Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzinusi par pilnībā apmierināmu agrākās LLU docentes Gundegas Mičules prasību atzīt par spēkā neesošu darba devēja LLU uzteikumu, kā arī uzdevusi samaksāt vidējo izpeļņu, ko prasītāja zaudējusi laikā no 2016. gada novembra, kad bija bez darba, kā arī citus ar tiesu saistītus izdevumus. LLU vadība sola šo spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Pēc zaudējuma pirmajā instancē
Strīdā ar LLU rektori Irinu Pilveri par 2017. gada oktobrī piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, kas vairāk nekā uz pusi samazināja algu docentei Gundegai Mičulei, iepriekš Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa (pirmās instances tiesa) G.Mičules prasību neapmierināja. Taču otrās instances (apelācijas) tiesā jeb Rīgas apgabaltiesā docente sasniedza mērķi – tiesa pilnībā apmierināja viņas prasību. G.Mičule piebilst, ka prasību par atjaunošanu darbā LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas institūtā viņa vairs neuztur, jo pēc atbrīvošanas no LLU ir atradusi citu darbu, taču gandarījums par savas taisnības atzīšanu ir liels.
2017. gada novembrī “Ziņas” jau rakstīja par docenti G.Mičuli, kas atteicās pieņemt darba līguma grozījumus un mācību gada vidū tika atbrīvota no darba. Toreiz par notikušo bija šokēts Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis, kas G.Mičuli raksturoja kā Latvijā zinošāko speciālisti ES likumos un tirgzinībās, kas saistās ar pārtikas drošību. Savukārt docente nesamierinājās ar LLU vadības piedāvātajiem grozījumiem darba līgumā. Par 15 kontaktstundām darbam ar studentiem nedēļā viņa saņemtu vien 379 eiro pirms nodokļu nomaksas. “Es domāju arī par kolēģiem, kas pēc grozījumiem darba līgumā ir spiesti strādāt pat vairāk nekā 40 kontaktstundu, lai saņemtu algu, kāda bija līdz šim,” uzsākot strīdu ar LLU rektori I.Pilveri, teica docente G.Mičule.
Viņas galvenais arguments bija tas, ka augstskolas mācību spēkiem LLU netiek apmaksāts zinātniskais, metodiskais un organizatoriskais darbs, kāda ir
daudz augstskolas dzīvē. “Augstskolas pasniedzējs atšķirībā no sākumskolas pedagoga nevar mācīt gan matemātiku, gan pie reizes dziedāšanu un zīmēšanu,” sacīja G.Mičule. Viņa norādīja, ka LLU Senāta pieņemtie darba līguma grozījumi ir pretrunā ar Augstskolu likumu un Ministru kabineta noteikumiem.
Algai pieskaitīja piemaksas
Toreiz LLU vadība “Ziņām” adresētā un rektores I.Pilveres parakstītā vēstulē skaidroja, ka docentes G.Mičules alga bijusi noteikta par 18,66 kontaktstundām nedēļā un atalgojums 750 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Docente uz to atbildēja, ka līguma grozījumos sākotnēji ierakstītā summa bija 454,78 eiro, ko veido 379 eiro darba alga, kurai pieskaitīta 75 eiro piemaksa par iepriekšējā gada darbu, ko LLU mēdz saukt par “motivāciju”. “Jau mācību gadam sākoties, man piedāvāja parakstīt jaunus līguma grozījumus, kur bez minētajām summām tika iekļauta atsevišķa pozīcija 295,22 eiro, kas būtu jāmaksā no tā saucamā dekāna fonda. Ja šo naudu pieskaita, tad sanāk rektores vēstulē minētie 750 eiro, taču tā nav uzskatāma par samaksu par pastāvīgu darbu,” 2017. gada decembrī paskaidroja G.Mičule.
Uzskata, ka izdarīts psiholoģisks spiediens Rīgas apgabaltiesa atzina LLU kā atbildētājas argumentu, ka augstskolai ir piešķirta zināma brīvība darba samaksas noteikšanā. Taču no prasītājas G.Mičules argumentiem, ko arī atzina par pareiziem, iznāk, ka šī LLU iedibinātā kārtība nav juridiski pareiza un taisnīga. Proti, darbinieka alga nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. Tiesa atzīmē, ka attiecībā uz akadēmiskā personāla darba samaksu saistošs ir Augstskolu likums. Tādēļ LLU Senātam nebija tiesības noteikt algas, kas ir mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm. Proti, augstskolu pasniedzējiem noteiktā maksimālā darba slodze ir 25 stundas nedēļā (nevis 40 stundas, kā tas ir citiem darbiniekiem, kas strādā piecas dienas nedēļā un astoņas stundas dienā – red.).
