“Mūžīgās taigas skartie audekli” ir Kristīnes
Freimanes otrā personālizstāde, kas līdz 4. martam skatāma Jelgavas Kultūras
namā. Kristīne ir jelgavniece, taču pirms pieciem gadiem kopā ar vīru
pārcēlusies uz lauku māju Staburaga pagastā pie Daugavas. Tur pamazām sākusies
arī viņas radošā darbība. Krāsu pasaule Kristīnei vienmēr bijusi tuva, jau
bērnībā ar omīti taisītas lapu kolāžas un daudz zīmēts. Nopietnāk gleznošanai
pievērsusies pagājušajā gadā, un kopš tā brīža tapušas vairāk nekā divdesmit
gleznas. Kristīne nav mācījusies gleznot, savā dzīvē viņa ir apmeklējusi precīzi
vienu mākslas nodarbību. Tādēļ gleznās var nemeklēt precizitāti un pareizu
tehniku, tomēr tās uzrunā un pievelk, jo ir viegli uztveramas ar sajūtām.
“Tās ir manu sirds stāstu gleznas. Es vienkārši ļaujos
gleznošanai. Tas ir brīnišķīgs brīdis – redzēt, kā uz audekla piedzimst kaut
kas tāds, kas bijis tikai manās domās un sajūtās,” atzīst Kristīne.
Viņa stāsta, ka bieži, sākot gleznot, īsti nav skaidrs, kas
taps. Savā prātā iedomājusies vienu skatu, bet procesā var veidoties kaut kas
pavisam cits. Ir gleznas, kas top ātri, citas ilgāk, taču vienmēr tās ir gaišas
un pozitīvas, jo Kristīne neglezno, kad ir dusmīga vai skumīga, jo tic, ka
sliktās sajūtas gleznās var sajust. “Cenšos izdarīt labāko, ko spēju, un
ielieku to savās gleznās. Katrā ziņā es nepieķeros darbiem, gribētu, lai tie
dzīvo pie cilvēkiem, rada labas sajūtas,” saka māksliniece un piebilst, ka
vairāki darbi jau pārdoti un aizrunāti.
Gleznās lielākoties attēloti meži, kalni un upes, kas
māksliniecei ir ļoti tuvi. Izstādes pieteikumā viņa raksta: “Man ir tā laime
dzīvot pie dabas, sajust tās vareno spēku un caur to smelties iedvesmu saviem
darbiem. Dabas vibrācijas cilvēku uzziedina un tās miers dara brīvu.”
Visu rakstu lasiet 13.februāra “Zemgales Ziņās”
Foto: Ruslans Antropovs
