Jau trīs gadus līdz šim vienīgajam Latvijas nacionālajam parkam – Gaujas – ir jaunākais brālis: 1997. gadā ar Saeimas pieņemtu likumu nodibinātais Ķemeru Nacionālais parks, kura teritorijā atrodas arī daļa Valgundes pagasta.
Jau trīs gadus līdz šim vienīgajam Latvijas nacionālajam parkam – Gaujas – ir jaunākais brālis: 1997. gadā ar Saeimas pieņemtu likumu nodibinātais Ķemeru Nacionālais parks, kura teritorijā atrodas arī daļa Valgundes pagasta.
Vienas dienas ekskursija īstiem dabas draugiem
Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija ar 40692 hektāriem sauszemes platības un 2100 hektāriem jūras akvatorijas. Tas, pēc Latvijas Dabas fonda un Eiropas Dabas mantojuma fonda (EURONATUR) kopīgi izstrādāta projekta, apvieno vairākas agrāk izdalītas aizsargājamās teritorijas.
Ķemeru Nacionālā parka likumā teikts, ka parks ir valsts aizsardzībā un izveidots, lai saglabātu teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kūrortoloģiskās vērtības, minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus un veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību. Likums nosaka ĶNP teritoriālo zonējumu un apsaimniekošanas pamatprincipus.
Prioritāte – dabas aizsardzība
Ķemeru Nacionālais parks atrodas astoņās administratīvajās teritorijās – Tukuma rajona Engures, Smārdes, Slampes, Džūkstes pagastā, Jelgavas rajona Valgundes pagastā un Rīgas rajona Salas pagastā, kā arī ietver Jūrmalas daļu uz rietumiem no Slokas un Kauguriem. Pilnībā ĶNP atrodas Tukuma rajona Lapmežciema pagasts.
1995. gadā, Latvijai parakstot Ramsaras konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpašu statusu kā migrējošo ūdensputnu dzīves vide ieguvis Kaņiera ezers. Daudzu parka rajonu lielo bioloģisko nozīmi atzinušas vairākas starptautiskas organizācijas – starptautiskā mitrāju aizsardzības organizācija «Wetlands International», starptautiskā putnu aizsardzības padome «Bird Life International» un Baltijas jūras vides aizsardzības komisija HELCOM. Informācija par vairākām ĶNP vietām iekļauta Eiropas Savienības vides informācijas programmas CORINE datu bāzē.
Lai resursu izmantošanas gaitā nodrošinātu dabas aizsardzību un vietējo pašvaldību attīstību, Ķemeru Nacionālā parka teritorija iedalīta funkcionālajās zonās. Saskaņā ar likumu «Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām» noteiktas dabas rezervāta un dabas lieguma zonas, kā arī aizsargājamo ainavu un neitrālās zonas.
Dabas rezervāta zona noteikta, lai saglabātu izcilus dabisko ekosistēmu paraugus, ļoti retu Eiropas Savienības (ES) noteikto aizsargājamo putnu un Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā iekļauto putnu – jūras ērgļa, klinšu ērgļa un ūpja – ligzdošanas rajonus, kā arī, lai nodrošinātu netraucētu putnu pulcēšanos migrāciju laikā.
Dabas rezervāta zonā pie Kaņiera ezera aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, arī mežu cirtes, medības un makšķerēšana. Uzturēšanās tajā zinātniskās izpētes vai citos nolūkos atļauta tikai ar parka administrācijas atļauju.
Dabas lieguma zona noteikta, lai saglabātu ES nozīmes dabiskās ekosistēmas un aizsargātu minerālūdeņu veidošanās procesus. Zonā atļauta zinātniskā izpēte, dabas izziņas taku ierīkošana, ogošana un sēņošana (izņemot rūpnieciskām vajadzībām), makšķerēšana, ugunsdrošības un biotehniskie pasākumi, ārstniecisko minerālūdeņu un dūņu ieguve. Aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. Kaņiera ezerā makšķerēt atļauts tikai ar laivu bāzē iznomātajām laivām.
