Atzīmējot agronoma, tautsaimnieka un sabiedriskā darbinieka Jāņa Bisenieka 155 gadu jubileju, viņa vārdā nosauktais fonds Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā vienkopus pulcēja fonda izveidotājus, uzņēmējus, izglītības darbiniekus, pašvaldību pārstāvjus, lai godinātu ievērojamo novadnieku, spriestu par viņa devuma popularizēšanu, izvērtētu fonda paveikto, apmainītos idejām un ieskicētu turpmāko darbību.
No biedrībām līdz bankām
J.Bisenieks (12.12.1864.–02.03.1923.) dzimis Kroņvircavas Viduszīģeļu saimnieka ģimenē (mūsdienu Platones pagastā). Mācījies Jelgavas 3. elementārskolā, Jelgavas reālskolā, studējis Rīgas politehnikuma Lauksaimniecības nodaļā.
Uzsverot J.Bisenieka personības nozīmību, publikācijā “Latvijas Vēstnesī” pirms vairākiem gadiem Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidente akadēmiķe profesore Baiba Rivža un Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents Sigizmunds Timšāns uzskaitījuši dažus viņa devumus. Tā ir banku un krājaizdevu sabiedrību veidošana, biedrību dibināšana vai dalība tajās (tai skaitā dibinājis Jelgavas Lauksaimniecības biedrību, vadījis Jelgavas Latviešu biedrību); pirmo lauksaimniecības izglītības kursu un skolu dibināšana (izveidojis Jelgavas Lauksaimniecības skolu, vēlāk arī Mežotnes un Saulaines lauksaimniecības skolas).
Tāpat tā ir vērienīgu izstāžu rīkošana Jelgavā un dalība izstādēs Rīgā. Īpaši jāpiemin izstāde Jelgavā 1895. gadā – vienā gadā ar Dziesmu svētkiem. Pēc J.Bisenieka ierosinājuma tika organizēta lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstāde, kurā piedalījās ap 500 dalībnieku. Laikabiedri atzina, ka ar šo izstādi sākās jauns latviešu lopkopības laikmets. Jāmin arī plaša lauksaimniecības mašīnu tirgus izveide Jelgavā, vēlāk visā Latvijas teritorijā un pat ārpus tās.
Jelgava – spēka avots
Līdz pat mūža beigām 27 gadu garumā J.Bisenieks izdeva pirmos plašākos lauksaimniecības zinātniskos rakstus, izdevis žurnālu “Zemkopis” un kalendārus, kuru uzturēšanā nereti ieguldīja savus līdzekļus. Iesaistījās kultūras norisēs un tās atbalstīja finansiāli. Sadarbībā ar studiju laiku draugu teoloģijas maģistru Franci Trasūnu popularizējis lauksaimniecības atziņas un veicinājis kultūras darbu Latgalē. Sadarbojies ar sporta biedrībām, it īpaši velosipēdistu sacensību rīkošanā Kurzemē. Mecenātisma pasākumiem var pievienot arī pusdienu galda organizēšanu mazturīgajiem studentiem.
Lai pavērtu ceļu saviem plašajiem mērķiem, J.Bisenieks 1906. gadā nodibināja Latviešu lauksaimnieku ekonomisko sabiedrību, kas apvienoja lielākos lauksaimniekus un lauku kooperatīvus.
Nozīmīgākais J.Bisenieka mūža devums saistīts ar Jelgavu. “Jelgava ir mans spēka avots,” teicis pats tautsaimnieks, kuram bijis svarīgi noturēt līdzsvarā materiālo un garīgo pasauli. To apliecina vēl kāda viņa atziņa: “Ko tas līdz, ka kāda tauta visu pasauli iemanto, bet ja dvēsele viņai pazūd.”
Kaut J.Bisenieka devums dažādās jomās savulaik bijis ļoti nozīmīgs, Latvijā un Jelgavā viņa vārds aizvien ir maz zināms. Kā norādījuši B.Rivža un S.Timšāns, 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta pirmās puses saimniecisko norišu pētniecība padomju gados tika nolemta aizmirstībai. Tai skaitā noklusēta arī J.Bisenieka darbība. Pirms gadiem piecpadsmit rosināts viņa vārdā nosaukt Lielupes krastmalu gar Jelgavas pili. Jāpiebilst gan, ka periodiski – no 1929. gada līdz 1940. gada 27. augustam un no 1941. gada 14. jūlija līdz 1944. gadam neieskaitot – pašreizējā Svētes iela, kur dzīvojis J.Bisenieks, nesusi viņa vārdu. LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē ir J.Bisenieka vārdā nosaukta auditorija, tur atrodas arī Ludmilas Grīnbergas gleznots tautsaimnieka portrets.
