Dadži – elektrības ražotāji. Madride. Spānijā divu gadu laikā iecerēts iedarbināt pasaulē pirmo biomasas spēkstaciju, kas ar elektrību varētu apgādāt aptuveni 60 000 cilvēku.
Dadži – elektrības ražotāji
Madride. Spānijā divu gadu laikā iecerēts iedarbināt pasaulē pirmo biomasas spēkstaciju, kas ar elektrību varētu apgādāt aptuveni 60 000 cilvēku. Elektrības nodrošinātāji būs ģenētiski pārveidoti dadži, kas spēj sasniegt divu metru augstumu. Augus iecerēts izsēt 10 000 hektāru lielā platībā Spānijas ziemeļu provincēs. Zinātnieki strādājuši 15 gadu, lai radītu Spānijas kontinentālajam klimatam ģenētiski pielāgotu dadzi. Gadā šim augam nepieciešams tikai 400 mililitru nokrišņu, un tas spēj izdzīvot karstās un sausās vasarās. Vienīgais, no kā dadži baidās, ir salnas tūdaļ pēc izsēšanas. Lai augi sasniegtu pārstrādei vajadzīgos izmērus, tiem jāaug divus gadus. Iecerēts, ka no viena hektāra varēs novākt 17 000 tonnu dadžu, bet, lai nodrošinātu patērētājus ar enerģiju visu gadu, vajadzīgs 105 000 tonnu.
Kā tikko spiesta!
Vašingtona. ASV zinātnieki ir atklājuši jaunu metodi, kā ilgāk saglabāt apelsīnu sulu, turklāt nezaudējot tās garšas kvalitātes. Jaunās tehnoloģijas paredz, ka svaigu apelsīnu sulu zem augsta spiediena samaisa ar oglekļa dioksīdu. Procesa noslēgumā spiediens tiek pazemināts, un gāze atdalās no sulas. Testēšanas rezultātā degustatori nespēja atšķirt, kura no sulām ir tikko spiesta un kura sagatavota uzglabāšanai.
Hormoni iespaido miegu
Berlīne. Kā pierāda šveiciešu un vācu zinātnieku jaunākie pētījumi, hormoni būtiski iespaido miegu. Veicot pētījumus ar laboratorijas žurkām, dzīvnieku smadzenēs ir izdevies atklāt nodalījumu, ko nomoda periodā vada hormoni – noradrenalīns un serotonīns. Kamēr šie hormoni iedarbojas uz noteiktām šūnām, žurkas cieš no bezmiega.
Mātišķie tēvi
Otava. Ja tiktu veikta aptauja par pašiem rūpīgākajiem tēviem dzīvnieku vidū, augstāko vietu godam nopelnītu pundurkāmji, kurus novērojuši Kanādas zinātnieki. Kāmju tēviņi ne tikai piedalās atvasīšu audzināšanā, bet arī palīdz vārgajiem mazuļiem tikt ārā no dzemdību kanāla un atver jaundzimušajiem elpvadus. Zinātnieki šo tēviņu mātišķo rūpību skaidro ar hormonu svārstībām.
Sniega bumba kosmosā
Vašingtona. Pirms aptuveni 750 miljoniem gadu Zeme vairākas reizes pārvērtās par milzīgu ledus tuksnesi. Iespējams, ka tieši ekstremālie klimatiskie apstākļi veicināja dzīvības evolūciju uz Zemes. Kad mūsu planētu nosedza pirmais ledus laikmets, Zemes galvenie apdzīvotāji bija aļģes un vienšūņi. Fosilie atradumi pierāda, ka, noslēdzoties pirmajai ledus ērai, nākamo 500 miljonu gadu garumā Zemi pāršalca «demogrāfiskais bums», respektīvi, notika strauja evolūcija. Tādējādi zinātnieki cer, ka ir atraduši atrisinājumu tam, kāpēc vienšūņu evolūcija līdz sarežģītākām dzīvības formām ilga 200 miljonu gadu. Ekstremālajos ledāju apstākļos varēja izdzīvot tikai daži dzīvie organismi, piemēram, karsto vulkānisko avotu tuvumā. Šādas izolētas kopienas skaudrajos dzīves apstākļos bija spiestas ģenētiski pārveidoties, un radās jauna dzīvības formas. Beidzoties aukstajiem laikiem, izolētajām kopienām bija iespēja «satikties», un mainīto dabas apstākļu iespaidā sākās jauna pielāgošanās un jaunu sugu ēra.
Pēc pasaules preses materiāliem
