Kā noticēt sev, savām iespējām un nākotnei Latvijā – sabiedrībā pazīstamas personības dalījās ar saviem pieredzes stāstiem neformālā konferencē “Rosinātava”, kas norisinājās Siguldā un tika definēta kā karjeras pasākums vidusskolēniem no visas Latvijas.
Foruma tēma – “Nereālā realitāte” – kā šķietami nereālas idejas un plānus padarīt pavisam reālus. Visas dienas garumā norisinājās vairāki sarunu un diskusiju bloki, viedokļu apmaiņas, kā arī interaktīvas un radošas nodarbības un improvizācijas. Instalācija zemeslode uz “Siguldas devona” skatuves un varenais sākums ar kosmosa kuģa palaišanu orbītā – vizualizācijas bija pakārtotas tēmai. Vestibilā skanēja skaļa mūzika un jaunieši ievingrināja kājas deju soļos.
Konferences noslēgumā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš uz konferenci un mājup no tās devās ar sabiedrisko transportu – vilcienu, tādējādi izpelnoties smīkņāšanu sociālajos tīklos. Tiem, kuri apgalvo, ka prezidents braucis privātā vagonā, gan vēlos likt vilties, jo viņš brauca kopējā vagonā kopā ar citiem pasažieriem, kuri pret valsts augstāko amatpersonu izturējās labvēlīgi, iesaistoties sarunās, sasveicinoties un atvadoties.
Trakajiem pieder pasaule
Arī pats forums “Rosinātava” ir kāda cilvēka traka ideja, kas pirms trim gadiem pārvērsta reālā pasākumā. Tā koncepta autors ir Ēriks Radželis, biznesa augstskolas “Turība” absolvents, pasākumu vadītājs. Atceroties sevi vidusskolēna vecumā, Ēriks atklāja, ka nezinājis, ko darīt pēc vidusskolas, bet lielākā daļa viņa klasesbiedru vēlējušies doties uz ārvalstīm. Viņš uzskata, ka šeit, Latvijā, var dzīvot, ne tikai izdzīvot. Tā kā esam maza un jauna valsts, mums uz katrām 100 personām ir daudz personību un nozares līderu, uzņēmumos nav jāiziet trīs paaudžu hierarhija un uz katru vietu nav 1000 konkurentu.
Arī studējot “Turības” ceturtajā kursā, viņš nezinājis, ko darīt, taču, apmeklējot augstskolas sadraudzības pasākumus, iepazinies ar jauniešiem, kuriem jau ir savi uzņēmumi un kuri ir izgāzušies, cēlušies un atkal dara to, ko grib. Tad Ērikam radusies ideja “savākt” šādus jauniešus, lai viņi nepiespiestā vidē pastāsta citiem jauniešiem, ko šeit, Latvijā, var darīt. Lai jaunieši var domāt un smelties idejas. Tagad viņam prieks, ka “Rosinātava” jau kļūst par tradīciju – notiek otro reizi.
“Tā ir traka sajūta, kad tev jāpierunā 15 nozīmīgas personas ierasties uz šo pasākumu, bet cilvēki teica “jā”. Diez vai Tramps un Putins atnāktu, lai kaut ko pastāstītu studentu rīkotā pasākumā vidusskolēniem,” teic Ē.Radželis.
Bet tieši trakums un drosme ir divas galvenās īpašības, kam jāpiemīt cilvēkam, lai viņš kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju. Tas tika uzsvērts visas dienas gaitā un ikviena runātāja sacītajā.
“Formula ir tāda: mēs sapņojam un sapņus realizējam, nekas nav neiespējams, un nav tā, ka pilsēta vai ciems, kur es dzīvoju, ir “nepareizais”. Viss atkarīgs, cik mērķtiecīgi jūs iesiet uz savu sapni. Būtiska lieta – koncentrācija, uz vienu vai dažiem mērķiem,” jauniešiem uzsvēra “Turības” īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Kad viņš pirms 27 gadiem izveidoja šo augstskolu, Aigaram bija tikai 22 gadi. Pirms tam viņš ar ģimeni dzīvoja dzīvoklī Juglā, četri cilvēki vienā istabā, ģimenei nebija automašīnas. “Es vienkārši gribēju dzīvot labāk, daudz labāk un apzināti uz to gāju, realizēju caur uzņēmējdarbību,” sacīja A.Rostovskis. Tomēr Latvija ir viena no trūcīgākajām Eiropas valstīm, un tieši jauniešu, kas dzimuši jau brīvā Latvijā, rokās ir padarīt to daudz labāku un attīstītāku, uzskata A.Rostovskis.
Aizvērt acis un lēkt
Aldis Zauls, biznesa treneris ar 19 gadu pieredzi, deva praktiskus padomus. “Ņemiet un izmantojiet pirmo iespēju, negaidiet īpašo un vienīgo! Tas nekas, ka neesat gatavi, aizveriet acis un dariet!“ viņš aicināja. Vadītājs ir tas, kas pieņem lēmumu, nezinot visu līdz galam. Bet, ja galvā ienāk ideja, ir tieši 24 stundas, lai sāktu ko darīt, citādi nobīsieties un neko neizdarīsiet vai to izdarīs kāds cits. Lai kaut ko realizētu, ir vajadzīgi divi cilvēki vai divi cilvēki jūsos pašā – trakais un drosmīgais. Jā, un vēl noticēt, ka naudu var pelnīt ar interesantām un trakām lietām, darot to, kas patīk, un to, ko gribas.
