Pašlaik bērni ir vistuvāk ģimenei, jo vasara ir garākais skolas brīvlaiks. Varbūt tas būtu īstais laiks, kad iedziļināties un izprast sava bērna radošās spējas, izanalizēt un apjaust tās.
Pašlaik bērni ir vistuvāk ģimenei, jo vasara ir garākais skolas brīvlaiks. Varbūt tas būtu īstais laiks, kad iedziļināties un izprast sava bērna radošās spējas, izanalizēt un apjaust tās.
Īpaši svarīgi tas ir mūsdienu sāncensības gara veidotajā pasaulē, jo visi vecāki vēlas, lai bērns būtu apdāvināts, ar radošu garu. Tādēļ bērni tiek sūtīti dažādos pulciņos, mūzikas skolās un citur. Nereti kāds no vecākiem, būdams savu neīstenoto dzīves sapņu varā, mēģina tos realizēt sava bērna dzīvē. Notiek arī otrādi, kad laikus nemana mazuļa īpašās dotības. Bet viņš pats nezina, ko ar tām īsti iesākt, kā sadzīvot. Tādēļ atcerēsimies – kā svarīgāko bērns gaida mūsu palīdzību un izpratni. Apgrūtinoši ir tas, ka tāda radošo spēju interpretācija nemaz nav pieņemta. Ir tikai psihologu mēģinājumi to raksturot. Piemēram, F.Satters mēģina raksturot radoša bērna personības iezīmes: spēja koncentrēties, dzīva interese par visu nezināmo vai kaut ko vienu īpašu, zinātkāre vai ziņkāre, vērība pret detaļām, jūtīgums, neatkarība, aizrautība, patika riskēt. Praktisks ieteikums – vislabāk bērnu pavērot rotaļā. Katram tas būtu pārdomu vērts fakts, ja ierasto māmuļu un meitu, pārdevēju, skolotāju, mediķu vietā bērns izvēlas spēlēt zinātnieku, žurnālistu, dziedoni vai pat advokātu. Protams, radošas personības iezīmes nevarēs noteikt pēc Stallones vai bruņurupuču nindzju attēlojumiem. Vēl, ja bērnam ir spilgta iztēle, tas būtu atsevišķi vērojams fakts, kas liecina par bērna rakstura iezīmju īpašo noslieci. Un galvenais, neliegt bērnam sapņošanu (runa ir par jaunākā skolas vecumu bērniem).
Visvairāk tomēr savu bērnu labā var veikt paši vecāki, jo viņi ar savu tikumisko pārliecību un derīgas darbības veicināšanu bērnos būs viņu laimīgas, mērķtiecīgas dzīves radītāji.
«Iesējiet bērna dvēselē kaut visniecīgāko, toties kvēlu vajadzību pēc derīgas darbības – tikai tādā gadījumā bērnam pilnveidošanās kļūs par nepārvaramu vēlēšanos.» (J.Azarovs)
M.Madžule
