Viesojoties Eiropas Parlamenta otrajās mājās Francijā, Strasbūrā (tur eiroparlamentārieši no Briseles ierodas reizi mēnesī uz sesijām), “Ziņām” veicās sazināties ar šajā Francijas un Vācijas robežpilsētā dzīvojošajiem latviešiem. Strasbūrā atrodas ne tikai Eiropas Parlamenta sesiju ēka, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Padome, kur strādā Latvijas pārstāvji. Strasbūras un tai apkārtējo pilsētu augstskolas ieinteresē arī vienu otru latviešu jaunieti.
Braukšu uz Latviju, kad zināšu, ko darīt
Garāka saruna “Ziņām” iznāca ar 24 gadus veco jūrmalnieci Aneti Germani. Lielupes krastā augusī Anete pēc piecu gadu studijām Skotijā, Glāzgovas Universitātē, pērnvasar ieguva maģistra grādu filmu mākslas un televīzijas zinātnēs, kā arī franču valodā. Sevišķi franču valodas prasmes viņa vienu semestri bija uzlabojusi Strasbūras Universitātē, kur no Glāzgovas ieradās studentu apmaiņas projektā. Strasbūra iepatikās, un, saņemot maģistra diplomu, Anete devās uz trīs mēnešu praksi Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Padomē. Tagad viņa kā brīvprātīgā strādā Strasbūras Kristīgajā radio. Anete paskaidro, ka jauniešu brīvprātīgā darba atbalsta programma viņai maksā tik, lai būtu paēdusi. Pa laikam viņa virtuāli atgriežas Latvijā, lai veiktu pa kādam darbiņam sava tēva Vitāla Germana reklāmas uzņēmumā. Anete atturas skaidri noteikt, cik ilgi viņa paliks Francijā. Taču pagaidām nejūtas gatava strādāt žurnālistikā vai radio Latvijā. “Gribu uzkrāt ārzemju pieredzi, redzēt, kā lietas organizē šeit. Es braukšu uz Latviju, kad sapratīšu, ko varu Latvijai dot,” apņēmīgi saka jauniete.
Alfabēts ar četriem tūkstošiem skatījumu
Latviešiem Latvijā un ārzemēs Anete ir pazīstama ar savu latviešu alfabēta mācību. Tas zināmā mērā ir līdzīgi kā Renāra Kaupera dziesmiņā “Joka pēc alfabēts”, kur “apaļš ābols bumbierim cep čības”. Taču Anetes auditorija ir nevis latviešu bērni, kas mācās alfabētu, bet pieaugušie latviešu draugi – ārzemnieki, kas grib saprast vismaz kaut ko no latviešu mentalitātes un uzzināt interesantus faktus par Latviju. Anetes trīs “rullīši” (katrs pa 11 burtiem, lai kopā sanāktu 33) ir skatīti vairāk nekā četrus tūkstošus reižu. Tas viņai pašai ir negaidīts panākums, par ko ļoti liels prieks. Anete brīvi runā četrās valodās (latviešu, angļu, krievu, franču) un gribētu labāk iemācīties vēl vācu valodu, tostarp, elzasiešu valodas dialektu, kurā runā Strasbūrā, kur ar pilsētas tramvaju var aizbraukt no Francijas uz Vāciju.
Kur notiek lielas lietas
Lai arī beigusi darboties Eiropas Padomes Latvijas pārstāvniecībā, Anete turpina tur piestaigāt, jo savā radiostacijā veido raidījumus par Eiropas Padomes valstīm. “Neesmu juriste un pirms prakses Eiropas Padomē pat jaucu to ar Eiropas Parlamentu. Nezināju, kāpēc tāda Eiropas Padome vispār ir vajadzīga. Tagad man apziņā ir nosēdies fakts, ka tā ir svarīga institūcija, kas apvieno ne tikai Eiropas valstis, bet arī Krieviju. Tas ir legāls instruments, ar kuru iespējams cīnīties pret cilvēktiesību pārkāpumiem, korupciju, risināt citas aktuālas lietas. Tiesa, padome ir tā saucamā maigā vara, kurai ne vienmēr ir juridisks spēks, tomēr tas ietekmē notikumus. Ja parunā ar Eiropas Padomes darbiniekiem, viņi var pastāstīt par konkrētiem projektiem, kas ir mainījuši lietas. Ir tiešām vareni, ka cilvēki no visas Eiropas brauc uz Strasbūru ar mērķi padarīt Eiropu labāku,” teic Anete.