Aizsargājamo ainavu zona noteikta, lai aizsargātu tūrisma, atpūtas un izglītības resursus, raksturīgo ainavu un minerālūdeņu veidošanās procesu līdzsvaru. Tajā aizliegta derīgo izrakteņu ieguve, izņemot ārstniecisko minerālūdeņu un dūņu ieguvi kūrortu vajadzībām, projektēšana un būvniecība, gaisa, augsnes, virszemes un gruntsūdeņu piesārņošana, atkritumu izgāšana, hidromeliorācija un citas mitruma režīmu ietekmējošas darbības, ainavas bojāšana un iznīcināšana.
Neitrālajā zonā ir ietvertas apdzīvotas vietas un lauksaimniecībā izmantojamas zemes, lai saglabātu novadam raksturīgo ainavu. Tās izmantošanu reglamentē vietējo pašvaldību ģenerālplāni un Jūrmalas pilsētas attīstības plāns, kā arī attiecīgo teritoriju apbūves noteikumi.
Ķemeru Nacionālajā parkā meži ieskaitīti aizsargājamo mežu kategorijā, un tajos nav pieļaujama citzemju augu stādīšana un ievestu dzīvnieku sugu izlaišana dabā. Parkā saglabājas zemes reformas gaitā iegūtās zemes lietošanas un īpašuma tiesības. Zemes īpašniekiem un lietotājiem ir tiesības uz likumā paredzētajiem nodokļu atvieglojumiem vai likumā noteikto zaudējumu atlīdzību, ja aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošana viņiem rada zaudējumus.
Ģeogrāfiskā un bioloģiskā daudzveidība
Pusi no Ķemeru Nacionālā parka teritorijas aizņem meži, bet 24 procentus – purvi – augstie, zemie un pārejas. Vislielākais no tiem ir Ķemeru (Lielais) tīrelis, kura platība ir 60 kvadrātkilometru. Piejūras zemieni norobežo vairākas kāpu rindas – Krāču kalni, Zaļā kāpa un citi, kas iezīmē senās Litorīnas jūras krastus. Zaļā kāpa atrodas Zaļā purva vidū un paceļas 30 metru augstumā virs jūras līmeņa. Pirms 10 000 gadiem tur bija jūra, vēlāk, zemei paceļoties, bet jūrai atkāpjoties, veidojušies piekrastes lagūnu ezeri – Kaņieris, Duņieris un Slokas ezers. Nacionālā parka ziemeļrietumos – Milzkalnes apvidū – paceļas ledus laikmeta atstātās Ziemeļkurzemes kalnu krokas ar 30 metru dziļo Valguma ezeru to pakājē. Visā teritorijā dolomīta pamatiežu un purvu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi. Pavisam ĶNP teritorijā ir 30 sēravotu, no kuriem slavenākais, protams, ir «Ķirzaciņa». Ar to 18. gadsimtā sāka attīstīties Ķemeru kūrorts. Dabas tūristu maršrutos iekļautas arī citas sērūdens atradnes – Akiņa, kuras tuvumā mājo bebri, un sēra dīķi Raganu purvā.
