Digitālās
zināšanas nav tikai e-pakalpojumi un ērtības, tā ir arī komunikācija starp
paaudzēm un kopīgas valodas atrašanas ar bērniem un mazbērniem. Arvien vairāk
senioru apzinās, ka, apgūstot digitālās lietas, viņi var kļūt komunikablāki un
vairāk iekļauties sabiedrības norisēs.
Seniori
ir diezgan konservatīvi. Aicinot seniorus uz nodarbībām, kurās mācām lietot
datoru un internetu, bieži vien dzirdu atrunas: “Nē, man to nevajag!”. Viņi
nejūt nepieciešamību pēc šādiem pakalpojumiem. Un ne jau tādēļ, ka patiktu
tērēt laiku iestāžu apmeklējumam. Daudzi vienkārši neapzinās, cik daudz iespēju
sniedz portāls Latvija.lv, cik ērta un saprotama ir izveidota palīgvietne
mana.latvija.lv.
Bet
ir arī otra puse – tie, kas uz nodarbībām atnāk, vienmēr ir apmierināti, ļoti
priecīgi, ka spēj apgūt jaunas lietas un noteikti savas zināšanas pēc tam nodod
tālāk. Digitālo aģentu tīkla veidošana noteikti palīdzēs popularizēt
e-pakalpojumu lietošanu arī vecākās paaudzes vidū, jo būs arvien vairāk
cilvēku, kas spēs profesionāli palīdzēt spert pirmos soļu digitālajā vidē.
Kopīga mācīšanās motivē
Noteikti
viens veidiem, kā piesaistīt seniorus digitālo prasmju apgūšanai, ir īpaši
viņiem domātas mācības, semināri. Arī es, dodoties uz digitālo aģentu mācībām,
šaubījos, vai varēšu tās astoņas stundas nosēdēt. Bet mācības bija tik
aizraujošas, ka nevienā brīdī nebija vēlmes doties prom. To pašu varu teikt par
saviem kolēģiem – kopā būšana, cita seniora plecs blakus – tā ir lieliska
motivācija. Un, ja blakus ir profesionālis, kas parāda, izskaidro, iemāca –
neko labāku nevar vēlēties!
Seniori kļūst arvien zinošāki
Datorzināšanas
senioriem noteikti paliek arvien labākas. To rāda arī statistika. Turklāt pensionāru lokam pievienojas cilvēki, kuriem
jau ir šīs zināšanas. Un tas dod stimulu arī citiem.
Man
vislielākais prieks ir par 80 un pat 90 gadus veciem senioriem, kuri nāk
mācīties digitālās lietas. Jā, acis varbūt vairs labi nerāda, rokas trīc, bet
viņi ir apņēmības pilni. Viņi apzinās, ka datoru zināšanas nav tikai ērtība, tā
ir arī komunikācija ar bērniem un mazbērniem. Piemēram, pēc nodarbības nākamajā
dienā atnāk kundze un priecājas, ka mazmeita viņu uzslavējusi par to, ka viņa
tik daudz zina. Tas ir būtiski – atrast kopīgu valodu ar jauno paaudzi.
Nereti
senioriem kauns prasīt, lai tuvinieki parāda, piemēram, “WhatsApp” lietošanu,
tādēļ prasa man vai citiem vienaudžiem. Jo sazināties gribas, bet prasmju nav.
Mēs senioru biedrībā spriežam, ka noteikti jārīko arī semināri par viedtālruņu
lietošanu, jo šīs ierīces nu jau ir ikdiena arī vecākās paaudzes cilvēkiem.
Kopš
programmas darbības sākuma, 2018. gada aprīļa, par digitālajiem aģentiem
kļuvušas vairāk nekā 5000 personas – bibliotekāri, skolotāji, valsts un
pašvaldību iestāžu, tai skaitā Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas
centru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts
aģentūras, Valsts izglītības un satura centra, Uzņēmumu reģistra u.c. iestāžu
speciālisti.
Digitālo aģentu kartē varat uzzināt, kuru iestāžu darbinieki kļuvuši par digitālajiem
aģentiem.
Foto: no Ņ. Priedes vadītās
nodarbības senioriem
