Jelgavas novada jaunieši ir aktīvi – viņi regulāri rīko dažādas nodarbības, spēļu vakarus, pārgājienus, diskusijas un mudina šajās aktivitātēs iesaistīties arī citus. Vismaz reizi mēnesī viņi tiekas pieredzes stāstu vakarā, kura galvenais mērķis ir motivēt jauniešus nebaidīties un izmantot iespējas. Viens no tādiem ir jauniešu pieredzes stāsti neformālajā izglītībā, kad brīvprātīgie no ārzemēm stāsta par savu pieredzi Latvijā, savukārt jaunieši no Jelgavas novada – par pieredzi ārzemēs. Šādā tikšanās reizē pagājušajā nedēļā par sevi stāstīja Ksenija Tvarca (Xenia Twarz) no Vācijas.
Dzied korī un apgūst latviešu valodu
Beidzot mācības vidusskolā, Ksenija nebija pārliecināta par turpmākām mācībām un nolēma, ka uzreiz neuzsāks studijas. Pirms nonāca Latvijā, viņa mēnesi ceļoja pa Eiropu, strādāja par viesmīli. Ksenija gribēja gūt pieredzi ārzemēs, doties uz Krieviju, taču strikto noteikumu dēļ ar projekta “Erasmus+” palīdzību tur nokļūt ir sarežģīti. Tā vietā meitenei piedāvāja pusgadu veikt brīvprātīgo darbu Latvijā, un viņa uzreiz piekrita.
Ksenija strādāja Rīgas 40. vidusskolā, taču pēc pusgada, kad bija jādodas atpakaļ, saprata, ka šis laika posms ir par īsu. Tā kā vēlējās iemācīties latviešu valodu un iepazīt Latvijas dabu, Ksenija pieteicās “Erasmus” projektā, kas sniedza iespēju turpmāk veikt brīvprātīgo darbu Jelgavā. Tagad viņa strādā Zemgales NVO centrā, kur darbojas ar jauniešiem, vadot dažādas nodarbības. Papildus tam viņa dzied korī un apgūst latviešu valodu. Pārsteidzoši, ka prezentācijā Ksenija par sevi stāstīja latviski. Valoda bija literāri pareiza un raita, radās vien minimālas aizķeršanās, kas nemaz netraucēja novērtēt šo prasmi.
Par lielākajiem ieguvumiem šī projekta laikā Ksenija uzskata patstāvību un prasmi gatavot, ko ieguvusi, sākumā dzīvojot viena svešā valstī. Šis projekts arī ļaujot apdomāt, ko cilvēks grib vai negrib darīt turpmāk. “Tikai atrodoties ārzemēs, varu novērtēt to, kas atrodas mājās Vācijā. Tagad raugos uz visu citādāk, redzu kultūru atšķirības. Kad pirms kāda laika devos apciemot mājas, piedzīvoju kultūršoku. Iepriekš nemanīju, ka vācieši tik daudz runā. Latvietis ir kautrīgs un mazliet noslēgts, es pie tā esmu pieradusi, un man te patīk. Esmu uzlabojusi savu angļu valodu un iemācījusies latviešu valodu, ko turpinu nostiprināt. Interesanti, ka latviešiem ir lauki, kur atpūsties, ierīkot piemājas dārziņu, kur aktīvi darboties. Man tas bija patīkams pārsteigums,” atzīst Ksenija.
Visefektīvākais veids nodot informāciju
Kristīne Kode, jaunatnes lietu speciāliste, stāsta, ka pieredzes stāstu vakara idejas iniciatori un galvenie organizētāji ir Jelgavas novada jauniešu līderi. “Jauniešiem ir daudz jautājumu, kā viņi var aizbraukt starptautiskā apmaiņā, ko te dara meitene no Vācijas vai Francijas, kas ir projekts “Erasmus+”, tādēļ arī tapa ideja par šādu vakaru. Pasākums nav jāapmeklē piespiedu kārtā, tas ir neformāls, un šeit mēs esam tik, cik esam. Skaits šajā gadījumā nav svarīgākais. Pieredzes stāsts “jaunietis jaunietim”, manuprāt, ir visefektīvākais veids, kā nodot informāciju. Ja es atnākšu un pastāstīšu par to, kas ir “Erasmus+”, ne visi jaunieši to tā uztvers. Jaunietis jaunietim ir personīgāk, tādējādi daudzi nodomā: es taču arī tā varētu. Apmeklējot šādus pasākumus, jaunietis var izkāpt no sev ierastās komforta zonas un iegūt vismaz vienu foršu atziņu.”
Eiropas brīvprātīgais darbs ir jauniešu iniciatīvas projekts strādāt brīvprātīgi kādā no pasaules valstīm. Projektam var pieteikties jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, dalības periods – divi līdz 12 mēneši, tēmas – jaunatnes informācija un politika, pilsoniskā aktivitāte, sociālā aprūpe un iekļaušana, vide, neformālās izglītības programmas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mediji, kultūra un radošums, attīstības sadarbība u.c.