Katorgas vietā – dolomīta atradnes
Ja uz Ķemeru Nacionālo parku braucat no Jelgavas puses, iepriekš sazinoties ar SIA «Gneiss» direktoru Borisu Maslovu, Valgundes pagastā varat apmeklēt dolomīta atradnes «Kalnciems – 2». Tā ir slēgta teritorija, kas atrodas ĶNP teritorijas ainavu aizsardzības un neitrālajās zonās. To apsaimnieko firma «Gneiss», iegūstot dolomītu un pārvēršot to šķembās, no kurām būvēta lielākā daļa Latvijas ceļu. Pirms vairāk nekā 150 gadiem akmeņlauztuvju teritorijā atradusies katorga. Par to šodien liecina pārbūvētās barakas fragmenti un karjera darbinieku iedēstītais rožu dārzs. Karjera teritorijā var aplūkot ūdenskrātuves ar gleznainiem krastiem, kur atsedzas dolomīta slāņi, un varenus vēl nesaskaldīto akmeņu kalnus. Stiprākie var tajos uzrāpties un nofotografēties, bet vērīgākie var mēģināt uz akmeņiem atrast senas papardes nospiedumus. Akmeņu krāvumi fotogrāfijās izskatīsies lieliski, un nezinātājam droši varēsiet iestāstīt, ka esat pabijuši, piemēram, Hibīnu kalnos. Savulaik katordznieku ar rokām un veseriem iegūto derīgo izrakteņu vietā izveidojušās ūdenskrātuves, kuru dziļums ir no trīs līdz divpadsmit metriem. Tajās, kā stāsta firmas darbiniece Ļubova Krastiņa, dzīvo daudzas zivis, arī līdakas «vecmāmiņas» – milzu zivis, kas sasniegušas lielu vecumu. Mežos, kas ir ūdenskrātuvju krastos, atrodamas bagātīgas sēņu un riekstu vietas, bet vienā no tām ir divas saliņas, gluži kā radītas mīlētāju atpūtai. Interesenti var iepazīties arī ar akmens šķembu ražošanas tehnoloģisko procesu. Tikai jārēķinās ar to, ka tā nav makaronu fabrika – visapkārt valda liela vibrācija, troksnis un putekļi.
Aizsargājamie augi un dzīvnieki
No Kalnciema krustojuma turpinot ceļu Jūrmalas virzienā, nonākam pašā kūrortpilsētā. Izbraucot cauri kādreiz tik dzīvajiem, bet tagad pamestu, ar dēļiem aiznaglotu namu un tukšu sanatoriju korpusu pilnajiem Ķemeriem, nonākam nacionālā parka administratīvi informatīvajā centrā «Meža māja». Tas atrodas ēkā, kur pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija atpūtnieku iecienītais restorāns «Jautrais ods». Nacionālā romantisma stilā celtā, ar niedru jumtu apjumtā ēka atrodas nomaļā vietā, bet aprīkota ar mūsdienīgiem sakaru līdzekļiem. Tur var iegūt visu iespējamo informāciju par nacionālajā parkā apskatāmo un izvēlēties maršrutus. Ķemeru Nacionālā parka direktors Andis Liepa ir atsaucīgs un zinošs, tādi ir arī citi darbinieki.
Tūlīt aiz Meža mājas sākas viens no maršrutiem: ejot apmēram puskilometru pa dumbrājā izbūvētām koka laipām, var iepazīt slapjo lapu koku mežu. Rietumeiropā šādi applūstoši meži praktiski vairs nav sastopami, jo ir izžuvuši. Tāpēc Ķemeros aplūkojamais ir īpaši saudzējams. Tajā saglabājies daudz kritalu, tāpēc sastopami interesanti biotopi.
ĶNP aug 25 procenti no Latvijas Sarkanās grāmatas augiem. Slapjajos mežos sastopams purva dievkrēsliņš, Pallasa sausserdis, dzeltenā dzegužkurpīte, plašas lakšu (mežloku) audzes. Piejūras zonā ar kalciju bagātajās augsnēs nav retums dižā aslape, rūsganā melncere un parastā purvmirte (balzamkārkliņš), kuru izmanto Rīgas melnā balzama gatavošanā. Zāļu purvos krāšņi zied dažādu sugu orhidejas – Baltijas stāvlapu, asinssarkanā un plankumainā dzegužpirkstīte. Purvu malās aug lācenes un kukaiņēdāji augi – rasenes.