Fondam jau 15 gadu
J.Bisenieka garīgais mantojums tika aktualizēts, kad ar neplānotu plašu apceri par nepieciešamību pētīt viņa devumu Latvijai profesora Arvīda Lepika simtgades sarīkojumā Latvijas Universitātē 1989. gada 18. septembrī uzstājās profesors Jānis Āboliņš. Savu ietekmi atstāja LLMZA kopsapulcē 2004. gada 23. janvārī Jelgavā izskanējušais akadēmijas locekļa S.Timšāna ziņojums par pētījumu “Korporācijas “Selonija” locekļu devums Latvijas lauksaimniecības zinātnē un tās vēstures apzināšanā”.
Pētījums nepalika bez ievērības – pateicoties LLU bijušajam rektoram Voldemāram Strīķim, kopā sanākot LLU, Jelgavas domei, Jelgavas Latviešu biedrībai un Hercoga Jēkaba klubam, 2004. gadā tika lemts par J.Bisenieka fonda izveidi Jelgavā. “Dzima ideja iemūžināt novadnieka Jāņa Bisenieka darbu, kopt viņa piemiņu, bet pats būtiskākais – iedzīvināt viņa vērtības,” stāsta fonda pašreizējā priekšsēdētāja Rita Vectirāne, izceļot J.Bisenieka devumu izglītības un inovāciju jomā, uzņēmējdarbībā un kopienas veidošanā.
J.Bisenieka fonds Jelgavā darbojas jau 15 gadu. Tā mērķi ir glabāt J.Bisenieka piemiņu, izzinot viņa veiksmīgo saimniecisko darbību un lielo devumu sabiedrībai; popularizēt novadnieka dzīves gājumu, rosību uzņēmējdarbībā, dāsno devumu Jelgavas izglītības, zinātnes, kultūras, sporta augsmē; apkopot uzņēmējdarbības pieredzi, veicināt uzņēmēju mecenātismu, godprātīgi izlietot novadnieku un citu personu ziedojumus, novēlējumus, kā arī citus līdzekļus; sekmēt un finansiāli atbalstīt rosīgu un radošu pilsētas sabiedrības dzīvi; atbalstīt jauniešu un studentu vispusīgu izglītību un līdzdalību pilsētas augsmē, rīkot dažādus konkursus; rosināt kultūras norises, veselīgu dzīvesveidu, sporta aktivitātes; pētīt J.Bisenieka vispusīgo mantojumu kopsaistībā ar mūsdienu Jelgavas ekonomiskās un sabiedriskās dzīves norisēm un iespējām.
Darīt savam un citu labumam
Pasākumā vairākkārt tika uzsvērts J.Bisenieka uzņēmēja talants un spēja dalīties. Kādreizējais J.Bisenieka fonda priekšsēdētājs V.Strīķis norādīja, ka J.Bisenieks mācēja vienot apkārtējos kopīgam mērķim, uzsverot katra stiprās puses. “Viņš uzskatīja, ka vienmēr ir vajadzīga virsvērtība – uzņēmums jāattīsta tā, lai rastos peļņa, saņemtu pats un vēl varētu dalīties.”
Savukārt LLU asociētais profesors Jānis Ābele jau 70. gadu sākumā bija sagatavojis rakstu par J.Bisenieku, taču publikācija par “buržujiem” netika atbalstīta. Viņš pasākumā tāpat uzsvēra J.Bisenieka prasmi dalīties. Profesors vērsa uzmanību uz nepieciešamību sadarboties, nevis konkurēt mūsdienu lauksaimniecības izglītības iestādēm un programmām un rosināja Bisenieka fondu uzņemties šīs sadarbības vadību.
J.Bisenieka fonds vairākus gadus organizēja eseju konkursu “Jāņa Bisenieka gara mantinieks”, kurā ikviens bija aicināts iesūtīt stāstus par cilvēkiem, kas savā uzņēmēja un sabiedriskajā darbībā tuvinātos izcilā novadnieka vērtībām un devumam. Par pirmo J.Bisenieka gara mantinieci tika atzīta akadēmiķe profesore B.Rivža. Domājot par J.Bisenieka vārda un devuma popularizēšanu, viņa rosināja ideju, ka Jelgavas Biznesa inkubators varētu nest nozīmīgā tautsaimnieka vārdu. B.Rivža arī nāca klajā ar ideju fondā organizēt bakalaura un maģistra darbu konkursu.
Pirmais J.Bisenieka fonda priekšsēdētājs vēsturnieks Andris Tomašūns uzsvēra, ka J.Bisenieka gara mantinieks šodien pirmkārt ir cilvēks ar proaktīvu skatu uz dzīvi, kurš ir pārliecināts, ka ar savu darbību var mainīt paša un citu dzīvi. Tāpat viņam jābūt vērstam uz sadarbību un kā uzņēmējam jādomā, lai labi būtu gan viņam, gan apkārtējiem. “Trešais – ļoti svarīgi, vai šis cilvēks prot dalīties: zināšanās, prasmēs, ienākumos. Svarīgi to ieaudzināt skolēnos viņu uzņēmējdarbības attīstībā,” uzskata A.Tomašūns.
