Piektdien, 21. februārī, pulksten 16 Ģederta
Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta mākslinieces Silvijas
Meškones gleznu izstāde “…uz zemes šīs”, kuras darbos vienlaicīgi
atklājas gan apcerējumi par cilvēka esību, gan plašākām tēmām, tostarp, Visumu.
Izstāde būs apskatāma līdz 22. martam, informē muzejs.
Pati māksliniece atklāj, ka viņas valoda ir
glezniecība, un glezniecību nevar izskaidrot, jo tā pieder sajūtu gammai
un ir nebeidzams dialogs ar sevi, audeklu, kā arī ar skatītāju. Bez dabas
un portretstudijām S.Meškones radošo ceļu lauž arī pārdomas
par redzēto, piedzīvoto, izjusto, bieži arī neizprotamo.
“Daba, sabiedrība, gaisma, izplatījums un
cilvēks. Ecco Homo. Humanum est. Kas ir cilvēks? Ko nozīmē būt
cilvēkam? Plastiskajā glezniecības valodā uz audekla jebkura forma,
priekšmeta vai cilvēka tēls man visbiežāk ir krāsu attiecību un to
mijiedarbības mezgla punkts, kas veido visu gleznas telpu, gaismas plūduma
intensitāti un kustības virzienu. Manuprāt, tieši tā tas notiek
visdažādākajās sabiedrības un dabas norisēs šeit un tagad uz zemes šīs un
izplatījumā, Visumā,” tā māksliniece.
S.Meškone ir gleznotāja, Latvijas Mākslinieku
savienības biedre, mākslas maģistre, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras
un Pilsētplānošanas fakultātes tēlotājas mākslas katedras
pasniedzēja. Strādā eļļas, akrila, pasteļa, akvareļa glezniecības un
oforta tehnikās. No 1978. līdz 2001. gadam Rīgā un Latvijā notikušas 16
viņas personālizstādes. Mākslinieces darbi izstādīti Sofijā, Pori, Berlīnē,
Ķelnē, Parīzē, Čikāgā, Madridē, Maskavā, Pēterburgā, Viļņā un
Šauļos. S.Meškones darbi atrodami Latvijas mākslas muzeju un galeriju
kolekcijās, privātkolekcijās Latvijā un ārpus tās.
Foto: Silvija Meškone, darbs “Piena ceļš”
(2017)
