Latvijā pēdējo desmit gadu laikā par astoņiem procentiem palielinājies ar nagu sēnīti inficēto iedzīvotāju skaits, liecina ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskā centra novērojumi.
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā par astoņiem procentiem palielinājies ar nagu sēnīti inficēto iedzīvotāju skaits, liecina ādas un seksuāli transmisīvo slimību (STS) klīniskā centra novērojumi. To laikā speciālisti jau pārbaudījuši vairāk nekā 300 pacientu.
Svarīgākie faktori, kas ietekmē risku saslimt ar sēnīšu slimībām, ir dzimums, vecums, diabēts, liekais svars, asinsvadu slimības, osteoartikulārā patoloģija un profesionālais sports.
Apskates rezultāti liecina, ka pēdas skartas (jebkura novirze no normas stāvokļa) vairāk nekā pusei novēroto pacientu. Visbiežāk sastopamās pēdu veselības problēmas ir infekcija (visbiežāk – sēnīšinfekcijas), asinsvadu slimības, kaulu deformācija, čūlas. Sēnīšinfekcijas vairāk nekā 60 procentos gadījumu bojā nagus. Tās biežāk ir vīriešiem nekā sievietēm, gados vecākiem un cilvēkiem, tiem kuru darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu kājās vai ciešu apavu valkāšanu (ražošanā strādājošiem, pārdevējām un tā tālāk).
Kas ir sēnītes? Tie ir mikroorganismi, kas dzīvo dabā mums visapkārt, kā arī uz cilvēka ādas. Pārsvarā mikroorganismi ir nekaitīgi, bet noteiktos apstākļos savairojas un izraisa infekcijas slimības. Sēnītes var veidot sporas, kas ir ļoti izturīgas ārējā vidē. Tādējādi ar sporu palīdzību tās var izdzīvot ļoti ilgu laiku arī nepiemērotos apstākļos.
Kādēļ saslimstība ar sēnīšinfekcijām ir strauji paaugstinājusies? Pēdējos gados vērojama izteikta sēnīšinfekciju izraisīto slimību izplatība. To skaidro ar cilvēku vispārējā imunoloģiskā stāvokļa pasliktināšanos un biežāku antibiotiku lietošanu. Kļūstot piesārņotākai apkārtējai videi, novājinās cilvēku imūnsistēma un organismam ir grūtāk cīnīties ar dažādām infekcijām, arī ar sēnītēm. Savukārt, lietojot antibiotikas, tiek iznīcinātas baktērijas un to vietā ir iespēja vairoties sēnītēm. Pirms desmit gadiem ar nagu sēnīti slimoja aptuveni 5 līdz 7 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet pašlaik droši var apgalvot, ka šis skaits ir palielinājies līdz 15 procentiem. Sabiedrībā valda neinformētība par šo problēmu, tāpēc paredzams, ka saslimstība ar sēnīšinfekcijām turpinās paaugstināties.
Kā iespējams inficēties ar nagu sēnīti? Sēnīšinfekcijas tiek saistītas ar maznodrošinātību un netīrību, kas nav patiesība: tās apdraud jebkuru neatkarīgi no sociālā stāvokļa un nodrošinātības. Visbiežāk ar sēnītēm iespējams inficēties pirtīs, baseinos, dušās, kā arī velkot svešus apavus un lietojot svešus dvieļus un veļu. Ja kādam no ģimenes locekļiem ir nagu sēnīte, tad pārējiem risks inficēties ir lielāks, tāpēc katram būtiski ir zināt, kā sēnīšinfekcija izpaužas. Pirmās pazīmes, kas liecina par iespējamo inficēšanos, ir naga krāsas izmaiņas (tas kļūst pelēks vai dzeltenīgs). Nags kļust biezāks un/ vai sāk drupt.
Kā ārstēties? Agrāk inficētie nagi tika ārstēti ķirurģiski, mūsdienās iespējams tos ārstēt, lietojot medikamentus iekšķīgi. Tomēr ārstēšanās process ir ilgstošs, jo cilvēkam kāju nagi aug 1 milimetru mēnesī. Tādējādi pilnīgi vesels nags pēc ārstēšanās kursa ataug gada laikā.
