Sākusies reģistrēšana dalībai jaunā pedagogu izglītības programmā “Mācītspēks”, aicinot atsaukties potenciālos pretendentus – mērķtiecīgus, motivētus profesionāļus, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar skolotāja darbu. Pretendenti ar jau iegūtu augstāko izglītību stingrā atlases kārtībā varēs pieteikties studiju programmai, kurā apgūs pedagoga darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes. Programmā būs tikai budžeta vietas, maksas vietas netiek paredzētas.
Valdība ir atbalstījusi informatīvo ziņojumu par jaunās skolotāju izglītības programmas “Mācītspēks” ieviešanu, paredzot 100 jaunu, īpaši apmācītu skolotāju ienākšanu Latvijas skolās jau no šā gada 1. septembra. Tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīva, kas aicināja partnerus kopīgi risināt jautājumu par kvalitatīvu pedagogu trūkumu un efektīvu finansējuma piesaisti pedagoģiskā personāla nodrošinājumā.
Efektīvs un mūsdienīgs veids
“Šis ir efektīvs un mūsdienīgs veids, kā darbam skolās piesaistīt spējīgus profesionāļus. Esmu pārliecināta, ka jaunā skolotāju izglītības programma “Mācītspēks” būs izrāviens pedagogu izglītībā Latvijā kopumā,” preses konferencē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, uzsverot, ka šajā gadījumā atslēgas vārds ir “koprade”, jo izdevies nodibināt sadarbību ar nevalstisko sektoru (“Iespējamā misija”) savienojumā ar izcilu pedagoģijas metodoloģiju un universitātēm, kur ieguvēji būs gan docētāji, gan studenti.
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore jaunās studiju programmas vadītāja Ieva Margeviča-Grinberga uzsvēra, ka īsā cikla programmas skolotāju izglītībā ir arī Somijā un Vācijā, piesaistot konkrētas jomas profesionāļus. Šīs programmas pastāv paralēli tradicionālajām akadēmiskajām pedagoģijas programmām.
I.Margevičai-Grinbergai bieži nākoties atbildēt uz jautājumu, kā iespējams kļūt par skolotāju viena gada laikā. Viņa skaidro, ka cilvēki, kuri mācīsies šajā programmā, pirms tam savā jomā jau ir studējuši četrus gadus un viņiem tikai nepieciešamas zināšanas izglītības psiholoģijā, mācību metodikā un pedagoģijā.
Turklāt programmā “Mācītspēks” pirmoreiz tiks ņemtas vērā neirozinātnes atziņas par to, kā cilvēks mācās. Pirmoreiz arī izveidota tāda studiju programma, kur paralēli notiek studijas un darbs. Lai radītu šo programmu, eksperti ieguldīja lielu darbu un analizēja pasaules pieredzi, sacīja I.Margeviča-Grinberga, piebilstot, ka saglabāsies arī četrgadīgās pedagoģijas studiju programmas.
Nevis viens, bet divi gadi
Nodibinājuma “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis skaidro, ka kopējais mācību laiks ir divi gadi, no kuriem pirmais ir kopā ar universitātēm un sniegs otrā līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programmas pedagoga profesionālo kvalifikāciju, bet otrais gads būs gūto zināšanu un prasmju nostiprināšana, mācību turpināšana ar “Iespējamo misiju” un atbalsta saņemšana, lai veicinātu jaunā skolotāja spējas un vēlmi skolā strādāt ilgtermiņā.
Pirmajā gadā jaunās programmas studenti saņems 200 eiro, bet otrajā gadā – 120 eiro stipendiju. Atbalsts 55 eiro apmērā paredzēts arī topošo skolotāju mentoriem. Otrais mācību gads būs atbalsta gads, kad kurators brauks vērot topošo pedagogu stundas, bet skolās viņiem palīdzēs mentori. Turklāt otrajā gadā katru otro nedēļu jaunie skolotāji mācīsies, kā veidot stundu plānu, kā ieviest projektus u.c.K.Kravis, raksturojot “Iespējamo misiju”, uzsvēra, ka organizācijai ir 12 gadu darba pieredze un ka, izsludinot pieteikšanos uz vietu “Iespējamās misijas” programmā, ir konkurss – vidēji seši līdz astoņi pretendenti uz vietu. Turklāt 75–80 procenti programmu beigušo paliek izglītībā.