Eiropas Padomes Latvijas pārstāvniecībā jauniete arī atklājusi latviešu grāmatu skapi, kur ir Imants Ziedonis un latviešu klasika. “Studējot Skotijā, es maz lasīju kaut ko tādu, kas nebija saistīts ar filmām un franču valodu,” piebilst Anete.
Viņa iesaistījusies arī 2016. gadā dibinātajā biedrībā “Latvija–Elzasa”. Jauniete ar domubiedriem veido Strasbūrā pirmo latviešu filmu nedēļu, kas pavasarī notiks kinoteātrī “Odisejs”. ““Rādīsim “Limuzīnu Jāņu nakts krāsā”, “Pie bagātās kundzes”, “Kurpi” ar franču subtitriem. Šobrīd vācam naudiņu, lai iecerētais izdotos,” paskaidro Anete.
Latviskuma sajūtu Strasbūrā viņai dod arī ģimeņu koris “Staro”. “Tāpēc man nešķiet, ka šajā pilsētā esmu viena starp francūžiem,” pasmaidot teic Anete.
“Trejzemīte” pārtapa par “Staro”
Gadu pirms valsts simtgades Latvijas Dziesmu un deju svētkiem Strasbūrā nodibinājās jauktais un ģimeņu koris “Trejzemīte”, kura dalībnieki lielākoties dzīvo apgabalā, kur krustojas trīs kaimiņvalstu – Vācijas, Francijas un Šveices – robežas. Korim izdevās labi sevi parādīt pirmssvētku skatē, tādējādi “Trejzemīte” kļuva par vienu no jaunākajiem XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībniekiem.
Pēc svētkiem kolektīvam ir mainījies diriģents un arī nosaukums. Koriste Agita Ezeriņa paskaidro: “Pēc Dziesmu svētkiem, sanākot kopā, sapratām, ka kora nosaukumā gribam ielikt tieši to, ka mums kopā dziedāšana ir milzīgs prieks un gandarījums. Galu galā jauna nosaukuma meklējumi apstājās pie vārda “Staro”, kas arī ir vieglāk nekā “Trejzemīte” izrunājams nelatviešiem, kuri gan korī dzied, gan to klausās. “Kad dziedam kopā, mēs starojam laimē un vispār jūtamies priecīgi kā liela ģimene ar dažāda vecuma ģimenes locekļiem. Kad rīkojam koncertu, visi piedalās to organizēšanā. Katrs pieliek roku, lai pasākums notiktu,” uzsver Agita.
Anete Germane piebilst, ka par koristu augsto motivāciju dziedāt liecina arī fakts, ka viņi ziedo naudu, lai apmaksātu darbu, kā arī ceļa izdevumus diriģentei Lāsmai Pommerei, kas reizi mēnesī lido no Rīgas uz mēģinājumiem. Aizvadītajos Ziemassvētkos koncertējot Vācijā, Ofenbahā (tur koris uzstājās kopā ar Frankfurtes latviešu jaukto kori), pirmo reizi uzstājās “Staro” jaunā paaudze, tostarp trīsgadnieki, kuri kora dibināšanas brīdī bija tikko dzimuši un pirmajos mēģinājumos piedalījās, guļot ratiņos vai rāpojot pa grīdu. “Pie bērnu balsīm, smiekliem un raudām mēģinājumos esam pieraduši. Bērni savā starpā ir kļuvuši par labiem draugiem,” saka Agita.
“Staro” dzied arī vairāki agrākie jelgavnieki: Dace Mita (pirmajā pieaugušo koristu rindā trešā no kreisās), Daina Celma (trešajā rindā pirmā no kreisās). Arī Agita Ezeriņa (pirmajā rindā trešā no labās) ir dzīvojusi Jelgavā pirmos septiņus gadus un sākusi iet skolā. Bet sava ceļa meklētāja un “latviešu alfabēta mācītāja” Anete Germane ir pirmajā rindā ceturtā no labās puses.
Anetes redzeslokā
● Mīļākā grāmata: Māra Putniņa “Mežonīgie pīrāgi”
● Pēdējā grāmata, kas patika: Tims Maršals “Ģeogrāfiskie cietumnieki” (Tim Marshall “Prisoners of Geography”) – “Interesants skatījums uz globālo politiku; gaidu, kad kāds vēl to izlasīs, lai varētu par to parunāt”
● Iecienītākās filmas: “Neaizskaramie” (2011)
● Pēdējā, kas patika: “Divi pāvesti” (“The Two Popes”, Netflix)
● Mūzika: “Dzeltenie pastnieki” un citi Ingus Baušķenieka projekti
