Tērvetes novada pašvaldības pārvaldīšanā pašlaik – piecas dzīvojamās mājas.
“Valsts kontroles revīzija, vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām, bija nepieciešama, un revīzijā skatītais jautājums šobrīd ir ļoti aktuāls. Pašvaldībā un valstī dzīvojamais un nedzīvojamais fonds strauji nolietojas. Finansējums ēku drošības stāvokļa uzlabošanai vai atjaunošanai ir nepietiekams, attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām – reizēm pat neiespējams. Uzskatām, ka iedzīvotāji laukos nekad nespēs samaksāt tik daudz par mājas apsaimniekošanu, lai, piemēram, nomainītu jumtu vai veiktu citus lielākus darbus ilgtermiņā,” atzīst Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika.
Dzīvojamo ēku drošība Latvijā pasliktinās un to drošības kontrole nedarbojas pietiekami labi, otrdien žurnālistiem sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, informējot par Valsts kontroles revīzijā konstatēto. “Revīzijā konstatētais rada nopietnu satraukumu. Likumi it kā ir, kontrolētāji it kā kontrolē, īpašnieki it kā uztur, bet namu stāvoklis mūsu acu priekšā pasliktinās. Ir nepieciešama valsts politika, kā šo situāciju risināt,” sacīja E.Krūmiņa.
No mūspuses vienīgais revīzijā iekļautais bija Tērvetes novads, tomēr secinājumi ir attiecināmi uz jebkuru Latvijas pašvaldību. Revīzija tika veikta Daugavpilī un Valmierā, Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novados.
Bīstami veselībai un dzīvībai
Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami, uzsver valsts kontroliere E.Krūmiņa.
Vienlaikus Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins stāsta, ka pašvaldībās mazāk nekā 50 procentiem dzīvojamo ēku ir veikta vizuālā apskate, lai vispār novērtētu to stāvokli, līdz ar to arī nav izveidoti ēku uzturēšanas darbu plāni un nepieciešamo darbu tāmes.
“Apsaimniekošanas maksa daudzviet ir dramatiski zema, piemēram, četri vai astoņi centi par kvadrātmetru. Par šādu maksu neko nevar izdarīt, varbūt vienīgi kārtot lietvedību vai nopļaut zāli, bet kapitālos remontus plānot nevar,” uzsver E.Korčagins.
Revīzijas laikā pārbaudītas 119 mājas desmit pašvaldībās, taču Valsts kontrole ieguvusi informāciju tikai par 82 ēku stāvokli. Konstatēts, ka vairāk nekā 60 procentiem namu pastāv nopietni ugunsdrošības riski, kā arī 60 procentiem konstatēti cita veida bojājumi, kas būtiski apdraud to drošību.
E.Korčagins norāda, ka pašvaldības bieži vien ir gan ēku īpašnieki, gan apsaimniekotāji, gan arī uzraugi būvvalžu personā. Tomēr revīzijā ir konstatēts, ka pašvaldības neveic savus pienākumus pietiekami.
Trūkst mājokļu politikas
“Savlaicīgi neveicot investīcijas, mājokļu stāvoklis pasliktinās, arvien biežāk rodas avārijas situācijas un remontdarbi izmaksā vairāk. Ne visi ēku īpašnieki izprot savu pienākumu investēt ēkās un rūpēties par to drošību,” norāda E.Korčagins.
Revīzijas rezultātā Valsts kontrole sniegusi ieteikumus Ekonomikas ministrijai un pašvaldībām gan par to, kā uzlabot pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu, gan par to, kā pilnveidot uzraudzības mehānismu.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības Dzīvokļu apakškomitejas vadītājs Jurijs Strods norāda, ka problēmu cēlonis ir konsekventas mājokļu politikas trūkums, kā arī nepietiekamais valsts atbalsts, kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tāpat problēmas rada iedzīvotāju zemā maksātspēja un dzīvokļu īpašnieku izpratnes trūkums par pienākumiem.
Nodod apsaimniekošanā “Jelgavas novada KU”
Lai nodrošinātu to, ka pašvaldība neveic tai neraksturīgas funkcijas, ar 2019. gada 25. aprīļa Tērvetes novada domes sēdes lēmumu vienas pašvaldības pārvaldīšanā esošās mājas pārvaldīšanas tiesības ir nodotas dzīvokļu īpašnieku biedrībai, bet ar 2019. gada 13. septembra lēmumiem 17 pašvaldības pārvaldīšanā esošo māju pārvaldīšanas tiesības – SIA “Jelgavas novada KU”, kā arī sešas pašvaldības pārvaldīšanā esošās mājas ar 2019. gada 28. oktobra pilnvarojuma līgumu nodotas pārvaldīšanā SIA “Jelgavas novada KU”.
Tērvetes novada pašvaldības pārvaldīšanā paliek piecas dzīvojamās mājas. Pašvaldība norāda, ka tās īpašumā esošajām ēkām tiek veikta vizuālā apskate, nepieciešamības gadījumā piesaistīts arī būvinspektors, kurš sagatavo atzinumus par dzīvojamo namu stāvokli. Pašvaldības publiskajā teritorijā dzīvībai bīstamas ēkas nav identificētas, skaidro D.Reinika.
Tāpat pašvaldība atzīst, ka apsaimniekošanas maksa pašvaldības pārvaldībā esošām mājām bija zema. Ar šo finansējumu varēja izdarīt tikai nepieciešamākās lietas, kas jāveic ēku drošības nodrošināšanai, piemēram, skursteņu tīrīšana, jumta remonts, elektroinstalācijas sakārtošana. Tas izskaidrojams ar to, ka laukos iedzīvotāju maksātspēja ir zema. Nododot pārvaldīšanas tiesības citai juridiskai personai, arī apsaimniekošanas izmaksas ir mainījušās. Nav prognozējams, vai, tām palielinoties, nekrāsies parāds.
Ņemot vērā apstākli, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā no viena īpašnieka, kuram bija jārūpējas par ēkas uzturēšanu, dzīvojamā māja kļuva par vairāku personu kopīpašumu, pašvaldībā ir mājas, kurām nav apsaimniekotāja. Dzīvokļu īpašnieki nevar vienoties par tās apsaimniekošanas formu, līdz ar to šo namu drošība un saglabāšana ir pakļauta būtiskam riskam. Tāpēc pašvaldība veiks aktīvāku skaidrojošo darbu ar dzīvokļu īpašniekiem, jo īpaši par ugunsdrošības jautājumiem, uzsver D.Reinika.
Nav skaidrības par nedzīvojamām ēkām
Valsts kontroles revīzijā tika analizēta situācija arī nedzīvojamo ēku pārvaldīšanā un ēku drošības kontroles nodrošināšanā. Jāpiezīmē, ka uz nedzīvojamām ēkām, kas nepieder pašvaldībai, būvinspektors ir devies tikai pēc uzaicinājuma, kas tiek saņemts no citām personām. Izpildot revīzijas ieteikumus, tiks palielināts būvvaldes risku novērtējumā balstīto pārbaužu īpatsvars, nosakot, pēc kādiem kritērijiem pārbaudes tiks veiktas, sola pašvaldības vadītāja.
Tērvetes novada pašvaldība norāda, ka valsts mērogā nav izdoti normatīvie akti nedzīvojamo ēku pārvaldīšanai. Pēc Valsts kontroles ieteikuma, lai uzlabotu šo darbu, pašvaldība izstrādās nedzīvojamo ēku pārvaldīšanas kārtību, par pamatu ņemot AS “Valsts nekustamie īpašumi” izstrādāto nedzīvojamo ēku apsaimniekošanas kārtību.
