“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected]
Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta.
Pašvaldībām jārēķinās ar ierobežotiem līdzekļiem vai arī to ieņēmumi augs? Šī tēma raisīja domstarpības Latvijas Radio 1 raidījuma “Krustpunktā” dalībnieku vidū. Saeimas opozīcijas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) pārmeta, ka pašvaldībām samazināti līdzekļi, bet koalīcijas partiju pārstāvji iebilda, ka tā nav tiesa. “Re:Check” pārbaudīja politiķu teikto un secināja – pašvaldības saņems mazāk, nekā iepriekš solīts likumā, taču absolūtos skaitļos visu pašvaldību ieņēmumi augs.
“Jebkura partija vai koalīcija, kas nāks pie varas Rīgas domē, būs spiesta risināt pilsētas problēmas ierobežota budžeta ietvaros. Šo ierobežoto budžetu autori sēž šeit – tā ir valdības koalīcija. Visām pašvaldībām summas budžetā ir samazinātas.”
Ja skata pašvaldību budžetus absolūtos skaitļos, R.Ločmelei-Luņovai nav taisnība. Pēc Finanšu ministrijas (FM) datiem, nevienai pašvaldībai nākamgad budžeta ieņēmumi nesamazināsies. Tie kopā palielinās par pieciem procentiem, galvenokārt pateicoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumam, skaidro ministrijā.
Lai gan raidījumā R.Ločmele-Luņova runāja par samazinātām summām, sarunā ar “Re:Check” viņa skaidroja, ka svarīgi pievērst uzmanību pašvaldību budžetu apmēram attiecībā pret visas valsts budžetu. Tas tiešām būs mazāks.
Likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam rakstīts, ka pašvaldībām ik gadu jāsaņem 19,6 procenti no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Nākamgad šis solījums netiks pildīts. Latvijas Pašvaldību savienība aprēķināja, ka pēc valdības jaunā piedāvājuma pašvaldību ieņēmumi veidos 18,8 procentus no kopējiem ieņēmumiem.
To, piemēram, ietekmē lēmums, ka pašvaldībām turpmāk jāuzņemas puse 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienu izmaksu. Piemēram, R.Ločmeles-Luņovas pieminētajā Rīgā tie ir apmēram trīs miljoni eiro, liecina pašvaldības aprēķini. Tās arī vairs nesaņems dabas resursu nodokļa daļu. Tāpat pieņemts lēmums pašvaldībām novirzīt nevis 25 procentus azartspēļu nodokļa ieņēmumu, kā tas bija līdz šim, bet tikai piecus. Šis lēmums, kā norādīja FM, īpaši ietekmēs Rīgu.
Rīgai no daļas iecerēto ieņēmumu ir jāatsakās vēl kāda iemesla dēļ, proti, saistībā ar lēmumu “Rīgas satiksmi” turpmāk iekļaut valdības sektorā un līdz ar to arī valsts budžeta aprēķinos. Valstij nākamgad tas izmaksātu 72 miljonus eiro. Lai ietekmi uz budžetu mazinātu, daļu galvaspilsētas iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu – 38 miljonus eiro – pārdalīs par labu valstij. Līdz ar to 23 miljonu ieņēmumu pieaugumu Rīgas budžetam atņems ne tikai nodokļu izmaiņas, bet arī nepieciešamība segt šo kompensāciju.
Secinājums: vairāki valdības lēmumi samazina pašvaldību iespējas potenciāli saņemt tik lielus ieņēmumus, kā sākotnēji plānots. Tajā pašā laikā, salīdzinot ar 2019. gadu, nevienai pašvaldībai nebūs samazināta budžeta ieņēmumu summa, kā to Latvijas Radio pauda R.Ločmele-Luņova. Rīgai ieņēmumu pieaugumu gan atņems prasība maksāt kompensāciju valstij par “Rīgas satiksmes” radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžetu.
