Pēc jelgavnieka Edgara Krūmiņa pārstāvētās Latvijas 3×3 vīriešu basketbola komandas lauriem FIBA pasaules tūrēs jau pamatoti turam īkšķus par tās nokļūšanu līdz Tokijai, tikmēr Latvijas 3×3 sieviešu basketbola izlases izcīnītās bronzas medaļas pērn septembra sākumā FIBA Eiropas čempionātā Debrecenā pat zinošākajiem spēles līdzjutējiem bija patīkams pārsteigums. Un jo patīkamāks jelgavniekiem, tāpēc ka šā panākuma kaldināšanā piedalījās Jelgavas basketbola audzēkne – Liene Stalidzāne. Pasākumā “Jelgavas sporta laureāts 2019” abi 3×3 basketbolisti tika sumināti kā Gada sportisti olimpiskajos sporta veidos.
– Vai biji pārsteigta, saņemot apbalvojumu, un ko tas tev nozīmē? – jautāju Lienei jau e-pastā, jo dažas dienas pēc sarīkojuma viņa atgriezusies savā studiju vietā Kanādā.
Zināju, ka šis sasniegums ir atzinuma vērts, taču tas pavisam noteikti bija pārsteigums. Protams, apbalvojumu saņemt vienmēr ir patīkami, bet jo īpaši tad, ja novērtējums nācis no manas pilsētas, kurā esmu dzimusi un augusi.
– Sieviešu 3×3 basketbols Latvijā nav vēl tik populārs. Kā tu nonāci līdz tam, ka pārstāvēji valsts izlasi?
3×3 basketbolā jau esmu vairākus gadus. Pirms trīs gadiem saņēmu uzaicinājumu pievienoties Latvijas izlasei, lai palīdzētu kvalificēties Eiropas čempionātam. Kopš tā brīža katru gadu esmu bijusi komandas sastāvā.
– Kad varētu būt nākamais izlases iznāciens?
Pašlaik menedžeris visu plāno, tādēļ precīzus startus nevarēšu nosaukt. Protams, viens no mērķiem ir Eiropas čempionātā pierādīt, ka mūsu medaļa nebija tikai tāda “sagadīšanās’’.
– Basketbola pamatus apguvi Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolā. Kā tu atminies šo laiku?
Atceros ar pozitīvām emocijām. Pirmkārt, liels paldies manai pirmajai trenerītei Gundegai Vaščenko par viņas ieguldīto darbu un laiku manā izaugsmē. Otrkārt, spēlējot basketbolu Jelgavā, ieguvu vienus no joprojām tuvākajiem draugiem, ar kuriem vēl šodien atceramies visas sadarītās blēņas un jautros izbraukumus, kopīgos piedzīvojumus.
– Vai tavas saknes joprojām mīt šeit un sevi uzskati par īstu jelgavnieci?
Jā, pavisam noteikti sevi uzskatu par īstu jelgavnieci. Visi mani tuvākie radi dzīvo Jelgavā, un joprojām par mājām saucu Jelgavu. Kad atbraucu no Kanādas, brīvos mēnešus pavadu ar savu ģimeni. Esmu lepna jelgavniece un katru reizi priecājos par manas pilsētas izaugsmi, par tās sasniegumiem gan sportā, gan citās jomās.
– Pastāsti īsi par ceļu no Jelgavas BJSS līdz Kanādai? Cik saprotu, tur arī turpini spēlēt basketbolu?
Studējot Latvijas Universitātē un pārstāvot šīs augstskolas basketbola komandu, saņēmu vēstuli no Kalgari Universitātes trenera latvieša Kristapa Petrova par iespēju mācīties un spēlēt basketbolu šajā universitātē. Treneri bija ļoti neatlaidīgi, un, jo vairāk informācijas saņēmu, jo vilinošāka šī iespēja šķita. Tā arī sarunu pēc sarunas nokļuvu Kanādā. Esmu priecīga par doto iespēju – apvienot basketbolu ar studijām un iegūt vēl vienu augstāko izglītību.
– Kas ir tavs studiju priekšmets?
Man būs grāds komunikācijas zinātnēs.
