Karstas un apmēram stundu garas debates Ozolnieku novada domes sēdē izraisīja pēdējais darba kārtības jautājums “Par Ozolnieku novada budžetu 2020. gadam”, kurā bija ietverts ierosinājums par 250 vietu liela bērnudārza būvi Ozolniekos. Proti, karstās debates raisīja budžetā iekļautā pašvaldības investīcija 750 tūkstoši eiro, kas būtu jārezervē šai būvei. Ar astoņām pozīcijas balsīm “par” un septiņām opozīcijas “pret” tomēr tika pieņemts lēmums atvēlēt no budžeta 750 tūkstošus eiro minētajam projektam.
Valsts atbalsts būs jāizcīna
Tā kā rindā uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē Ozolniekos ir gandrīz divsimt bērnu, jau iepriekš tika pieņemts lēmums, ka liels bērnudārzs pie Ozolnieku vidusskolas ir jābūvē, “Ziņām” sacīja pašvaldības izpilddirektors Andulis Židkovs.
“Projekts jau gatavs. Būves kopējās izmaksas ir līdz trim miljoniem eiro, tādēļ pašvaldībai nepieciešams aizņēmums Valsts kasē. “Tikko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu (tas vēl jāapstiprina valdībai), kā maijā kredītos tiks sadalīti septiņi miljoni eiro, ko valsts var atvēlēt šim mērķim. Ceturtā daļa bērnudārzam nepieciešamās naudas pašvaldībai jāsedz pašai,” A.Židkovs skaidroja valsts izvirzītos nosacījumus. Viņš atturējās komentēt, kāda ir varbūtība, ka viens pats Ozolnieku novads varētu iegūt apmēram trešdaļu no kredītiem paredzētās naudas, kas būs atvēlēta bērnudārzu būvniecībai visām 109 Latvijas pašvaldībām. “Deputāti ir devuši zaļo gaismu, piesaistīsim ekspertus, taisīsim konkursa nolikumu, izsludināsim iepirkumu un, ja valsts piešķirs aizdevumu, būvēsim,” tā A.Židkovs.
Par lielumu un vietu nav balsots
Deputāts Uldis Ainārs, kas iestājas pret bērnudārza būvniecību, teic, ka viņš līdz šim nav balsojis ne par bērnudārza atrašanās vietu, ne arī lielumu. Viņš uzsver, ka to noteikusi izpildvara.
Detalizēti demogrāfisko situāciju tuvākajā nākotnē gan Ozolnieku novadā, gan valstī izanalizējis deputāts Ervins Vēveris, kas arī ir pret šāda bērnudārza būvēšanu. Viņš tuvākajos gados prognozē strauju kritumu pieprasījumam pēc vietām bērnudārzos. “Pašlaik bērnudārzus apmeklē bērni, kas dzimuši vecākiem, kuri tagad visbiežāk ir 30–40 gadu veci, tātad dzimuši no 1980. līdz 1990. gadam. Šajā laikā Latvijā piedzima ap 395 tūkstoši bērnu. Turpretī to vecāku, kam tagad ir 20–30 gadu un kas tuvojas reproduktīvajam vecumam, kad parasti dzimst bērni, Latvijā ir ap 253 tūkstoši jeb par 40 procentiem mazāk nekā iepriekšējā desmitgadē. Šī tendence ir vērojama visā Latvijā, tajā skaitā Ozolnieku novadā,” uzsver E.Vēveris. Viņš prognozē – ja tuvākajā laikā būtiski nemainās Ozolnieku un Cenu pagasta apdzīvotība, bērnudārza vecuma bērnu skaits pēc pieciem, desmit gadiem Ozolnieku pagastā būs 220, bet Cenu pagastā – 198. Lai tādā demogrāfiskā situācijā piepildītu 250 vietu lielu bērnudārzu, pēc E.Vēvera aprēķinātā, jaunajās Ozolnieku iedzīvotāju ģimenēs būtu jāpiedzimst vidēji četriem bērniem. Viņaprāt, esošo pirmsskolas izglītības iestāžu ietilpība ir pietiekama, lai nodrošinātu šādu pieprasījumu pēc vietām bērnudārzos (Ozolnieku novadā ietilpstošajā Salgales pagastā pirmsskolas izglītības iestāžu nav, tur pirmsskolas bērnus uzņem audzēkņu grupās, kas izveidotas pie Garozas un Salgales skolas – red.).
Jau agrāk apšaubīja lielas investīcijas bērnu labā
Kā argumentu bērnudārza būvniecībai domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš uzsvēra to, ka pašlaik 196 bērni stāv rindā uz vietām pašvaldības bērnudārzā. Viņš atgādināja, ka valdīja diezgan liela skepse pirms bērnudārza “Pūcīte” būves Ozolnieku centrā, taču tagad tas ir pārpildīts. Savukārt deputāte Rasma Skruļa minēja, ka bijusi arī samērā liela skepse, kad pieņemts lēmums Ozolnieku vidusskolai piebūvēt vēl vienu stāvu. Nu arī tas ir pilns. R.Skruļa deputāta E.Vēvera minētos statistikas datus nosauca par varbūtību, kas iepriekš nav īsti izzināma.