“Bet ko darīt tiem, kuriem ir bail?” vaicāja jaunieši. Biznesa treneris uzskata, ka drosmes nav tad, kad sākam domāt. Vispirms sakiet “jā” un tad sāciet darīt. Tāpat vidusskolēnus interesēja, kā saņemties rakstīt zinātniski pētniecisko darbu (ZPD). Sekoja ieteikums: “Rakstiet naktīs. Naktīs labi rakstās un ir vienalga, ko uzraksta. Tikai no rīta pārlasiet!” Bet uz jautājumu, kā atrast palīgus savai idejai, biznesa treneris aicināja sākt darīt, tad īstie cilvēki “pieslēgsies”.
Nebaidies kļūdīties un pacel pakaļu!
“Rosinātavas” moderators Mārtiņš Daugulis atgādināja, ka biznesā svarīgi ir nebaidīties kļūdīties, uztaisīt slikto variantu, kas bieži vien var izrādīties labākais. Tam piemērs ir elektrokartingu uzņēmuma “Blue Shock Race” dibinātājs un elektrovelosipēdu “Blue Shock Bike” aizsācējs liepājnieks Artis Daugins. Artis nāk no Ventspils novada, dzimis piecu bērnu ģimenē, pamatskolā bijis nesekmīgs, bet vidusskolu pabeidzis ar izcilību.
Artis 13 gadu nav bijis atvaļinājumā, beidzis mākslas skolu, viņam patīk futbols, un viņš netic veiksmei. Viņaprāt, lai virzītos uz priekšu, katram sev ir jāuzdod divi jautājumi: ko es esmu gatavs darīt, lai rītdiena būtu labāka, un kādu cenu esmu gatavs maksāt, lai sasniegtu savu mērķi. Uz šiem jautājumiem spēj atbildēt tikai drosmīgie un trakie, bet uzņēmējs ir tas, kurš gatavs izdarīt vairāk, lai iegūtu un dotu vairāk. Ja kāds tev iedod naudu, tu vari nopirkt atbildes, bet bizness ir jāuztaisa, uzskata Artis, atklājot, ka viņa sākotnējais mērķis nebija nopelnīt, bet izglītot sabiedrību, kā lietot lētāku enerģiju un dzīvot labāk.
Neveiksmju bijis daudz, taču galvenais ir, ko tu no tām iemācies, teic 30 gadu vecais uzņēmējs. Kad 21 gada vecumā vēlējies ieviest elektroauto taksometrus Liepājā, Artis izmests no astoņām bankām, bet iemācījies, kā nokļūt līdz bankas vadītājam. Viņam kopā ar Neilu Kalniņu izdevās sākt elektrodivriteņu biznesu, taču šis projekts bija pārāk dārgs. Saprotot, ka nebūs iespējams atpelnīt ieguldīto naudu, projekts tika pārtraukts. Uzņēmumam bija izveidojies 180 000 parāds. Tad Artim radās ideja par elektrokartingiem, un viņš ar Jāni Krastiņu no Latvijas Automobiļu federācijas saderējis, ka uzbūvēs elektokartingu. Dienā, kad to sāka būvēt, Jānis Krastiņš pārskaitīja 10 000. “Trīs mēnešu laikā mēs, trīs zēni no riteņu komandas, visi mākslinieki, neviens inženieris, uzbūvējām elektrokartingu un Viļakas kartodromā prezentējām,” atminas Artis. Viņam izdevies sarunāt telpas tirdzniecības centrā “Riga Plaza”, lai atvērtu kartodromu, taču sekojušas vairākas ķibeles – pietrūka 60 000, lai to pabeigtu, piecas dienas pirms atvēršanas piegādātāji paziņojuši, ka nevar piegādāt detaļas u.c. Viņš kopā ar komandu un četriem brāļiem nakšņojis guļammaisos turpat tirdzniecības centrā. Pēdējās divās diennaktīs vajadzīgās detaļas izdevies “salasīt” Baltijas valstīs un izgatavot pirmos divus kartingus. Četru mēnešu laikā izgatavoti vēl citi, labāki. Arta uzņēmumam 14 reizes ir pieprasīts bankrots, taču viņš ir pārliecināts, ka vienīgais cilvēks, kurš var pateikt, ka tu esi bankrotējis, esi tu pats. Ne velti A.Daugins tika uzaicināts uz ASV, lai 2016. gadā uzstātos pasaules uzņēmēju samitā.