Dzīvnieku valsti plaši pārstāv daudzās putnu sugas. Šeit pastāvīgu mājvietu atraduši Latvijā un Eiropā reti sastopami putni – zivju, jūras un mazais ērglis, kā arī ūpis. Īpaši labvēlīgi barošanās un ligzdošanas apstākļi Ķemeru Nacionālajā parkā ir melnajam stārķim (pašlaik ligzdo deviņi pāri), dzērvei un mazajam ērglim. Vietām lielā skaitā ligzdo Rietumeiropā katastrofāli izzūdošā grieze. Mazskartie meži ir izcila dzīvesvieta retajiem dzeņiem – trīspirkstu, vidējam un baltmuguras.
Daudzās vietās sugu un biotopu daudzveidību palielina bebru darbība. Tiem netraucē sēra klātbūtne ūdeņos. Plašie purvi ir drošs patvērums aļņiem, bet parka lielajā mežu masīvā mīt staltbrieži, meža cūkas, stirnas, vilki un lūši.
Dabas tūristu maršrutos iekļauta arī pirms trijiem gadiem deguša, tagad jau atjaunoties sākuša meža apskate.
– Mežam ugunsgrēki ik pēc 50 līdz 70 gadiem ir pat nepieciešami. Tas vajadzīgs, lai atjaunotos mežā augošas augu sugas, citādi tās pārāk labas kopšanas dēļ izzūd, – stāsta ekskursijas vadītāja Žanete Andersone. Divus gadus pēc ugunsgrēka izdegušajā vietā jau aug sēnes, tām seko virši, pēc tam – bērzi. Vietas pēc ugunsgrēka iecienījuši dažādi rāpuļi un putni, arī čūsku ērglis. Daba kārtējo reizi pierāda, ka spēj atjaunoties pati, bez cilvēka klātbūtnes.
Skandināvijas valstīs mežus dedzina mākslīgi. Latvijā tas nav nepieciešams, jo ugunsgrēkus mežos bieži vien izraisa neuzmanīgi ogotāji un sēņotāji. Pagājušogad Lielajā tīrelī izdega 300 hektāru meža un purva. Tas bija lielākais ugunsgrēks Latvijā.
Dažu stundu ekskursijas laikā pa Ķemeru Nacionālo parku dabas draugi var iepazīt lielu bioloģisko daudzveidību – slapjo lapu koku mežu, dabiskus priežu mežus, sērūdens atradnes un purvus.
Pirms dodaties ceļā, vēl tikai daži praktiski ieteikumi.
* ĶNP vēlams apmeklēt tikai tad, ja tiešām esat dabas draugs un ļoti mīlat dabu, pretējā gadījumā varat piedzīvot vilšanos.
* Salīdzinājumā ar Gaujas Nacionālo parku un Tērvetes Dabas parku, ĶNP ir mazāk speciāli tūristiem iekārtotu taku, atpūtas vietu un citu ērtību, taču pašlaik tās tiek iekārtotas.
* Rēķinieties ar to, ka būs jāiet gan pa priežu mežu, gan pa slapju, ar garu zāli aizaugušu mežu un purviem.
* Uzvelciet piemērotu apģērbu un apavus – sporta kurpes vai gumijas zābakus, jo ceļā varat sastapties arī ar gludeno čūsku vai zalkti.
* Līdzpaņemtās mantas – pārtiku, dzērienus – vislabāk ievietot mugursomā.
* Vēlams būt labā fiziskā formā, jo maršruti vidēji ir četrus līdz desmit kilometrus gari, bet ir arī īsāki un garāki.
Sīkāku informāciju par maršrutu var saņemt Jelgavas novada Tūrisma informācijas centrā, tālrunis 3023874.
Ķemeru Nacionālais parks
Kopējā platība – 42790 hektāru, no tās:
51% mežu,
24% purvu,
10% ūdeņu,
12% lauksaimniecībā izmantojamās zemes un krūmāju.
3% apdzīvotu vietu un citi.
