Jelgavas novada pašvaldība neatcels novada teritorijas plānojumu
2019.-2033.gadam un gatavos pieteikumu Satversmes tiesai, apstrīdot Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadības rīkojumu par
saistošo noteikumu apturēšanu, šodien ārkārtas domes sēdē lēmuši novada
deputāti.
Pašvaldība, izskatot VARAM paustos iebildumus par
teritorijas plānojumu, uzskata tos par pamatotiem tikai vienā daļā, savukārt
nepietiekami pamatotiem, lai apturētu saistošos noteikumus pilnībā.
Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa skaidro, ka
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojums
ar iebildumiem uz astoņām lapām ir rūpīgi gatavots trīs mēnešu laikā, taču
pašvaldībai saskaņā ar likumu divu nedēļu laikā ārkārtas sēdē ir vai nu
jāpiekrīt rīkojumam saistošos noteikumus apturēt vai jāsniedz pieteikums
Satversmes tiesā.
“Jelgavas novada pašvaldība, lai gan nenoliedzami
apstiprina atsevišķas pieļautās kļūdas, tomēr kopumā neuzskata tās par tik
būtiskām, lai pilnībā saistošos noteikumus apturētu. Tikpat lielā mērā ir tādi
ministrijas iebildumi, kas raksturojami kā nepamatoti, atspēkojami un
diskutējami,” apgalvo pašvaldībā.
Tāpēc vietvara izmantos likumā noteikto regulējumu,
gatavojot pieteikumu Satversmes tiesai, lai tā izvērtē ministra rīkojumā
ietverto argumentu samērību.
“Tieši iedzīvotāji, kas gaida izmaiņas esošajā
teritorijas plānojumā, būs lielākie zaudētāji šajā situācijā. Skaidrs, ka
vienīgi Satversmes tiesas lēmums var apliecināt un pierādīt, ka ministrijas
iebildumi ir nesamērīgi, lai pilnībā apturētu teritorijas plānojumu,” komentē
pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte.
Saskaņā ar likumu Jelgavas novada pašvaldībai
pieteikums tiesai jāiesniedz trīs mēnešu laikā, un izpilddirektorei uzdots līdz
1.februārim domei iesniegt lēmumprojektu ar pamatojumu iebildumiem.
Iepriekš, komentējot ministrijas rīcību, pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone aģentūrai LETA pauda, ka
pašvaldība rūpīgi izvērtēs iebildumus vai norādes, taču tam nepieciešams laiks.
Bet jau virspusēji iedziļinoties dokumentā, pašvaldība saredzot gan pašas
kļūdas, gan to, ka no ministrijas ir pārmetumi, kas ir “nepamatoti,
atspēkojami un diskutējami”.
“Vienlaikus Jelgavas novada pašvaldība lieliski
saprot, ka ministrija apzināti meklēs iebildumus, lai teritorijas plānojums
šajā laika periodā – līdz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
pieņemšanai – netiktu apstiprināts. Šāds signāls no ministrijas puses tika
saņemts jau iepriekš,” apgalvoja Kaņepone.
Pašvaldības pārstāve norādīja, ka šajā situācijā cieš
iedzīvotāji un uzņēmēji, kas gaida izmaiņas esošajā teritorijas plānojumā. Pēc
viņas paustā, aptuveni 300 iedzīvotāju un tajā skaitā uzņēmēju ierosinājumi un
iesniegumi bijuši par pamatu, kāpēc esošais teritorijas plānojums, kas faktiski
vēl ir spēkā līdz 2023.gadam, tika virzīts izmaiņām.
Jau vēstīts, ka VARAM ir izvērtējusi Jelgavas novada
teritorijas plānojumu un, balstoties uz konstatētajiem normatīvo aktu
pārkāpumiem, pieņēmusi lēmumu par tā darbības apturēšanu.
Kā skaidro VARAM, Jelgavas novada teritorijas
plānojums ar Jelgavas novada domes saistošajiem noteikumiem tika apstiprināts
augustā. Pēc likumā noteiktā pārsūdzēšanas perioda VARAM veica Jelgavas novada
teritorijas plānojuma izvērtējumu, pamatojoties uz saņemto privātpersonas
iesniegumu ar prasību to apturēt.
Ministrija atgādina, ka teritorijas plānojuma mērķis
ir nodrošināt gan ekonomisko attīstību, gan sociālo un kultūras interešu
īstenošanu, kā arī vides aizsardzību. Kā vairākkārtīgi ir atzinusi Satversmes
tiesa, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst
normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un
apstiprinātam.
Tomēr izvērtējot plānojumu, ministrija konstatējusi
virkni būtisku normatīvo aktu pārkāpumu, piemēram, pēc pilnveidotās redakcijas
publiskās apspriešanas ir veikti labojumi teritorijas plānojuma saistošajā daļā
– apbūves noteikumos.
Ir konstatētas pretrunas arī starp teritorijas
plānojuma saistošajām daļām – apbūves noteikumiem un grafisko daļu. “Tā,
piemēram, teritorijā, kas agrāk ir izmantota kā Sibīrijas mēra lopu kapsēta un
līdz ar to tajā ir aizliegta jebkāda veida saimnieciskā darbība, grafiskajā
daļā ir attēlota kā lauksaimniecības teritorija, kas, savukārt, ļauj veikt
visas saimnieciskās darbības, kas atļautas lauksaimniecības teritorijā, tai
skaitā, viensētas būvniecību,” pamato iestādē.
Grafiskajā daļā ir lietoti apzīmējumi, kas nav
skaidroti, kā arī ir apzīmējumi, kas ir skaidroti, bet nav lietoti. Vēl,
neskatoties uz to, ka atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likumam ciemu robežas jānosaka teritorijas plānojumā, grafiskajā daļā ir
attēlotas divas ciemu robežas – esošās un plānotās, kas var radīt pārpratumus,
piemērojot dokumentu, uzskata VARAM.
Tāpat apbūves noteikumos ir ietvertas prasības, kas ir
pretrunā ar Ministru kabineta normatīvajiem aktiem, piemēram, noteikumi paredz,
ka apgriešanās laukumu veido tad, ja strupceļa garums pārsniedz 50 metrus,
savukārt apbūves noteikumi pieprasa apgriešanās laukumu veidot, neatkarīgi no
strupceļa garuma. Tāpat, apbūves noteikumos uzstādītas Ministru kabineta
noteikumiem pretrunā esošas prasības attiecībā uz teritorijas pazemināšanu vai
paaugstināšanu.
“Apbūves noteikumos lietotā terminoloģija
neatbilst spēkā esošajam būvniecības regulējumam, kā arī tajos ir ietvertas
prasības, kas ir citu pašvaldības saistošo noteikumu jautājums. Tāpat,
izvirzītas prasības, kas uzliek iedzīvotājiem papildu slogu un ir neizpildāmas,
piemēram, noteikt centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu
ierīkošanu visās ciemu teritorijās, neatkarīgi no to lieluma un iedzīvotāju
skaita,” lēmumu pamato ministrija.
Kopumā VARAM norāda, ka, izskatot Jelgavas novada
teritorijas plānojumu, nav radusies pārliecība, ka to apstiprinot, pašvaldības
amatpersonas būtu pienācīgi izvērtējušas tā atbilstību normatīvajam
regulējumam.
Līdz ar to VARAM ieskatā konstatētie normatīvo aktu
pārkāpumi ir pamatots iemesls, lai izdotu rīkojumu par Jelgavas novada
teritorijas plānojuma apturēšanu.
Foto: no arhīva
