Nākamgad pagasta amatierteātris svinēs divdesmit gadu jubileju.
Krimūnu pagastā teātra spēlēšanas aizsākumi ir gana seni, pirms pāris gadiem te uzcelta jauna, moderna brīvdabas estrāde, kur šovasar uzveduma pirmizrāde pulcējusi rekordlielu apmeklētāju skaitu. Nu izdevies iegūt arī finansējumu teātra izrāžu labākai apskaņošanai. Par teātra dzīvi Krimūnās “Ziņām” stāsta pagasta pārvaldes vadītāja un teātra režisore Anita Riekstiņa, Auru pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš un Krimūnu Tautas nama vadītāja Kristīne Ļaksa – abi arī šī teātra aktieri.
Teātra spēlēšanas tradīcijas aizsākumi Krimūnu pagastā meklējami jau tālajā 1930. gadā, kad, paplašinot pienotavu, otrajā stāvā tika izveidota zāle ar skatuvi un sāka darboties teātra pulciņš. Lugu iestudēšanai pieaicināti režisori pat no Rīgas, piemēram, Pēteris Lūcis. Kā stāsta teātra režisore Anita Riekstiņa, kādu laiku sava teātra grupa bijusi arī Krimūnu pagasta Akācijās.
“Atnācu uz šejieni strādāt 1984. gadā, beigusi Kultūras darbinieku tehnikumu tieši režisores specialitātē. Vienu brīdi pārmaiņu laikos īsti nekas kultūrā nenotika, ēka nonāca privātīpašumā, un uz laiku bija pārtraukums. 2001. gadā mani uzrunāja atgriezties pie kultūras dzīves organizēšanas. Radās gan pieaugušo, gan bērnu teātra kolektīvs. Tātad var teikt, ka no 2001. gada teātra grupa darbojas bez pārtraukuma. Nākamgad mums būs jubileja,” stāsta Anita.
No bērnu vecuma pamazām izaudzis arī jauniešu teātris, un līdz ar to Krimūnu pagastā pilntiesīgi darbojas trīs teātri – bērnu dramatiskais kolektīvs “Troksnēni”, jauniešu amatierteātris “Etīde” un amatierteātris “Skats”, visi trīs A.Riekstiņas vadībā.
Uz skatuves trīs paaudzēs
Likumsakarīgi, ka jaunās paaudzes aktieri nonāk arī amatierteātra pieaugušo izrādēs, ja nepieciešams tēlot gados jaunus cilvēkus. “Skolas diemžēl Krimūnās vairs nav, tādēļ gan bērni, gan jaunieši uz mēģinājumiem ierodas pēc mācībām citviet, lielākoties – Dobelē,” stāsta A.Riekstiņa. Viņa uzteic, ka teātra kolektīviem Krimūnās jau ir zināma pieredze un pēctecība, tāpēc jaunieši un bērni piesaistāmi gana viegli – kādam teātri spēlēt nācis brālis vai māsa, kādam draugi. Tā rodas vēlme pamēģināt. “Ar pieaugušo piesaisti nereti ir grūtāk,” piekrīt režisore. “Mēs visi zinām, kā tas ir mūsdienās, – darbavietu pagastos maz, lielākoties cilvēki braukā uz darbu citur, mājās atgriežas vēlu vakaros, vēl dažādas citas lietas jāpaspēj. Tomēr mēs šeit esam tāda grupiņa, kas teātrī darbojamies jau ilgus gadus.”
Teātra pamatkodolu veido apmēram desmit aktieri, katru gadu kāds pienāk klāt, cits uz laiku izlemj iepauzēt. Mums ir arī tāds unikāls gadījums, kad uz skatuves vienā izrādē ir vienas ģimenes trīs paaudzes – Bronīte Stepiņa, Liene Stepiņa un Mārtiņš Mārcis Pauļukovskis. Režisore uzteic arī ilggadējos teātra dalībniekus, kas uz skatuves Krimūnās kāpj jau sen.
Krimūnu Tautas nama vadītāja Kristīne Ļaksa pieder pie tiem, kas teātrī šogad paņēmusi pauzīti. “Es teātri sāku spēlēt ļoti sen. Sāku ar darbošanos pie Ritas Baronas Jelgavas kultūras namā “Rota”, pēc tam spēlēju pie Agra Krūmiņa Jelgavas Jaunajā teātrī. Vēlāk dzīve atveda uz šo pusi, bet pirmos deviņus gadus es nedz dejoju, nedz teātri spēlēju. Laikam jau, ja esi iesaistīts kultūras dzīves organizēšanā, šķiet, ka tāpat esi tajā visā iekšā. Taču, kad Anita piedāvāja iesaistīties Krimūnu teātrī, es labprāt atsaucos. Manī ir dziļa mīlestība pret to visu. Patiesībā arī darbs kultūras jomā pie manis ir atnācis caur pašdarbību, nevis es to esmu apzināti mācījusies kā izvēlētu profesiju,” atzīst Kristīne.