Tiesa atzīmē, ka ar 2017. gada novembri ar G.Mičulei pēkšņi piedāvātajiem darba līguma grozījumiem LLU vadība vēlējās būtiski pasliktināt prasītājas darba līguma nosacījumus un nemaksāt par darbiem, kas tai bija jāveic, pildot docentes pienākumus. Spriedumā teikts, ka, samazinot algu vairāk nekā uz pusi, pamatalgā nepamatoti tika ieskaitīta tā sauktā motivācijas piemaksa un vienlaikus palielināts studiju darba apjoms. “Ar minēto rektores rīkojumu, izmainot slodzes noteikšanas principus, samaksa tika paredzēta tikai par studiju darbu, neņemot vērā pārējo darba apjomu, kas prasītājai jāveic. Izmantojot psiholoģisko spiedienu, LLU vadība centās piespiest visus akadēmiskos darbiniekus piekrist šādai darba samaksas noteikšanai, ko apstiprināja arī liecinieki Ilmārs Dūrītis, Kaspars Kovaļenko un Agris Zirnītis,” teikts spriedumā.
LLU vadība atteicās no mierizlīguma
G.Mičule stāsta, ka pirms sprieduma taisīšanas tiesa piedāvājusi abām pusēm slēgt mierizlīgumu. Viņa pati tam piekritusi, turklāt noņēmusi prasību par atjaunošanu darbā LLU un piedāvājusi uz pusi samazināt no darba devēja prasīto nesaņemto atlīdzību. Tomēr rektore I.Pilvere tam nav piekritusi. “Mēs laipni aprunājāmies, bet katra palikām pie savām domām,” teic G.Mičule. Viņa atzīst, ka arī pēc atlaišanas no darba brīvprātīgā kārtā vadījusi nodarbības studentiem un varētu augstskolā atgriezties darbā, ja vien varētu par to vienoties.
Agrākais LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns I.Dūrītis, kas, iesaistoties politikā, ir kļuvis par Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru, jūtas gandarīts par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. “Jāsecina, ka jau toreiz manis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas paustās bažas par LLU Senāta lēmuma par mācību spēku slodžu noteikšanas neatbilstību likumu normām tiesa ir uzskatījusi par pamatotām,” teic I.Dūrītis. Viņš uzsver, ka docentes G.Mičules prasība tiek pilnībā apmierināta gan daļā par likumam neatbilstošiem darba līgumu grozījumiem un līdz ar to atlaišanu no darba, gan arī daļā par Ministru kabineta noteikumiem neatbilstoši aprēķinātu darba samaksu un līdz ar to nepilnīgi izmaksātu darba algu. “Ministru kabineta noteikumos paredzētās darba slodzes un attiecīgi minimālās darba samaksas neatbilstība skar visu LLU akadēmisko personālu jau daudzu gadu garumā, līdz ar to darbiniekiem faktiski tika izmaksāts zemāks atalgojums, nekā Ministru kabinetā noteikts,” secina I.Dūrītis. Viņš pieļauj, ka šāda prakse, iespējams, ir arī citās augstskolās un, ja spriedums stāsies spēka, tas būs precedents, lai neizmaksāto algas daļu varētu piedzīt arī citi darbinieki.
Savukārt LLU par Rīgas apgabaltiesas spriedumu plašākus komentārus vēl nesniedz. “Noteikti izmantosim likumīgās tiesības spriedumu pārsūdzēt,” raksta LLU pārstāve Lana Janmere.
“Ziņas” jau rakstīja, ka G.Mičule ir veterinārmedicīnas zinātņu doktore. Deviņus gadus strādājusi par padomnieci Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Briselē, kā arī atbildīgos amatos Zemkopības ministrijā, savā profesionālajā jomā konsultējusi Saeimu, četrus gadus pildījusi Eiropas Veterinārārstu federācijas viceprezidentes pienākumus.
Kaspars Kovaļenko, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns
Rīgas apgabaltiesas spriedums norāda, ka gan LLU, gan visā augstākās izglītības sektorā ir ļoti daudz neskaidru jautājumu. 2017. gadā Veterinārmedicīnas fakultātes vadība norādīja uz n-tajām nepilnībām, tika nosūtītas vēstules Izglītības un zinātnes, kā arī Zemkopības ministrijai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, kurās bija lūgums pārskatīt slodžu sistēmu LLU, kā arī mācību spēku atlaišanas kārtību. Diemžēl dažādu savstarpēju nesaskaņu dēļ LLU izvēlējās docenti Gundegu Mičuli atbrīvot no darba, pēc kā viņa vērsās tiesā. Protams, žēl, ka LLU jau tā salīdzinoši grūtajos finansiālajos apstākļos, zaudējot tiesu, būs spiesta izmaksāt gan kompensāciju, gan neizmaksāto atalgojumu un segt tiesas izdevumus.
G.Mičule Veterinārmedicīnas fakultātē ieguldījusi milzīgu darbu, saistībā ar kuru 2019. gada nogalē fakultāte ieguva pozitīvo Eiropas veterinārmedicīnas izglītības iestāžu asociācijas (EAVE) novērtējumu, kam ir liela nozīme LLU prestiža celšanā un ārzemju studentu piesaistē. Fakultāte būtu gatava aicināt docenti atpakaļ, kas līdz šim nebija iespējams tiesas strīda dēļ.
