Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) ir novērojusi
indikācijas, ka šogad ieviestais algu pielikums iekšlietu sistēmā dienējošajiem
nav sniedzis plānotos rezultātus, aģentūrai LETA pavēstīja LIDA padomes
loceklis Juris Kabanovs.
Arodbiedrības izplatītajā preses paziņojumā norādīts,
ka Ministru kabineta grozījumu anotācijā, ar kuriem tika izmainītas algu un
piemaksu likmes, lasāms, ka grozījumi rosināti, pamatojoties uz Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rekomendācijām par korupcijas risku
novēršanu tiesībsargājošajās institūcijās, kā arī Koncepciju par korupcijas
risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās.
KNAB savā rekomendācijā esot norādījis, ka zems un
korupcijas risku paaugstinošs atalgojums ir summa, kas pēc nodokļu nomaksas ir
vismaz Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais iztikas minimums, uzskatot,
ka amatpersonai jāspēj uzturēt sevi un 1,5 apgādājamos.
Minēto KNAB rekomendāciju izpildei, saskaņā ar
Iekšlietu ministrijas (IeM) veiktajiem aprēķiniem, 2020.gadā bija papildus
nepieciešami 27 miljoni eiro. Ministru kabinets, izstrādājot 2020.gada budžetu,
IeM papildus piešķīra 18,9 miljonus eiro, savukārt atalgojuma palielināšanai
IeM novirzīja 10,7 miljonus eiro, sadalot tos starp visiem sistēmas
dienestiem.
Kabanovs norādījis, ka janvārī dienestu – Valsts
policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes –
priekšnieki izdeva rīkojuma dokumentus, ar kuriem tika noteikts amatpersonu
atalgojums 2020.gadā. Pēc šo dokumentu izdošanas LIDA sāka saņemt informāciju
no biedriem par to, ka, iespējams, minētie līdzekļi nav sadalīti nedz
atbilstoši KNAB rekomendāciju būtībai, nedz ievērojot vienlīdzības principus
starp pašiem dienējošajiem.
Preses paziņojumā citēts LIDA valdes priekšsēdētājs
Armands Augustāns, kurš norādījis, ka, saskaņā ar arodbiedrības biedru sniegto
informāciju, atkārtojas 2016.gada situācija, kad tika ieviesta spēkā esošā
atlīdzības sistēma – kādam algas pielikums ir mērāms vien dažos eiro, bet kādam
citam – dažos simtos, bet vēl kāds, iespējams, saņems pat mazāk, jo, kaut ko
pieliekot vienā pozīcijā, tiekot vairāk atņemts no citas.
Augustāns gan atzinis, ka LIDA vēl nav saņēmusi
oficiālus biedru iesniegumus ar konkrētiem skaitļiem un arodbiedrībai nav
pieejami arī dienestu priekšnieku izdotie rīkojuma dokumenti attiecībā uz
atalgojuma apmēru 2020.gadā. Neskatoties uz to LIDA jau ir uzsākusi apkopot un
analizēt biedru sniegto informāciju. “Domājams, ka situācija, kā arī
tālākās iespējamās LIDA darbības, kļūs skaidrākas pēc 7.februāra, kad visas
amatpersonas būs saņēmušas savu atalgojumu par janvāri un varēsim strādāt jau
ar konkrētiem skaitļiem, nevis tikai pieņēmumiem,” citēts Augustāns.
Valdes priekšsēdētājs arī pārmetis sociālā dialoga
kvalitātes trūkumu. Attiecīgi viņš uzskata, ka informācijas apmaiņa starp LIDA,
iestādēm un IeM ir pārlieku novēlota.
Ar minētajiem grozījumiem valdība noteica IeM sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta
pakāpēm atlīdzību par vienu stundu 25% apmērā no IeM sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm
zemākās mēnešalgu grupas minimālajai mēnešalgai atbilstošās stundas algas
likmes.
Foto: no arhīva