“Man savukārt pašvaldībā (Dobeles novada pašvaldība – red.) bija kolektīva saliedēšanas pasākums, un tur bija uzdevums izspēlēt skečus. Es gadījos vienā komandā ar Anitu. Un pēc tā gājiena Anita mani uzaicināja spēlēt Krimūnu teātrī,” par savu nokļūšanu teātrī stāsta Auru pagasta pārvaldes priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.
Anita piebilst: “Jānis tik organiski tur darbojās, ka likās – viņa vieta ir teātrī. Un vīriešu jau vienmēr kolektīvos pietrūkst!”
“Jā, sapratu, ka man tas ļoti patīk. Dzīvē tā bija iegrozījies – viss notika straujā tempā: apprecējos, strādāju celtniecībā, pa vidu mācījos, iesaistījos lauksaimniecībā… Bija jādara, kas jādara. Kad ienācu teātrī, man bija jau piecdesmit gadu, sapratu – lūk, tas gan man ir nepieciešams. Uz teātri eju ar gandarījumu un prieku, ar visu sirdi un dvēseli iesaistos,” atklāj Jānis.
Ar būdu uz baznīcu
Pēdējā iestudētā izrāde Krimūnu teātrim ir visnotaļ zināmā Paula Putniņa “Ar būdu uz baznīcu”. Pie izrādes daudz un rūpīgi strādāts, un ar to viņi Dobeles novadā izvirzīti Latvijas amatierteātru iestudējumu skatei “Gada izrāde 2019”. “Ar būdu uz baznīcu” izrādīta deviņas reizes, un desmitā jau aizrunāta – 13. martā Bikstos. “Jā, paņemt tautā iemīļotu darbu ir zināms izaicinājums, taču man patīk izaicinājumi,” par lugas izvēli teic A.Riekstiņa. “Man likās – lugas tematika sasaucas arī ar mūsdienām. Daudzi tajā apskatītie temati ir aktuāli vēl joprojām.”
“Režisore jau nepalielās, bet mūsu teātris Latvijā skatēs startē ar labiem panākumiem. Tad arī gribas izdarīt kaut ko vairāk, sarežģītāk, ar lielākiem izaicinājumiem. “Ar būdu uz baznīcu” pieder pie izrādēm, kur var parādīt aktierisko meistarību,” papildina Jānis.
Krimūnu teātris bijis arī starp tiem, kas ticis savas prasmes parādīt Dziesmu un deju svētku laikā Vērmaņdārzā, bet viens no sapņiem ir iekļūt skates “Gada izrāde 2019” finālā un izrādīt savu iestudējumu Dailes teātrī. Visi ir apņēmības pilni to agrāk vai vēlāk īstenot.
Ar izrādēm Krimūnu teātris izbraukājis visu Latviju, spēlējot gan tālu prom no mājām, gan tepat tuvējos pagastos Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā. Ar gandarījumu aktieri atceras vasaru, kad iestudējuma pirmizrādē jaunajā Krimūnu pagasta estrādē pulcējās vairāk nekā 300 cilvēku. “Ārā bija iznesti visi sēžamie, ko tuvākajā apkārtnē varēja atrast,” smejoties atceras Jānis un piebilst, ka tas patiešām radījis gandarījumu. “Jā, mums pat bija tāds jociņš – cits citam jautājām: vai skatītāji zina, ka Antra Liedskalniņa nebūs?,” atklāj režisore.
Lai visu dzird
Amatierteātru izrādes vasarās nereti notiek brīvdabā, un pašā Krimūnu pagastā nesen izbūvēta jauna īpaša brīvdabas estrāde – tā tapusi no liekti līmēta koka konstrukciju elementiem. Lai uzbūvētu tādu neparastas konstrukcijas estrādi, tās detaļu izstrādē piedalījās lielizmēra koksnes konstrukciju zinātniskās pētniecības centrs SIA “IKTK”, bet būvdarbus veica SIA “Igate būve”.
Uzvedumu izrādīšanai brīvdabā gan ir arī savas blaknes – tās ir grūtāk apskaņojamas, jo uzstāšanos, protams, ietekmē āra trokšņi. Tieši tādēļ Krimūnu teātris startējis Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētās Latvijas lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” konkursā ar projektu “Apskaņošanas iekārtu iegāde Dobeles novada Krimūnu Tautas nama amatierteātra “Skats” vajadzībām”, un viņiem izdevies iegūt līdzekļus pārnēsājamiem mazajiem mikrofoniem. Projekta kopējās izmaksas ir 9959,85 eiro, tai skaitā Lauku atbalsta dienesta finansējums 8963,86 eiro un Dobeles novada pašvaldības – 995,99 eiro. Teātra dalībnieki ar gandarījumu rāda jauniegūto aprīkojumu, atzīstot, ka tas ļoti palīdzēs izrāžu uzvešanā brīvdabā.