Savukārt, stāstot par jauno skolotāju sagatavošanas programmu “Mācītspēks”, K.Kravis akcentēja trīs galvenos soļus. Pirmkārt, piesaiste un atlase. Otrkārt, programmai var pieteikties cilvēki, kuri augstskolu beiguši gan pirms 15 gadiem, gan beigs tikai šovasar. Pretendentu novērtēšanai trešās kārtas atlasē paredzēta gan anketa, gan praktisks uzdevums klātienē. Plānots, ka pretendentu atlase varētu turpināties līdz Līgosvētkiem. Treškārt, būtiska loma ir skolu atrašanai – lai skolas būtu ieinteresētas atbalstīt jauno skolotāju, atrastos tuvu augstskolai un topošā pedagoga dzīvesvietai, būtu ar labu nākotnes perspektīvu skolēnu skaita ziņā. Iespējams, ka tās nebūs 100 skolas, bet 80.
Studiju programmas īstenot paredzēts sākt jau šajā vasarā, kad atlasītie studenti trīs nedēļas mācīsies vasaras nometnē un turpat uz vietas vienu nedēļu dienas nometnē arī mācīs bērniem savu vai radniecīgu priekšmetu. Pieeja skolotāju sagatavošanai balstīsies uz vienotu komunikāciju kandidātu piesaistē, pretendentu rūpīgu atlasi, kā arī mācīšanos, strādājot skolā un vienlaikus saņemot mentora un prakses vadītāja atbalstu.
Sākot ar septembri, programmas dalībnieki četras dienas nedēļā (20–21 kontaktstundu) strādās skolā un vienu dienu mācīsies universitātē. Programmas specifika neļauj tās dalībniekiem strādāt pilnu slodzi un saņemt attiecīgu samaksu par darbu jeb likmi. Stipendijas daļēji kompensē mācību dienas un samazināto slodzi, kuras nav iespējams strādāt. Tas krietni ietekmē katra jaunā skolotāja finanšu plūsmu. “Iespējamās misijas” pieredze rāda, ka daudzi programmas dalībnieki (īpaši eksaktajos priekšmetos) nāk no privātā sektora, kur saņem divas trīs reizes lielāku algu nekā skolā. Nepiedāvājot nekādus atbalsta mehānismus, ekonomiskais trieciens daudziem jaunajiem skolotājiem var izrādīties pārāk liels un viņi izvēlētos tomēr palikt savā esošajā jomā, kaut arī darbs nesniedz tik lielu gandarījumu kā skolā.
Bažām neesot pamata
Rīgas 64. vidusskolas direktors Ernests Sviklis apliecina, ka jaunā programma ir ļoti nepieciešama, jo papildinās jau sākto pāreju uz kompetenču pieeju vidējā izglītībā, kā arī risinās pedagogu trūkuma un atjaunotnes jautājumu Latvijā. Viņaprāt, centrālais atslēgas vārds, lai būtu par skolotāju, ir motivācija. Skolas direktora līdzšinējā pieredze ar “Iespējamo misiju” rāda, ka programma strādā labi un skolās nonāk augsti motivēti kadri. “Viengadīgā pedagoģijas programma nav brīnumlīdzeklis un neaizstās klasisko pedagoģijas programmu – tā saglabāsies,” pauda E.Sviklis. Viņš nesaskata iemeslus, lai negribētu ņemt darbā savā skolā kādu no šīs programmas studentiem.
Arī izglītības ministre I.Šuplinska uzskata, ka bažām par jauno skolotāju sagatavošanas programmu nav pamata, atgādinot, ka jau vairākus gadus iespēja strādāt skolā ir studentiem, kas studē pedagoģiju. “Vērtēsim, skatīsimies, kāda būs atdeve pēc gada, “ teic ministre, piebilstot, ka tas būs “restarts” arī pedagoga profesijai un tradicionālajai studiju sistēmai, no kuras uz skolām pašlaik aiziet strādāt vien 10–16 procenti augstskolas beigušo.
