Labklājības ministrija ir apkopojusi informāciju par izmaiņām,
kas sociālajā jomā būs 2020. gadā, informē Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas
sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.
Izmaiņas sociālajā jomā 2020. gadā
No 2020. gada 1. janvāra:
Tiesības
uz valsts vecuma pensiju 2020. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un
9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām,
kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi,
t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2020. gadā
pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 9
mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās,
t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums).
Noteikti
jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas būs atkarīgi no minimālās vecuma
pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības –122,69
eiro), kurai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu
koeficientu. Rezultātā personām
ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs
būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām
ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs
būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības
– 159,5 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad
minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti
kopš bērnības – 184,04 eiro. Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un
vairāk gadu, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 136 eiro, bet personām ar
invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro.
Valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanas rezultātā personām ar
invaliditāti – no 64 eiro līdz 80 eiro
(personām ar invaliditāti
no bērnības – no 106,72 eiro līdz
122,69 eiro) palielināsies minimālās invaliditātes pensijas. I invaliditātes
grupas gadījumā minimālā invaliditātes pensija būs 128 eiro (personai ar
invaliditāti no bērnības 196,30 eiro), II invaliditātes grupas gadījumā – 112
eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 171,77 eiro), III invaliditātes
grupas gadījumā – 80 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 122,69 eiro).
Personai būs tiesības izvēlēties, kam novirzīt
pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, gadījumā, ja viņa nomirst līdz vecuma
pensijas piešķiršanai, t.i.:
ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā (tad
kapitāls tiks ņemts vērā aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju);
pievienot citas personas pensiju 2.līmenī
uzkrātajam kapitālam;
atstāt mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Lai izdarītu savu izvēli, jāiesniedz iesniegums
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Pensiju 2.līmeņa dalībnieks savu izvēli var mainīt. Ja pensiju 2.līmeņa
dalībnieks nebūs izdarījis izvēli, pensijas kapitālu ieskaitīs valsts pensiju
speciālajā budžetā. Mantot varēs 80 procentus no pensiju 2.līmenī uzkrātā
pensijas kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim, bet
20 procenti pensiju 2.līmenī uzkrātā pensijas kapitāla tiks ieskaitīti
valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot nevarēs pensijas kapitālu, kas ir
mazāks par 35 % no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.
Pieprasot
vecuma pensiju, pensiju
2.līmeņa dalībniekam būs jāizdara izvēle – pensiju 2.līmenī uzkrāto pensijas
kapitālu apvienot ar pensiju 1.līmeņa kapitālu un saņemt vienu pensiju vai
arī iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi paša izvēlētajā dzīvības
apdrošināšanas sabiedrībā.
Ja vienlaicīgi ir tiesības uz
invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes
gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, piešķirs vienu pakalpojumu, personai
izdevīgāko. Attiecībā uz personām, kuras
šobrīd saņem gan atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, piešķirto atlīdzību un
invaliditātes pensiju turpinās izmaksāt līdz lēmumā par pakalpojuma
piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu noteiktajam
laikam.
Harmonizējot
tiesību normas, slimības pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību
izmaksās visā darbnespējas periodā, ievērojot noteiktos izmaksas ierobežojumus,
arī gadījumā, ja personai tiks noteikts darbspēju zaudējums un piešķirta atlīdzība
par darbspēju zaudējumu.
Ņemot
vērā, ka tiek piešķirts invalīda kopšanas pabalsts, ja personai ar invaliditāti
nepieciešama īpaša kopšana, īpašas
kopšanas nepieciešamība nebūs par pamatu atlīdzības par darbspēju zaudējumu
paaugstināšanai.
Tā
kā atlīdzības par darbspēju zaudējumu, kas piešķirtas sakarā ar nelaimes
gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, nedrīkst būt mazākas par attiecīgajai
invaliditātes grupai noteikto minimālo invaliditātes pensijas apmēru, tad
paaugstinoties minimālajām invaliditātes pensijām, paaugstināsies arī atlīdzību
par darbspēju zaudējumu minimālie apmēri.
Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums būs astoņi kalendārie
mēneši no pabalsta piešķiršanas dienas. Atkarībā no bezdarba ilguma
bezdarbnieka pabalstu izmaksās pirmos divus mēnešu pilnā (100%) apmērā no
pabalsta piešķirtā apmēra, par trešo un ceturto mēnesi – 75% apmērā, par piekto
un sesto mēnesi – 50%, par septīto un astoto mēnesi – 45% apmērā.
Vienam
no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms
adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais
bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim
vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un
audzina (turpmāk kopā – vecākiem), kuru bērniem ir smagas saslimšanas vai
piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts, slimības pabalstu sakarā ar
slima bērna kopšanu izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai un par
ilgāku nepārtrauktu darbnespējas periodu.
Sievietei,
kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns dzimis līdz
iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, vecāku pabalsta apmērs
nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds piešķirts par iepriekšējo
bērnu.
Tiesības
uz maternitātes un vecāku pabalstu būs sievietēm, kuras darba attiecības
izbeigušas (zaudējušas darba ņēmēja statusu) ne ātrāk kā 60 dienas pirms
grūtniecības atvaļinājuma iestāšanās.
Sociālās
apdrošināšanas pabalstus piešķirs 10 darba dienu laikā pēc visas informācijas
saņemšanas. Tos pārskaitīs pabalsta saņēmēja Latvijas Republikas (LR) kredītiestādes
vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā.
Garantētais
minimālais ienākumu līmenis (GMI) tiks paaugstināts no līdzšinējiem 53 eiro
līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā.
No 2020. gada 1. jūlija:
Stāsies
spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas paredz konkrētākas prasības
nodarbināto aizsardzībai, veicot attālināto darbu, kā arī pašnodarbināto
personu drošībai uz veselības aizsardzībai darbā. Vienlaikus modernizēta darba
aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, kā arī precizētas prasības darba
devēju savstarpējai sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. Precizētas arī
prasības darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidei, paredzot, ka
lielajiem uzņēmumiem (ar vairāk nekā 250 nodarbinātajiem), kas darbojas
bīstamās nozarēs, būs nepieciešams nodarbināt vismaz divus darba aizsardzības
speciālistus, ja šajā uzņēmumā nebūs piesaistīta kompetenta institūcija darba aizsardzības
jautājumos (ārpakalpojuma sniedzējs).
No 2020. gada 1. septembra:
Kvalifikācijas periods būs arī maternitātes, paternitātes un vecāku
pabalstam.
Reemigrējošam diasporas loceklim,
nosakot tiesības uz pabalstu, ņems vērā attiecīgos apdrošināšanas periodus
Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā, Eiropas Ekonomikas zonas
dalībvalstī, un lēmumu pieņems 10 darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas
no ārvalsts kompetentās iestādes. Pabalsta apmērs tiks rēķināts vispārējā
kārtībā, ņemot vērā LR normatīvajos aktos noteikto.
Foto: pixabay.com
