Latvijas smiltsērkšķu audzētāji sākuši aktīvāk kooperēties,
pastāstīja Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvis no Smiltsērkšķu audzētāju
apvienības Andrejs Brūvelis.
Pēc viņa teiktā, samērā nesen izveidota
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Baltijas Ogu
dārzi”, kurā ietilpst pieci lielākie audzētāji Latvijā un šogad
kooperatīvam pievienojušies vēl trīs. “Ja vēlamies kaut ko piedāvāt Eiropā
un gribam, lai mūs saredz, katrs pats par sevi to izdarīt nevar, tam vajadzīga
spēku apvienošana. [Smiltsērkšķu] audzētāji ir sapratuši, ka ir jāapvienojas un
pulciņš aug. Nu jau plānojas loģistikas centrs ne tikai Raganā, bet arī
Mērsragā, par ko ir prieks,” teica Brūvelis.
Pēc viņa teiktā, Latvijas smiltsērkšķu audzētājus
apvienoties mudina nepieciešamība nodrošināt lielākus produkcijas apmērus, lai
būtu konkurētspējīgāki ārvalstu tirgos. Pērn Eiropas tirgū parādījās liels
daudzums lētu Rumānijā audzētu smiltsērkšķu ogu un smiltsērkšķiem kopumā visā
tirgū kritās cena. Latvijas audzētāji to uztvēra diezgan sensitīvi un daļa
pieprasījuma krituma dēļ pagājušogad rudenī pat nenovāca ražu.
Taču, apzinot situāciju Rumānijā, Latvijas
smiltsērkšķu audzētāji secinājuši, ka rumāņu piedāvātās ogas kvalitātes un
garšas ziņā atpaliek no Latvijā audzētajām. Rumānijā tās ir sīkas, ne tik
garšīgas un selekcijā rumāņi nav attīstījušies tādā mērā kā Latvijā, kur
audzētās ogas ir lielas, gardas un sulīgākās Eiropā.
Brūvelis teica, ka Latvijas smiltsērkšķu audzētāji arī
sapratuši, ka savas ogas ir vairāk jāpopularizē ārvalstīs, lai citās Eiropas
valstīs, kur smiltsērkšķi izmantots produktu ražošanā, pateicoties tā labajai
slavai, uzzinātu par Latvijas kvalitatīvajām ogām.
“Patērētājs nereti nezina, kā garšo labas smiltsērkšķu
ogas. Līdz ar to pārstrādātājs ir ieinteresēts pirkt lētāk nekā dārgāk,
galvenais, lai tikai smiltsērkšķis. Taču, līdzko tirgū sāk parādīties kaut kas
baudāmāks, domas mainās,” viņš sacīja. Pēc Brūveļa teiktā, Latvijas
smiltsērkšķu audzētāji pagaidām Eiropas tirgū ir nepietiekami ievēroti, taču
pamazām situācija mainās un jau šoziem parādījās pieprasījums pēc Latvijas
ogām.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā audzētās smiltsērkšķu ogas
ietilpst citā, kvalitātes ziņā augstākā pircēju segmentā nekā rumāņu. Tāpēc Eiropā
ir esoši un potenciāli pircēji, kuri priekšroku dos Latvijas ogām. “Ļoti
maz uzņēmumu, kas mūs pazīst. Tie ir prasīgākie uzņēmumi, kas vēlas labu
produktu. Un audzētāji ir “iespringuši” reklamēšanā pameklējot
potenciālos pircējus Eiropā, un tie ir parādījušies.
Smiltsērkšķu audzētāju apvienības darbības mērķis ir
smiltsērkšķu kultūras attīstība, to audzēšanas un pārstrādes popularizēšana.
Apvienība sniedz konsultācijas tiem, kas vēlas nodarboties ar smiltsērkšķu un
to stādu audzēšanu, kā arī pilnveidot smiltsērkšķu audzēšanas metode.
Foto: no arhīva