Jauno skolotāju izglītības programmu izstrādājusi IZM sadarbībā ar LU, Liepājas Universitāti, Daugavpils Universitāti un nodibinājumu “Iespējamā misija”.
Programmas īstenošanai plānotais finansējums triju gadu periodā ir 2,9 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa – 2,3 miljoni eiro – ir Eiropas Sociālā fonda finansējums, 522 tūkstoši – valsts budžeta, bet 110 tūkstoši – pašvaldību finansējums.
Vairāk par 100 vietām nebūs
Kopš medijos izskanēja informācija par jaunās skolotāju izglītības programmas iedīgļiem, iespejamamisija.lv pieteikšanās formā jau reģistrējušies vairāk nekā 100 interesentu, pārstāvot dažādas jomas.
Jaunās studiju programmas kvalifikācijas gadā plānotas 100 budžeta vietas – 50 Latvijas Universitātē, 25 – Daugavpils Universitātē un 25 – Liepājas Universitātē otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas pedagoga profesionālās kvalifikācijas ieguvei.
Ja pieprasījums pēc programmas būs lielāks par budžetu vietu skaitu, papildu vietas par reflektantu personīgo finansējumu netiks nodrošinātas. Šobrīd paredzētās 100 budžeta vietas ir optimāls skaitlis, lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesa, atbalsta sniegšanas un pilnveides grupu veidošanas norisi ar paredzamiem cilvēkresursiem, kā arī izvirzītu augstas prasības potenciālajiem studentiem prasmju un kompetenču ziņā, uzskata IZM.
Programmā būs jāmācās divi gadi – pirmais gads būs kopā ar universitātēm un sniegs kvalifikāciju, bet otrais (līdzīgi kā mediķiem rezidentūra) – gūto zināšanu un prasmju nostiprināšanu, atbalstu un mācību turpināšanu zem “Iespējamās misijas’’ spārna, lai veicinātu jaunā skolotāja spējas un vēlmi skolā strādāt ilgstoši, atgādina ministrija.
Cer atrisināt pedagogu trūkumu
Jaunā programma palīdzēs risināt kvalitatīvu pedagogu trūkumu skolās. Lai arī katru gadu izglītības jomā augstskolas absolvē vairāki simti absolventu (2017. gadā – 604 absolventi), daļa jauno speciālistu kā savu darbavietu neizvēlas izglītības iestādi. Tas ir saistīts gan ar pedagoga profesijas prestižu, gan atalgojumu, kā arī ar apziņu, ka gūtās zināšanas izglītības procesā ir maz atbilstošas, norāda IZM.
Nodibinājuma “Iespējamā misija” aprēķini liecina, ka tikai 10 procenti no studentiem, kas uzņemti pedagoģijas studiju programmās augstskolās Latvijā, piecus gadus pēc pedagoga kvalifikācijas iegūšanas turpina strādāt izglītības iestādēs. Tas nozīmē acīmredzami neefektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu un ļoti lielu studējošo atbirumu tieši skolotāja profesijā.
Ir cerība, ka ar jauno programmu tiks veiksmīgāk risināts arī STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics) speciālistu trūkums skolās. Kopumā interese par STEM pedagogu studiju programmām ir minimāla. Piemēram, Liepājas Universitātē vairs nav nevienas eksakto mācību priekšmetu pedagogu studiju pamatprogrammas. Latvijas Bankas dati par 2009.–2013. gada pedagoģijas studijas uzsākušajiem liecina, ka viņu rezultāti dabaszinātņu un matemātikas eksāmenos bijuši ap vidējo līmeni un pat zemāki. Reti tie ir bijuši augsti. Zemas pašu zināšanas neveicina labas mācīšanas spējas.
Lai jaunā skolotāju programma sāktu darbu, valdībai vēl jāpieņem grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 9. janvāra noteikumos “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu” pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumos.
