Tā pirms 60 gadiem pareģoja mūsu novadnieks Edvarts Virza. Dzejolī «Baiga vasara» izteiktās pravietojumu vīzijas par posta laikiem diemžēl piepildījās.
Tā pirms 60 gadiem pareģoja mūsu novadnieks Edvarts Virza. Dzejolī «Baiga vasara» izteiktās pravietojumu vīzijas par posta laikiem diemžēl piepildījās.
1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāca apmēram 30 tūkstošu Sarkanās armijas karavīru. 1939. gada 5. oktobrī Padomju Savienības valdība piespieda Latviju parakstīt savstarpējās palīdzības paktu, kas paredzēja Latvijā izveidot Sarkanās armijas karabāzes. Vienlaikus tika solīts, ka Sarkanā armija neiejauksies Latvijas iekšējās lietās.
Atskanēja saucieni: «Krievi brauc!»
Katru gadu no 17. līdz 22. jūnijam Jelgavas Hercoga Jēkaba laukumā notika Jāņu tirgus. 1940. gada 17. jūnijā ierasto tirgus ritmu pārtrauca tanku kāpurķēžu žvadzoņa. Atskanēja saucieni: «Krievi brauc!».
Ļaužu pūlis devās Lielās ielas virzienā, kur bija apstājušies pirmie krievu tanki. Torņu lūkām atveroties, parādījās noputējušas aziātu sejas. Daži jelgavnieki uzmeta uz tanka baranku virtenes. Neviens, protams, tās neaiztika. Pēc īsa brīža tanki aizbrauca, bet palika kāpurķēžu pēdas – rievas asfaltā, nobrāztais akmens bruģis. Pagriezienā no Gaisa tilta uz staciju zemē gulēja tanku nolauztās liepiņas.
Jāņu vainagi sarkanarmiešiem
21. jūnijā Jelgavā notika pirmā manifestācija padomju režīma atbalstam. Pēcpusdienā «strādnieki» un komunistu līdzskrējēji ar paštaisītiem sarkaniem karogiem devās gājienā pa Jelgavas ielām. Manifestācija virzījās pa Akadēmijas ielu uz Jelgavas cietumu Palīdzības ielā, kur tika sveikti jaunās varas atbrīvotie cietumnieki. Ar cietumniekiem priekšgalā, dziedot revolucionāras dziesmas, gājiens devās gar staciju uz 15. maija pamatskolu (patlaban 2. ģimnāziju), kur bija izmitinātas Sarkanarmijas daļas. Suminājuši Sarkano armiju, gājiena dalībnieki devās atpakaļ uz Hercoga Jēkaba laukumu, un manifestācija beidzās.
24. jūnijā, sekojot varasiestāžu pavēlei, Jelgavā dislocētie Latvijas armijas karavīri pulcējās iepretim pilij, lai kopīgi ar Sarkanās armijas karavīriem svinētu Jāņus un slēgtu «ieroču brālību» ar devīzi: «Latvijas un Padomju Savienības drošībai!» Ar līgo dziesmām tika sagaidīts Latvijas armijas ģenerālis Hermanis Buks, kā arī augsta ranga Sarkanās armijas virsnieki. Mūsu karavīri sarkanarmiešiem pasniedza ozollapu vainagus. Līdz pusnaktij skanēja līgo dziesmas, aģitatori uzstājās ar saukļiem – Padomju Savienības aizsardzībā Latvija droši varot raudzīties nākotnē.
Komunisti atkal var brīvi uzstāties
25. jūnijā plkst.19 Vienības (patlaban Uzvaras) parkā notika Jelgavas komunistu organizēta sapulce. To atklāja biedrs Brambergs, norādot, ka «strādniecība» pēc 20 gadu pārtraukuma «atkal var brīvi uzstāties brīvajā Latvijā», par ko galvenā pateicība pienākas Padomju Savienībai. Vēl runāja biedrs Poškus, norādot, ka agrāk bijušas daudzas partijas, kas tikai solījušas. Tagad strādniekiem būšot viena partija, kas solījumus pildīšot. Turklāt bez partijas ziņas neko nedrīkstot uzsākt.
Biedrs Boitmanis norādīja, ka jau pirmajās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) legālas pastāvēšanas dienās daudzi jelgavnieki izteikuši vēlēšanos iestāties komunistu rindās (LKP Jelgavas nodaļas centrs tobrīd atradās Uzvaras ielā 11). Partijas mērķis esot panākt masu uzticību jaunajai (Kirhenšteina) valdībai. Lai nodrošinātu Latvijas neatkarību, jāuztur visciešākā draudzība ar Padomju Savienību gan politikas, gan kultūras jomā, jānodrošina tautas vēlēta pārstāvniecība, jāatbruņo un jālikvidē aizsargu organizācija. Turklāt konfiscējami «valsts un tautas nodevēju» īpašumi, jāatļauj katrai tautībai saziņā lietot dzimto valodu.
Ja pasprūk «kungs», jāmaksā
26. jūnijā tika organizēta arodbiedrību pārņemšana. Tika mainīta arodbiedrības vadība, vadošos amatos «ievēlot» komunistus. Uzņēmumos un iestādēs «ievēlēja» strādnieku komitejas. 28. jūnijā notika «vēlēšanas» 1. Jelgavas slimokasē un pilsētas slimnīcā. Jaunajai valdei uzsākot darbu, pie 1. Jelgavas slimokases nama Dīķa ielā 10 tika izkārts sarkans karogs.