Savukārt deputāts Jānis Valerts paļaujas uz to, ka no Valsts kases aizņēmums Ozolnieku novadam netiks iedots un iecerētais projekts neīstenosies. Taču līdz maijam tiks zaudēts laiks, lai 750 tūkstošus eiro izsvērti ieguldītu tieši Ozolnieku novadam derīgos projektos. J.Valerts ir nobažījies, ka jaunveidotais apvienotais Jelgavas novads (kurā ietilps arī Jelgava un Ozolnieku novads) “skatīsies pāri” vienai otrai Ozolnieku vietējai vajadzībai. “Mums atlicis strādāt pusotru gadu,” par valstī attīstīto administratīvi teritoriālo reformu atgādināja deputāts, piezīmējot, ka Ozolnieku novada nodokļu maksātāju nauda būtu jāiegulda pašu novadā. Vairāki opozīcijas deputāti minēja, ka viens no šādiem investīciju projektiem varētu būt gājēju un velosipēdistu celiņš no Ozolniekiem uz Brankām, kas pagaidām uzbūvēts līdz pusei.
Vairāki deputāti arī uzskata, ka, uzbūvējot Ozolniekos bērnudārzu, tiks risinātas Jelgavas problēmas. Var sanākt, ka Ozolnieku dārziņu aizpildīs bērni “viņpus Klijēnu ceļa” jeb Jelgavas un Ozolnieku robežas, proti, jelgavnieki, kas strādā Rīgā un pa ceļam uz darbu atstātu savas atvasītes Ozolniekos.
Deputāts Valerts aizrāda “klusētājiem”
“Tad jau labāk bērnudārzu būvēt pie Jelgavas apvedceļa,” ironiski sacīja J.Valerts, norādot, ka tādā vietā jelgavniekiem būtu ērtāk bērnus pievest. Proti, nebūtu jābrauc cauri visam ciematam līdz Ozolnieku vidusskolai, kurai blakus ir uzprojektēts debatēs apspriestais bērnudārzs.
J.Valerts vērsās arī pie deputātiem Lolitas Meinhardes, Miķeļa Rēdliha, Zigmāra Babčuka un domes priekšsēdētāja vietnieka Guntara Akmentiņa, kas divarpus gadu laikā ļoti reti vai vispār nemaz nav debatēs izteikušies un pamatojuši savu viedokli. Taču vienmēr viņi ir balsojuši tā, kā to dara domes priekšsēdētājs D.Liepiņš. G.Akmentiņš iebilda, ka dažkārt savu viedokli ir paudis un ka opozīcijai vajadzētu skatīties plašāk, nedalot bērnus, kas aug vienā vai otrā pusē Klijēnu ceļam.
Diskusijas noslēgumā deputāts Andris Ozoliņš izteica gandarījumu, ka bijusi laba domes sēde, kurā pamatīgi diskutēts un galu galā izsvērti lēmumi ir pieņemti.
Par 750 tūkstošu eiro atvēlēšanu bērnudārza būvei 2020. gada pašvaldības budžetā balsoja astoņi deputāti – Artūrs Semjonovs, D.Liepiņš, Dina Štelmahere, G.Akmentiņš,
L.Meinharde, M.Rēdlihs, R.Skruļa un Z.Babčuks. Pret šo projektu balsoja septiņi – A.Ozoliņš, E.Vēveris, Igors Orlovs, Jānis Kažotnieks, Pēteris Veļeckis, J.Valerts un U.Ainārs.
Nav kā citviet Latvijā
Jānis Hermanis, tautsaimnieks
Ozolniekos ir atšķirīga situācija nekā citur Latvijā, jo ir lielāks jauno cilvēku īpatsvars, ko veicina imigrācija no citiem novadiem, tāpēc jauna bērnudārza būve būtu vērtējama pozitīvi. Tas būtu labs signāls jaunajiem vecākiem atļauties vairāk bērnu. Pārējā Latvijā, tostarp Jelgavā, vajadzētu pietikt ar esošajiem bērnudārziem.
***
Ozolnieku novada iedzīvotājiem bērna izglītošana un uzturēšana pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ir bezmaksas, to pilnībā sedz pašvaldība.
Atbalsts ģimenēm, kas stāv rindā uz vietām dārziņā un bērnus audzina mājās pašu spēkiem vai izmanto aukles pakalpojumu, ir 80 eiro mēnesī.
Privāto dārziņu apmeklētāji no pašvaldības saņem līdzmaksājumu privātajai pirmsskolas izglītības iestādei. Vecumā no 1,5 gadiem līdz obligātās sagatavošanas uzsākšanai pamatizglītības ieguvei pašvaldība izmaksā 238,24 eiro mēnesī par vienu bērnu. Savukārt, īstenojot obligāto sagatavošanas izglītību (pēdējā gadā pirms došanās uz skolu), kas ir pieejama arī pašvaldības skolās, pašvaldības līdzmaksājums privātajai pirmsskolas izglītības iestādei ir 163,03 eiro mēnesī.
Avots: Ozolnieku novada pašvaldība