Strādā ar jauniešiem
Pēdējos gados J.Bisenieka fonda darbība īpaši vērsta uz jauniešiem. Tā skolēni un profesionālo iestāžu audzēkņi aicināti piedalīties biznesa ideju konkursā, kura mērķis ir motivēt jauniešus veidot savu uzņēmējdarbību. Savukārt jau 10. un 11. janvārī Jelgavas tehnikumā vidusskolēni un profesionālo skolu audzēkņi aicināti piedalīties otrajā Biznesa naktī, ko organizē J.Bisenieka fonds sadarbībā ar Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju, Jelgavas Biznesa inkubatoru un Izglītības pārvaldi. Pasākumā būs iespēja iegūt zināšanas par biznesa modelēšanu, prototipēšanu, prezentēšanas prasmju pilnveidošanu, kā arī dzirdēt pieredzes stāstus.
Paralēli jaunu zināšanu apguvei dalībnieki strādās pie inovatīvām biznesa idejām, veidos komandas, modelēs biznesa procesus, veidos prototipus un tiksies ar mentoriem. Pēc vairāk nekā 30 stundu darba komandas savas idejas prezentēs žūrijai. Šogad pasākumā piedalīsies ne vien pilsētas, bet arī Jelgavas un Dobeles novada jaunieši.
Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks un Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Gunārs Kurlovičs uzskata, ka fondam jāmainās līdzi laikam un darīt to kopā ar jauniešiem ir pareizais virziens. “Nākotne visvairāk atkarīga no tiem, kas šobrīd studē,” tā G.Kurlovičs, piebilstot, ka ir pagājuši laiki, kad idejas bija jāsargā, lai tās nenoceltu kāds cits. Šodien idejas nav neko vērtas, ja tās netiek realizētas.
Kurš dalās, tas saņem
Pērn Biznesa nakts organizēšanā iesaistījās un tās norisi atbalstīja vairāki uzņēmēji. Viņu vidū arī SIA “Jelgavas tipogrāfija” valdes loceklis Juris Sīlis. Viņš J.Bisenieka piemiņas pasākumā vērsa uzmanību uz mūsdienu priekšstatu, ka šķiet neiespējami vienam cilvēkam vienlaikus būt izcilam komersantam un nesavtīgam. “Jānis Bisenieks to mācēja. Ir īstais laiks pie tā atgriezties – savienot nesavtību ar izcilu uzņēmējdarbību. Man ir tuva sociālās uzņēmējdarbības tēma, kad uzņēmējs strādā ne tikai, lai gūtu peļņu, bet pirmkārt domā, kādu labumu viņa darbība spēj dot sabiedrībai. Tas ir būtisks aspekts, ko vajadzētu gan attīstīt uzņēmējdarbības vidē, gan mācīt jauniešiem,” uzskata J.Sīlis.
Viņš arī uzsvēra nepieciešamību tuvināt izglītību ikdienas uzņēmējdarbībai. “Uzņēmēji, kas iesaistās pedagoģiskajās aktivitātēs, iegūst pieredzi, enerģiju, dinamiku sevis attīstībā, jaunieši gūst fantastisku dzīves gājuma pieredzi. To visu apvienojot, varam radīt interesantas idejas un attīstīt uzņēmējdarbību kopumā. Uzņēmējdarbībā svarīgas ir investīcijas, bet vēl svarīgāka ir spēja dot sabiedrībai. Tas, kurš vairāk dalās, vairāk arī saņem,” pārliecināts J.Sīlis.
Viņš arī mudināja klātesošos apsvērt mentorprogrammu iespējas, kas savestu kopā jauniešus un uzņēmējus. To, cik vērtīgi jauniešiem būtu mācīties no uzņēmēju pieredzes, uzsvēra vēl vairāki klātesošie, tostarp SIA “Karameļu darbnīca” valdes locekle Ilze Priževoite un uzņēmuma “Nakts mēbeles” vadītājs Juris Griķis.
Jaunieši vēlas strādāt
Klātesošie atzinīgi vērtēja J.Bisenieka ideju par krājaizdevu sabiedrību dibināšanu un minēja, ka tādas ir nepieciešamas arī mūsdienu Latvijā. J.Sīlis rosināja domāt par investīciju fonda izveidi, kas atbalstītu jaunos uzņēmējus. Kā norādīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža, viņa uzņēmums jau zināmā mērā darbojas kā krājaizdevu sabiedrība, kurā zemniekiem ir iespēja uzkrāt un arī aizņemties. Viņš arī izteica domu, ka būtu nepieciešams muzejs, kas vēstītu par J.Bisenieka paveikto: “Ir ļoti svarīgi celt tautas pašapziņu. To varam, rādot piemērus, kādi gudri cilvēki bijuši mūsu tautā.”
