Latvijas ekonomikas
izaugsme iepriekšējo desmitgadi noslēgusi ar ne visai iepriecinošu izaugsmes
tempu. Lai gan īstermiņa dati pasaulē pēdējā laikā norāda uz situācijas
stabilizāciju, prognozes liecina, ka diemžēl ne pasaulē, ne pašmājās arī šī
desmitgade neiesāksies ar strauju ekonomikas uzrāvienu. “Swedbank” prognozē
ļoti piezemētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2.2% apmērā, kas šogad,
līdzīgi kā 2019. gadā, balstīsies uz privāto patēriņu. Gaidām, ka izaugsme
sasparosies tuvāk šī gada otrajai pusei un nosacītu atgūšanos redzēsim
2021. gadā. Negatīvie riski gan pasaules, gan Latvijas ekonomikai šogad
saglabājas augsti.
Joprojām saspringtā darba tirgus
iedvesmots, patēriņš virzīs iekšzemes pieprasījumu
Neskatoties uz to, ka ekonomikas izaugsme pagājušajā
gadā bija uz pusi mazāka nekā iepriekš, darba tirgū šo atslābumu īsti novērot
nevarēja. Uzņēmēju-prāt, pieprasījuma trūkums pērn kļuva arvien jūtamāks
kavēklis biznesa tālākai attīstībai, taču arī darbaspēka trūkums joprojām
saglabājās augstā līmenī. Tas, kā arī tālāka aplokšņu algu legalizācija
(piemēram, būvniecības nozares ģenerālvienošanās ietekmē) veicināja ļoti
līdzīgu algu pieaugumu kā 2018. gadā, it īpaši privātajā sektorā.
Šogad algu kāpums vājās izaugsmes ietekmē nedaudz piebremzēsies, taču
saglabāsies straujš (6.5%).
Prognozējam, ka bezdarbs, kas pagājušajā gadā nokrita
tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, noturēsies ap 6.3%. Reālo pirktspēju uzlabos
mērenāka inflācija (2.4%), ko šogad virzīs akcīzes kāpums, bet piebremzēs
atsevišķu komunālo pakalpojumu cenu samazināšanās. Kopumā darba ņēmējam
labvēlīgais darba tirgus, kā arī joprojām augstais un pat augošais patērētāju
noskaņojums un mērenā inflācija liecina par noturīgu pieaugumu privātajā
patēriņā.
Savukārt investīcijās šogad gaidām vēl gausāku
attīstību nekā pagājušajā gadā. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu
augstākais punkts, visdrīzāk, jau ir pagātnē, tādēļ papildu devumu investīcijām
nevaram gaidīt. Privātās investīcijas ietekmēs uzņēmēju noskaņojums, kas, lai
gan pagājušā gada laikā pasliktinājies, joprojām ir virs ilgtermiņa vidējā
līmeņa. Arī būvniecībā strauji pieauguma tempi izpaliks. Lielie investīciju
projekti, kas gaidāmi saistībā ar “Rail Baltica”, uzlabos investīciju sniegumu
turpmākajos gados.
Vājā globālā izaugsme bremzēs Latvijas
eksporta attīstību
ASV-Ķīnas pirmās kārtas tirdzniecības vienošanās, kā
arī lielāka skaidrība “Brexit” procesā īstermiņā uzlabojuši globālās
tirdzniecības ainu. Taču joprojām prognozējam, ka partnervalstu ekonomikas
šogad augs visai lēni, strauji samazinoties tieši tuvāko kaimiņu – Lietuvas un
Igaunijas iekšzemes kopprodukta kāpumam. Latvijas eksporta izaugsme
2020. gadā saglabāsies neraksturīgi zema, taču, pasaules ekonomikas izaugsmei
atdzīvojoties, gada otrajā pusē gaidām dzīvelīgāku eksporta sniegumu.
Uz eksportu vērstajā apstrādes rūpniecībā pagājušā
gada beigās pirmo reizi kopš 2016. gada vērojām apjomu kritumu.
Kokapstrādes nedienas, visdrīzāk, turpināsies arī šī gada pirmajā pusē gan vāja
pieprasījuma, gan cenu sarukuma dēļ, ko lielā mērā nosaka mizgrauža posta darbi
Eiropas mežos. Pagājušajā gadā rūpniecību balstīja metālapstrāde, elektronika
un elektriskās iekārtas. Taču uz gada beigām pasūtījumu apjomi metālapstrādē
sākuši manāmi sarukt, kas rada bažas par apakšnozares sniegumu šogad. Lai gan
pārtikas ražošana 2019. gadā joprojām neiepriecināja, dati par investīciju
apjoma kāpumu pagājušajā gadā ļauj ar lielāku optimismu raudzīties uz
apakšnozares iespējām iekarot eksporta tirgu nākotnē. Taču kopumā varam
secināt, ka apstrādes rūpniecībā strauji izaugsmes tempi šogad nav
gaidāmi.
Pakalpojumu eksports tiek prognozēts noturīgāks,
saglabājoties nozīmīgam biznesa, IT un telekomunikāciju pakalpojumu pienesumam.
Savukārt tranzīta noriets un Mobilitātes pakotnes veicinātā autopārvadātāju
konkurētspējas mazināšanās Eiropas tirgos ierobežos transporta pakalpojumu
eksportu. Strukturālās pārmaiņas finanšu sektorā nevedina gaidīt pienesumu šīs
nozares pakalpojumu eksportā.
Kopumā prognozējam salīdzinoši gausu izaugsmi
tuvākajos ceturkšņos, kas sasparosies gada otrajā pusē. Spītējot eksporta
vājumam, arvien spēcīgais privātais patēriņš noturēs 2020. gada izaugsmi 2.2%
apmērā. Nākamajā gadā prognozētā eksporta tirgu izaugsmes uzlabošanās, kā arī
joprojām straujais reālās pirktspējas kāpums pašmājās nodrošinās ekonomikas
kāpumu par 2.7%.
Riski pie pamales joprojām nozīmīgi
Pēdējos mēnešos audzis optimisms pasaulē, taču riski
saglabājas nozīmīgi. Uz 2020. gada beigām, tie varētu atkal palielināties,
ņemot vērā ASV prezidenta vēlēšanas un neskaidrību, kas saistīta ar “Brexit”
pārejas perioda beigām. Gada sākums atgādināja, ka ģeopolitiskie riski var
saasināties jebkurā brīdī. Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) politika ir
pārmaiņu priekšā, jo prezidente Lagarda šogad uzdevusi veikt stratēģijas
izvērtējumu. Krasas izmaiņas ECB politikā palielinātu neskaidrību jau tā
nervozajos finanšu tirgos.
Arī pašmājās risku netrūkst. Finanšu sektora
strukturālās pārmaiņas ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs Latvijas tēlu investoru
acīs. Īstermiņā gan aktuāls būs jautājums par to, vai Latvijas progress virzībā
uz lielāku caurspīdību un naudas atmazgāšanas kontroles efektivitāti
vērtētājiem būs licies pietiekams. Risks ir arī, ka, politiķiem ieslīgstot
kompromisu meklēšanā, debates par iespējamajām nodokļu izmaiņām ieilgs. Gada
beigās pieņemti pārsteidzīgi un sasteigti lēmumi tikai veicinātu neskaidrību un
padarītu biznesa vidi neprognozējamāku.
Foto: no arhīva
