Saeima
šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Trauksmes
celšanas likumā, paredzot divus jaunus administratīvā pārkāpuma
sastāvus.
Līdz
ar grozījumiem likumā iekļauti divi jauni administratīvā
pārkāpuma sastāvi – nelabvēlīgu seku radīšana trauksmes
cēlējam un tā radiniekiem un apzināti nepatiesu ziņu sniegšana,
izmantojot trauksmes cēlēja ziņojumu, kā arī noteikti sodi par
tiem un kompetence sodu piemērošanā.
Par
nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa
radiniekam fiziskai personai piemēros naudas sodu no sešām līdz
140 naudas soda vienībām, amatpersonai – no astoņām līdz 140
naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – no 40 līdz 2800
naudas soda vienībām.
Savukārt
par nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes cēlēja
ziņojumu, piemēros naudas sodu no sešām līdz 140 naudas soda
vienībām.
Trauksmes
celšanas likuma pārejas noteikumos noteikts, ka Ministru kabinetam
līdz 2019.gada 1.februārim jāiesniedz Saeimā grozījumus Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri regulētu administratīvo
atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai
viņa radiniekiem un par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu,
iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu.
Trauksmes
celšanas likums nosaka aizliegumu trauksmes cēlēju un viņa
radiniekus disciplināri vai citādi sodīt, atbrīvot no darba vai
amata, pazemināt amatā, pārcelt citā darbā vai amatā vai citādi
tieši vai netieši radīt viņiem nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka
trauksmes cēlējs ir sniedzis trauksmes cēlēja ziņojumu.
Likumā
līdz šim ietvertajam aizliegumam nav preventīva rakstura, jo tas
neparedz atbildību (sankcijas) gadījumā, ja nelabvēlīgas sekas
trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam tomēr būtu radītas, tādēļ
šāds aizliegums pats par sevi nevar tikt uzskatīts par efektīvu,
trauksmes cēlēja tiesības aizsargājošu līdzekli.
Ievērojot
minēto, nepieciešams paredzēt atbildība (sankcijas) par
nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam. Tādā gadījumā
nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumam būtu preventīva nozīme,
darbinieki tiktu iedrošināti kļūt par trauksmes cēlējiem,
proti, ziņot par pārkāpumiem un riskiem, apzinoties, ka normā
paredzētā atbildība atturēs attiecīgās institūcijas no
darbiniekiem nelabvēlīgu seku radīšanas.
Administratīvās
atbildības noteikšana ir nepieciešama, lai Trauksmes celšanas
likums un izveidotās trauksmes celšanas sistēmas būtu efektīvas.
Paredzot administratīvo atbildību par apzināti nepatiesu ziņu
sniegšanu, iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu, tiktu mazinātas
iespējas, ka likumā noteiktās trauksmes cēlēja tiesības tiek
izmantotas prettiesiskiem mērķiem, kas vērsti uz nepamatotu
nomelnošanu, nevis pārkāpumu novēršanu.
Pašlaik
nav tādu normatīvo aktu, kas paredzētu konkrētu atbildību tieši
par trauksmes celšanas sistēmas prettiesisku izmantošanu, jo
saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu vienīgās sekas, kas
personai iestājas, ja trauksme celta neatbilstoši likumam, sniedzot
apzināti nepatiesu informāciju, ir tādas, ka personai zūd
tiesības uz likumā paredzētajām trauksmes cēlēja aizsardzības
garantijām (apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu
saturošas informācijas izpaušana un ziņošana tikai par personīgu
interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu).
Administratīvās
atbildības paredzēšana preventīvi veicinātu atbildīgu sniegtās
informācijas izvērtēšanu, vienlaikus nekaitējot interesei ziņot
par pārkāpumu, ja trauksmes cēlējs uzskata sniegto informāciju
par patiesu un savu ziņojumu par pamatotu.
Foto:
Ministru kabinets