J.Bisenieka ģimenes Viduszīģeļus, kas joprojām ļauj nojaust par kādreizējās saimniekošanas apmēriem, pamatīgi skāris laika zobs. Ēka ir privātīpašums, tā atrodas tuvu bojāejai. Jelgavas novada pašvaldības vadītāja vietniece Ilze Vītola teic, ka ideja par muzeju visdrīzāk ir tāls sapnis, taču, viņasprāt, svarīgāk par muzeja ierīkošanu ir turpināt popularizēt izcilā novadnieka vērtības. Atbalstot jauniešu un uzņēmēju sadarbības nozīmīgumu, viņa piedāvāja apsvērt Ēnu dienas alternatīvu, kur J.Bisenieka fonds būtu kā starpnieks. “Kad jautāju jauniešiem par ieguvumiem no Ēnu dienas, esmu dzirdējusi, ka tas ir pavisam kas cits nekā teorētiska anketas aizpildīšana pie karjeras konsultanta skolā. Aizejot pie uzņēmēja vai jebkuras citas profesijas pārstāvja, par profesiju rodas pavisam cits priekšstats,” tā I.Vītola.
J.Bisenieka jubilejas pasākumā piedalījās arī jelgavnieki Mārtiņš Taukačs un Reinis Nikuļcevs. Abi jaunieši ir īpaši ar to, ka ieguvuši pilngadību pirms 18 gadu sasniegšanas, lai varētu nodarboties ar uzņēmējdarbību. Puiši uzņēmēja gaitas sāka skolēnu mācību uzņēmumos – Mārtiņš Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā, Reinis – Valsts ģimnāzijā. Šobrīd Mārtiņš nodarbojas ar filmēšanu, savukārt Reinis ražo hokeja nūju pretslīdes uzmavas un konsultē Valsts ģimnāzijas mācību uzņēmumus. Uzrunājot klātesošos uzņēmējus, puiši aicināja dot iespēju jauniešiem. “Jaunieši vēlas strādāt – mazāk svarīgs viņiem ir finansiālais atbalsts, cik iespēja darīt un attīstīties,” teic Mārtiņš. Savukārt Reinis aicināja atbalstīt skolēnu mācību uzņēmumus.
Roboti ņem virsroku
Domājot par nākotni, kas lielā mērā būs atkarīga no informācijas tehnoloģijās (IT) un inženierzinātnēs izglītotiem speciālistiem, jau otro mācību gadu Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola īsteno unikālu IT un inženierzinātņu mācību programmu, kas ir atvērta ikvienam pilsētas skolēnam. Pašlaik tajā darbojas ap 120 bērnu un jauniešu vecumā no 1. līdz 9. klasei.
Stāstot par programmu, skolas direktores vietnieks Kaspars Antonevičs vērsa uzmanību uz pašreiz Eiropā notiekošo ceturto industriālo revolūciju (pazīstama arī kā “Industrija 4.0”), kur cilvēku roku darbu ražošanā aizstāj roboti. “Ir sajūta, ka šodienas inženieris būs nākotnes parastais darbinieks. Mūsu programmas mērķis ir attīstīt bērnu radošumu un iepazīstināt ar IT un inženierzinātņu ārkārtīgi plašo spektru,” teic K.Antonevičs.
Programma paredz ne vien minētos ieguvumus bērna izaugsmē, bet arī bērnu un vecāku kopīgus pasākumus, kuros tai skaitā jaunie inženieri rāda vecākiem, ko apguvuši, un var iemācīt mammām un tētiem to, ko prot paši. Programma paredz arī, ka, sākoties jaunajam semestrim, bērni skolā ierodas ar Ziemassvētku brīvdienās izveidotu radošo darbu. Savukārt pērn gada beigās ar uzņēmēju atbalstu sarīkota radošo darbu diena jeb festivāls, kurā piedalās arī vecāki. Pērn tajā bija iespēja aplūkot ap 80 darbu, šogad būs jau vairāk. Skola ir pārliecinājusies par bērnu augsto radošo potenciālu, tāpēc K.Antonevičs aicina uz sadarbību uzņēmējus.
“Runājot par “Industriju 4.0”, būtu svarīgi sanākt kopā pašvaldībai, skolām, universitātei, uzņēmējiem, bērnudārziem, secināt, kādu produktu mēs gribam iegūt, un saprast, ko es kā skolotājs, pašvaldība, uzņēmējs esmu gatavs dot, lai to īstenotu,” uzsver pedagogs.
