Jelgavnieki Monika un Staņislavs Dzalbes nosvinējuši kāzu septiņdesmito jubileju.
Klātesot tuviniekiem, novembra beigās jelgavnieki Monika un Staņislavs Dzalbes nosvinēja savas laulības septiņdesmito gadskārtu, bet 24. decembrī ģimene atkal sanāks kopā, turklāt ne tikai, lai, tāpat kā citās mājās, svinētu Ziemassvētkus, bet arī sveiktu Moniku dzimšanas dienā. Kā “Ziņām” atzīst briljanta pāra meita Valentīna – bez ciemošanās vecāku mājās Ziemassvētki nemaz nav iedomājami.
Kopīgu dzīvi uzsāk Krāslavas pusē
Satikušies un precējušies Monika un Staņislavs Krāslavas pusē 1949. gada 15. novembrī, bet laulību ceremonija notikusi Aulejas baznīcā 24. novembrī. Pāris Jelgavā dzīvo jau aptuveni sešdesmit gadu. Uz šo pusi Dzalbes pārcēlušies, jo Latgalē ar četru bērnu pulciņu bijis grūtāk atrast darbu un nopelnīt līdzekļus ģimenes uzturēšanai. Sākotnēji pārcēlušies uz Jelgavas rajonu, lai strādātu kolhozā “Nākotne”, vēlāk gan Monikas, gan Staņislava darba gadi ritējuši “Latvijas keramikā”. “Papus strādāja ļoti smagu darbu – cehā pie māla sagataves –, bet mēs ar mammu pie balzama pudeļu formēšanas,” atceras Valentīna. Vēlāk mamma pastrādāja arī grāmatu sietuvē.
Monika un Staņislavs izaudzinājuši četrus bērnus – Valentīnu, Jāni (viņš jau ir aizsaulē), Osvaldu un Veltu –, tagad pie sevis ciemos gaida arī septiņus mazbērnus un divus mazmazbērnus, vienmēr parūpējoties par sirsnīgu uzņemšanu un cienastu viesiem. Meita gan mazliet pabaras, ka mazmazbērnu tomēr varētu būt vairāk, “bet tie jaunie negrib nemaz precēties un sagādāt mazuļus!”.
Valentīna ar lepnumu stāsta, ka, par spīti cienījamam vecumam (mammai tūliņ paliks 89 gadi, bet tētis jau nosvinējis 90. jubileju), abi ir ikdienas dzīvē rosīgi – uztur māju kārtībā, brauc iekopt mazdārziņu un vienmēr ar maltīti sagaida ciemiņus. Meita uzteic abu vecāku stipro veselību. Tētis vēl pirms dažiem gadiem vadījis automašīnu un regulāri braucis uz dārziņu Viesturos, līdz izlēmis, ka pašam vadīt auto vairs nevajadzētu un atdevis braucamo mazdēlam. Mammai gan gadus četrdesmit ir astma, bet tas nav traucējis viņai būt rosīgai saimniecei. Monikas un Staņislava jaunākā meita Velta dzīvo kopā ar vecākiem. Valentīna uzteic, ka tikai māsas profesijas un uzmanīgās attieksmes dēļ laikus pamanīts mammas insults. Velta strādā par medmāsu ģimenes ārsta praksē un prata atpazīt simptomus. “Prieks, ka māsa rūpējas par vecāku veselību, ne tikai vecāku, bet arī mūsu – pārējo ģimenes locekļu,” teic Valentīna.
Ģimenes centrā
“Visi mēs cenšamies regulāri apciemot vecākus. Viņi mums ir apbrīnojami – ar savu enerģiju, dzīvessparu. Viņi mūs visus satur kopā,” balsī ieskanoties aizkustinājuma asarām, stāsta Valentīna.
To, cik Monika un Staņislavs svarīgi savai ģimenei, nevar nepamanīt. Pēc tam, kad laikraksta interneta portālā parādījās vēsts par Jelgavas novada pašvaldības kāzu gadskārtu jubilāru sveikšanu, uz redakciju piezvanīja Valentīnas dēls Māris, ar lepnumu stāstot par saviem vecvecākiem, kas kopā pavadījuši septiņdesmit gadu. Valentīna uzņēmās sagādāt pāra jaunības dienu bildes, bet Monikas un Staņislava mazdēla sieva atsūtīja kāzu jubilejas fotomirkļus. Ikviens bija gatavs iesaistīties, lai pārsteigums pārim nozīmīgajā kāzu gadskārtā izdotos godam.
Katrs no jaunās paaudzes arī novērtē pāra prasmi kopā spēt nodzīvot tik ilgus gadus, pārvarot visdažādākās dzīves grūtības. Valentīna atceras: “Kāzu jubilejā visi tuvākie radiņi satikāmies un ne viens vien teica: “Ja nebūtu Monikas un Staņislava, kas mūs vispār visus sapulcinātu kopā?” Viņi ir mūsu ģimenes centrs.”
Ziemassvētkos, kad ir Monikas dzimšanas diena, protams, paredzēts atkal sapulcēties pie kopīga svinību galda. Kā atzīst Valentīna – vecākiem arī nav lielākas dāvanas un prieka kā bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu ierašanās ciemos.