Kā norādīja LKP pārstāvis biedrs Maziņais, darbinieku saziņā nedrīkst lietot «kungs» un «kundze». Jāsaka «biedri». Slimokasē pat iekārtoja īpašu «kastīti». Ja kādam aiz paraduma pasprūk «kungs» vai «kundze», kastītē jāiemet 20 santīmu.
Viena partija, un atpakaļceļa nav
«Padomju armijas ierašanās un atrašanās mūsu zemē izraisīja visas tautas plašu kustību. Atgriešanās pie vecā Ulmaņa režīma nenotiks nekad. Atpakaļceļa nav. Vienīgā vadītāja un rīkotāja ir komunistiskā partija. Citas partijas Latvijas tautai nav un nebūs,» rakstīja laikraksts «Cīņa».
Latvijas radio pārkārtoja raidījumu programmu. Līdz šim svētdienas rītos dievkalpojumu pārraides klausījies tikai retais. Tagad katru svētdienas rītu (sākot no 30. jūnija) ievadīs «Internacionāle», kam sekos stāstījums par biedru Staļinu.
5. jūlijā Rīgā notika LKP organizēta manifestācija, kurā pēdējo reizi soļoja Latvijas armijas karavīri. Biedrs Višinskis nolūkojās savos upuros…
12. jūlijā ar Kirhenšteina valdības locekļa biedra Viļa Lāča rīkojumu ieroču tirgotājiem jebkāda veida munīcija vienas dienas laikā jānodod tuvākajā karaspēka daļā. Rīkojuma neizpildes gadījumā – 1000 latu soda nauda un trīs mēnešu arests.
Krievu valodas kursi visiem
Jelgavā tie notika, sākot ar 10. jūliju, Skolotāju institūta telpās un bija sākums pārkrievošanas politikai. Drīz vien visiem bija jāapgūst krievu valoda.
8. jūlijā tika likvidēta aizsargu organizācija. Varasiestādes izdeva pavēli aizsargiem nodot ieročus. Policija tika pārdēvēta par tautas miliciju (milicijas darbinieki uz labās rokas nēsāja sarkanu lenti ar epigrammu «TM»). Tika izveidota arī strādnieku gvarde, kuras uzdevums bija «apsargāt» rūpnīcas, iestādes, mītiņus un sapulces, kā arī nacionalizēti pilsētas un rajona lielie rūpniecības uzņēmumi. Piemēram, J.Alunāna grāmatspiestuve, L.Paula koka un dzelzs apstrādes rūpnīca, Hoffa linu fabrika un citi. Visos uzņēmumos un iestādēs vajadzēja izdot sienas avīzes un iekārtot sarkanos stūrīšus.
Bija zaļā, tagad – sarkanā Zemgale
21. jūlijā jau priekšpusdienā Hercoga Jēkaba laukumā pulcējās manifestanti, kas nesa J.Staļina un citu padomju valstsvīru portretus, lozungus ar prasībām Latviju pievienot Padomju Savienībai. Mītiņa dalībniekus uzrunāja biedrs Kleķeris. Viņš nolasīja «darba tautas» prasības, uzstāšanos beidzot ar vārdiem: «Mēs vēlamies tūlīt pievienoties PSRS kā 14. Padomju Republika.»
Runātājs paziņoja, ka nojauktas visas robežzīmes uz Latvijas un PSRS robežas. Kā norādīja Zemgales apgabala komunistiskās partijas pārstāvis biedrs Boitmanis: ««Zaļā Zemgale» tagad pārdēvēta par «sarkano Zemgali».»
Sekoja sarkanarmiešu priekšnesumi.
Par pateicības vēstulēm jeb Būsim modri!
6. augustā, Zemgales apgabala komunistiskās partijas komitejas aicināti, jelgavnieki pulcējās Jēkaba laukumā, lai «sveiktu» Latvijas uzņemšanu PSRS sastāvā. Sapulci atklāja biedrs Kleķeris. Saeimas deputāts biedrs Plāters apsveica jelgavniekus kā pilntiesīgus PSRS pilsoņus. Pēc tam visi devās gājienā pa Jelgavas ielām uz Vienības parku. Vienības parkā sanākušos uzrunāja deputāti – biedri Rogulis, Plācis, Priedītis un citi. Jelgavnieku vārdā tika nosūtīta vēstule biedram Staļinam – pateicība par Latvijas uzņemšanu PSRS.
Sākot ar 10. augustu, «Zemgales Balss» vietā iznāca laikraksts «Zemgales Komunists», kura atbildīgais redaktors bija R.Šneiders. Avīzes saturs pilnībā atbilda komunisma propagandas prasībām: katrā izdevumā tika zākāta agrākā Latvijas valsts iekārta.
Nostaļģija pēc padomju laikiem nav zudusi. Vēl šodien Latvijas lielākajās pilsētās notiek manifestācijas ar sarkanajiem karogiem. Mūsu pienākums ir atgādināt par notikušo, lai pagātnes šausmas vairs neatkārtotos.
