Saeima
šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Apsardzes
darbības likumā, kas paredz ieviest Apsardzes darbības reģistru,
vienlaikus mainot apsardzes komersantu reģistrācijas kārtību.
Iecerēto
izmaiņu mērķis ir palielināt Valsts policijas un citu apsardzes
darbību kontrolējošo institūciju iespējas veikt kontroles
pasākumus, savlaicīgi identificēt un atklāt likumpārkāpumus, kā
arī mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru apsardzes nozarē, teikts
likumprojekta anotācijā.
Grozījumi
paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās
drošības dienestu Apsardzes darbības reģistrā, apsardzes
komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja un iekšējās
drošības dienestam – reģistrācijas apliecība. Tās aizstās
iekļaušana reģistrā.
Plānots,
ka reģistrs ietvers apsardzes darbības veikšanai un tās kontrolei
nepieciešamos datus. Tajā iecerēts iekļaut ziņas par apsardzes
komersantiem un atļautajiem apsardzes pakalpojumiem, noslēgtajiem
līgumiem, tai skaitā ar apakšuzņēmējiem, un apsargājamajiem
objektiem. Tāpat plānots reģistrā norādīt informāciju par
apsardzes komersantiem pieejamajiem resursiem, personām, kuras
nokārtojušas pārbaudījumus apsardzes sertifikāta iegūšanai,
izsniegtajiem sertifikātiem un to derīguma termiņu, kā arī
personu apgūtajām apsardzes izglītības programmām un mācību
kursiem.
Ar
likuma grozījumiem apsardzes komersantiem un iekšējās drošības
dienestiem plānots noteikt arī ikgadējo valsts nodevu, kuras
mērķis ir kompensēt valsts budžeta izdevumus reģistra
uzturēšanai un pilnveidošanai, kā arī ierobežot apsardzes
komersantu un iekšējās drošības dienestu nepamatotu reģistrāciju
un disciplinēt jau esošos, lai nodrošinātu reģistrā aktuālo
informāciju. Iecerēts, ka kārtību un apmēru, kādā maksājama
ikgadējā valsts nodeva, noteiks Ministru kabinets.
Ieviešot
jauno reģistrācijas kārtību, plānots saglabāt jau pašlaik
noteiktos ierobežojumus apsardzes darbības uzsākšanai. Tāpat
iecerēts, ka turpmāk apsardzes komersantu un iekšējās drošības
dienestu varēs izslēgt no reģistra, ja nebūs samaksāta ikgadējā
valsts nodeva.
Savukārt,
lai samazinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodokļu
krāpšanas riskus, mazinātu nelegālo nodarbinātību apsardzes
nozarē, iecerēts noteikt, ka ģenerāluzņēmējs viena līguma
saistību izpildei apsardzes pakalpojuma nodrošināšanai varēs
piesaistīt ne vairāk kā vienu apakšuzņēmēju, skaidrots
likumprojekta anotācijā. Vienlaikus ģenerāluzņēmējam plānots
noteikt uzdevumu nodrošināt, ka apakšuzņēmējs apsardzes darbību
veic saskaņā ar likuma prasībām.
Foto:
pixabay.com
