Daudzus
pārņēmis satraukums par jaunā koronavīrusa izplatīšanos. Pēc Pasaules Veselības
organizācijas datiem par 30.janvāri jāsecina, ka koronavīruss reģistrēts 7818
personām, no kuriem 7736 atrodas Ķīnā (Ķīnas valdības šorīt nosauktais skaits –
9692). Ķīnā šobrīd arī pastāv aizdomas par vēl 12167 inficētām personām. Ārpus
Ķīnas reģistrēti 82 inficētu personu gadījumi 18 dažādās valstīs. Kopumā
konstatēti 170 nāves gadījumi (Ķīnas valdība gan šorīt paziņojusi lielāku
mirušo skaitu – 213). Pasaules Veselības organizācija (PVO) ceturtdien izsludinājusi
starptautisko ārkārtas situāciju saistībā ar jaunā koronavīrusa infekcijas
uzliesmojumu Ķīnā. Šis lēmums pieņemts pēc tam, kad apstiprinājies pirmais
vīrusa nodošanas gadījums no cilvēka cilvēkam, kas reģistrēts ārpus Ķīnas. Latvijā
pagaidām inficēšanās ar vīrusu nav konstatēta.
Ar
šādu ārkārtas situāciju veselības jomā nesaskaramies pirmo reizi. Latvija ar
līdzīgiem izaicinājumiem saskārās 2003.-2004. gadā, kad pasaule cīnījās ar
SARS. Tā kā tajā laikā biju Sabiedrības veselības aģentūras direktors, šobrīd
ir mazliet déjà vu sajūta. Šobrīd, saistībā ar koronavīrusu, sabiedrības
un politiķu interese ir tāda pati kā toreiz. “Skaidrojāmies” visās iespējamās
komisijās un komitejās. Toreiz ar kādu žurnālisti mēģināju saderēt par to, vai
SARS sasniegs Latviju vai nē. Nesaderēja. Pareizi darīja, jo būtu zaudējusi –
nesasniedza.
Tā
laika un šodienas vienojošais faktors ir dr. Jurijs Perevoščikovs, epidemiologs
un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un
profilakses departamenta direktors, kam šobrīd ir atbildes vai vismaz
skaidrojumi par visiem jautājumiem. Atliek tikai ieklausīties.
No
savas puses varu tikai spekulēt, bet tomēr būtisks ir arguments, ka mirstība no
SARS pašlaik ir piecas reizes lielāka nekā no koronavīrusa šobrīd. Pašlaik nav
vakcīnas, lai novērstu 2019-nCoV infekciju.
Labākais veids, kā novērst infekciju, ir izvairīties no saskares ar šo
vīrusu. Jārēķinās, ka būtiskākie vīrusa apkarošanas pasākumi visefektīvāk
veicami un tiek veikti pašā slimības perēklī – Ķīnā.
Tomēr,
atgādinot, ir vērts atcerēties un ievērot profilaksi, lai novērstu elpceļu
vīrusu izplatīšanos.
Ābeces patiesības, kas jāatceras vienmēr, lai maksimāli sevi
pasargātu no inficēšanās, arī ar konkrēto gaisa pilienu infekciju:
Mazgāt
rokas ar ziepēm vai arī dezinficēt ar alkoholu
Ar
nemazgātām rokām neaiztikt seju, degunu, muti, acis.
Šķaudīt
salvetē, kuru pēc tam izmest atkritumos. Alternatīvi, bez salvetes – šķaudīt
kaut vai elkonī, bet ne plaukstā.
Slimam
esot, palikt mājās un sazināties ar ārstu telefoniski. Izvairīties no tuvas
saskarsmes ar saslimušajiem.
Koronavīrusi
ir liela vīrusu saime, kas izplatīta daudzām dažādām dzīvnieku sugām, ieskaitot
kamieļus, liellopus, kaķus un sikspārņus.
Retos gadījumos dzīvnieku koronavīrusi var inficēt cilvēkus un pēc tam
izplatīties starp cilvēkiem, piemēram, kā gadījumos ar MERS un SARS.
Kad
MERS un SARS ir izplatījušies starp cilvēkiem, domājams, ka tas notika
galvenokārt ar elpošanas pilienu palīdzību, kas izveidojās, kad inficēta persona
klepoja vai šķaudīja, līdzīgi kā izplatās gripa un citi elpceļu patogēni. SARS
un MERS izplatīšanās starp cilvēkiem parasti notiek kontakta rezultātā. Ir
svarīgi atzīmēt, ka tas, cik viegli vīruss izplatās starp cilvēkiem, var
atšķirties. Daži vīrusi ir ļoti lipīgi
(piemēram, masalas), savukārt citi vīrusi ir mazāk lipīgi. Ir svarīgi to zināt, lai labāk izprastu ar šo
vīrusu saistīto risku.
Atgriežoties
pie šodien aktuālā koronavīrusa, par ko vēl daudz jāsaprot. Uzliesmojuma avots
un vīrusa izplatības pakāpe Ķīnā vēl nav zināmi. Lai arī pašreizējā izpratne
par vīrusu joprojām ir ierobežota, vairums saslimšanas gadījumu, kas fiksēti,
ir bijuši salīdzinoši viegli – par smagi saslimušiem uzskatāmi apmēram 20%
inficēto. Vienlaikus jāatzīst, tāpat kā to atzīst PVO, ka saslimušo skaits ir
satraucošs. Šobrīd tas, ko reāli iespējams darīt, ir ļaut institūcijām darīt
savu darbu un personīgā līmenī ievērot profilakses pasākumus, kas, lai gan
reizēm daudzi tam negrib ticēt vai arī noslinko, tomēr var ievērojami samazināt
inficēšanās potenciālu.
Kas
šajā laikā arī ir svarīgi, īpaši ņemot vērā to zibens ātrumu, kādā izplatās
dažādas sazvērestības teorijas, viltus ziņas un pat klaji kaitnieciskas ziņas –
tāpat kā pret savu veselību, tā arī pret saviem līdzcilvēkiem un valsts
iedzīvotājiem jāizturas ar atbildību. Ar pašu koronavīrusu jau tiešām pietiek
rūpju gan sabiedrības veselības speciālistiem, gan ikvienam no mums, tāpēc,
pirms padot tālāk viltus ziņas, padomājam divreiz, pārbaudām avotus un domājam
līdzi.
Foto: pixabay.com
