Pēdējo četru gadu laikā ir palielinājies pirmklasnieku ar lieko
svaru īpatsvars pilsētās, savukārt laukos tas ir samazinājies, tomēr kopumā var
teikt, ka aptaukošanās izplatība ir apturēta, teikts šodien prezentētajā
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījumā.
Liekais svars fiksēts 24,5% pilsētu skolu 1.klašu
skolēnu, bet laukos šis rādītājs bijis 17,3%. Tikmēr no 3.klašu skolēniem
palielināta ķermeņa masa konstatēta 15,2% respondentu pilsētās un 14,3% lauku
skolās.
SPKC vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta
Pudule atzīmēja, ka dzimumu griezumā biežāk liekais svars vērojams zēniem, lai
gan pēdējo gadu laikā arī meiteņu vidū par aptuveni diviem procentpunktiem
augusi aptaukošanās izplatība. Tomēr kopumā varot secināt, ka “liekā svara
un aptaukošanās izplatība ir apturēta”, uzskata Pudule.
Analītiķe skaidroja, ka fiziskām aktivitātēm lielākā
daļa aptaujāto velta vienu līdz trīs stundas dienā. Savukārt brīvdienās augot
elektronisko un viedierīču izmantošana – brīvdienu laikā aptaujātie
tehnoloģijas izmanto vismaz trīs stundas dienā.
Pētījumā iezīmējušās pozitīvas tendences, ka abās vecuma
grupās pieaugusi svaigu augļu un dārzeņu lietošana uzturā, bet esot novērots,
ka biežāk augļus un dārzeņus uzturā izmanto 1.klases skolēni, bet 3.klašu grupā
– meitenes.
Pudule novērojusi, ka vecāki nereti neapzinās, ka viņu
bērniem ir problēmas ar lieko svaru. “Puse vecāku problēmu kopumā
neapzinās,” sacīja analītiķe. Pie šāda secinājuma viņa nonākusi, jo
pētījumā novērots, ka vecāku viedoklis par savu bērnu ķermeņa masu būtiski
atšķiras no datiem, kas ievākti ķermeņa masas indeksa mērīšanai.
Pētījuma rezultāti liecina, ka visās pilsētu skolās
veikalu un kafejnīcu esamība skolās ir krasi samazinājusies, savukārt lauku
reģionu skolās tā ir pieaugusi. Tāpat samazinājusies gāzēto dzērienu lietošana.
Pudule uzsvēra, ka šī ir pozitīva tendence, jo gāzētie dzērieni bieži satur
augstu cukura daudzumu.
Pētījumā atklāts, ka 84% aptaujāto skolu nodrošina
visiem pamatskolas skolēniem iespēju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm
pulciņos ārpus mācību stundu laika. Lielākā daļa skolēnu šīs iespējas izmanto –
aptaujas dati rāda, ka 78,5% no septiņus gadus veco skolēnu vecākiem un 80,9%
no deviņus gadus veco skolēnu vecākiem norāda, ka viņu bērni brīvajā laikā
piedalās sporta vai deju nodarbībās.
Lauku teritorijās bērni biežāk apmeklē skolu
organizētus sporta pulciņus. Zemāka šo pulciņu apmeklētība esot pilsētu skolās,
kas skaidrojams ar to, ka pilsētās bērni biežāk izvēlas iesaistīties
ārpusskolas organizētos sporta pulciņos.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atzina, ka
aptaukošanās un liekā svara problēmas ir aktuālas visā pasaulē, un Pasaules
Veselības organizācija saskata to kā vienu no nākotnes lielākajiem draudiem.
Viņķele tomēr uzskata, ka pētījums kopumā norāda uz
pozitīvām tendencēm, jo Latvijā ir novērojams, ka liekais svars bērnu vidū
nepieaug, šo tendenci arī apliecinot iepriekšējo pētījumu secinājumi. Uz
Eiropas Savienības fona Latvija atrodas pa vidu, bet Baltijas valstu vidū
Latvijā ir labākie rādītāji, sacīja Viņķele.
Ministre domā, ka uzlabojumi esot saistīti ar
ministrijas paveikto saldināto dzērienu izplatības ierobežošanā un veselīga
uztura popularizēšanā. Svarīga loma esot ministrijas organizētajiem
izglītošanas pasākumiem skolēnu vidū. Raugoties nākotnē, Viņķele vēlas kopā ar
ģimenes ārstiem domāt, kā vecāku skatījumu par viņu bērna svaru padarīt objektīvāku.
Sīkāk runājot par plāniem, kā mazināt liekā svara
problēmas bērnu vidū, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta
direktore Santa Līviņa norādīja, ka patlaban virziens ir tieši uz informētības
celšanu, turpmāku sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju un mārketinga
ietekmes mazināšanu, proti, dažādu neveselīgu produktu reklamēšanas
ierobežojumu ieviešanu. Kā stāstīja Līviņa, neveselīgu pārtikas produktu
reklāmas ierobežojumu ieviešana, jo īpaši interneta vidē, pašlaik ir Eiropas
Savienības mēroga problēma, kurai tiek veltīts daudz uzmanības.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību
klīnikas virsārste un bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne informēja, ka
liekā svara problēmas aizsākumi esot novērojami jau māšu grūtniecības laikā un
nereti ir manāmi bērniem pat divu gadu vecumā. “Strādājot klīnikā, mēs
katru gadu redzam bērnus līdz divu gadu vecumam, kam jau liekais svars,”
atzīmēja Dzīvīte-Krišāne. Viņa vērtēja, ka visvairāk pie liekā svara veidošanās
ir vainojams bērna dzīvesveids, proti, tādi faktori kā viedierīču izmantošana,
nepietiekams miegs, stress un nepareizs uzturs.
Tāpēc ārste mudināja skolās ieviest veselībpratības
priekšmetu, kurā mācītu par uzturu, sporta aktivitātēm, viedierīču lietošanas
blaknēm, pareiza miega nozīmi, stresa negatīvo ietekmi uz veselību. Priekšmetā
arī būtu jāiekļauj emocionālo atbalsta sniegšana bērniem ar lieko svaru.
Kā norāda SPKC analītiķe, pētījums Latvijā tiek veikts
jau no 2007.gada, un minētā pētījuma dati tika ievākti aizvadītajā mācību gadā.
Atlase pētījumam bija reprezentatīva, proti, respondenti tika izvēlēti
atbilstoši kopējai skolēnu populācijai minētajās vecuma grupās, un tajā
piedalījās 94 Latvijas skolas, no kurām tika atlasīti aptuveni 3500 skolēni.
Foto: pixabay.com