Artis savā dzīvē seko PSP sistēmai, kas nozīmē “pacel savu pakaļu”. ““Nē nozīmē iegūt vairāk”, “veiksmi nopelna ar smagu darbu”, “attaisnojumi – mentāla vājība”, “pasauli veido cilvēki ar sapņiem, nauda ir tikai instruments to sasniegšanai” – vēl dažas no Arta atziņām. “Bet ko darīt, ja neesi tik traks?” Artim jautāja kāds no skatītājiem. Uz to viņš, īpaši vēršoties pie meitenēm, atbildēja, ka katram ejams savs ceļš un ka arī būt labai mātei ir sasniegums.
Radīt prieku sev un citiem
Pasākumu rīkotāja, TV raidījumu vadītāja un radošās apvienības “Skudras metropole” vadītāja Gundega Skudriņa jauniešiem atklāja, ka vēlas dzīvot priecīgi un interesanti. “Man patīk mana dzīve, jo es to veidoju pati,” teica Gundega, kura uz pasākumu bija ieradusies dažādas krāsas apavos – viens zābaks balts, bet otrs – zaļš. Tā viņa mēdzot staigāt arī ikdienā, ejot pa ielu, un Londonā viņai sekojuši cilvēki, jautājot, kur var nopirkt šādus apavus. Arī apavi var būt veids, kā dzīvi padarīt jautrāku un krāsaināku. “Cilvēkus, kuri pie manis strādā, nemotivē nauda, bet prieks,” turpina Gundega, uzsverot, ka darbā pieņem tikai priecīgus un optimistiskus cilvēkus, tādus, kuriem deg acis. “Mazliet aizbraucis jumts paver vairāk zvaigžņu” un “Dots devējam atdodas” ir principi, pēc kuriem Gundega vadās savā dzīvē, stāvot visam pāri, raugoties citādi, paļaujoties uz savu intuīciju un attīstot to, kas patīk.
G.Skudriņa ir pārliecināta, ka spēks ir vienotā komandā, bet vispirms ir jādara pašam. Latvieši ir unikāli – tāpēc, ka mums ir mazāk naudas, mēs liekam lietā radošumu, un radošums spēj vairāk nekā miljoni. Tomēr cilvēks nedrīkst aizmirst rūpēties par sevi (ar veselīgu egoismu), jo nelaimīgs cilvēks neko nevar dot pasaulei. Arī Gundega seko PSP principam, dzīvo ar mīlestību un degsmi, jo neprot dzīvot citādi kā tikai ar prieku. Ko Gundega dara, kad uznāk lielās skumjas? “Vāc sevi pa gabaliņiem kopā” un domā, kā radīt sev prieku. Īgņām un nīdējiem Gundega uzsmaida un aiziet projām. “Dzīve ir pilna ar milzīgi lielām iespējām. Īstos cilvēkus mēs satiekam īstajā brīdī, bet pārējie ir kā ceļazīmes uz kaut ko lielāku,” skanēja Gundegas atbilde meitenei, kura jautāja, ko darīt, ja viņu pametis puisis.
Lec nezināmajā un svini kļūdas!
Improvizācijas teātra “Runas rāmis” dibinātāja un vadītāja Aija Iesalniece ir pārliecināta, ka sapni var sasniegt tikai ar “pliku” gribēšanu, ja vien tu lec nezināmajā (un vēl gūsti no tā baudu). Bet pati svarīgākā lieta dzīvē, viņasprāt, ir kļūdu svinēšana. Savas kļūdas vajag izbaudīt, lai izkāptu no komforta zonas, jo tieši baidīšanās no kļūdām mūs attur no darīšanas. Aija to dēvē par dzīvi pēc principa “Jā, un…”. Tāpat viņa aicina būt klātesošiem un izbaudīt procesu – piemēram, šodien izdarīji vairāk nekā vakar utt. “Bet ko darīt, ja esmu no laukiem?” interesējās jaunieši. “Dari, ko gribi, dodies pretī sapnim!” rosināja Aija. “Bet ja mamma vai draugs neļauj?” “Pasakiet viņiem “paldies”, jo viņi jums pateiks iemeslu.”
Arī skeitbordists un pasaules apceļotājs Madars Apse, kurš sāka skeitot vienpadsmit gadu vecumā, jauniešus mudināja: “Jūs esat spējīgi izdarīt visu, viss ir jūsu rokās!”
Savukārt improvizācijas teātra projekts “Gandrīz draugi” sagādāja ne mazums jautru mirkļu, improvizācijā izmantojot skatītāju zālē esošo vidusskolēnu nosauktos skolotāju biežāk lietotos teicienus. Lūk, daži no tiem: “Viena kļūda, un tu esi kļūdījies”, “Acumērs – sūdu mērs”, ““Četri” taču ir pietiekami”, “Jūs mani nemīlat!”, “Jūs esat tikai skolēni”, “Strādā ar slapju muti”, “Jaunības kļūda”, “Kūka runā, drupačas klusē”, “Emīl, vienkārši paklusē!”, “Man par to nemaksā!”, “Vidusskola nav obligāta”, “Es jūs visus apsitīšu!”
Vērtē jaunieši
Daniela Logina no Siguldas Valsts ģimnāzijas stāsta, ka nākusi uz šo pasākumu, jo vēlējusies uzzināt, kā cilvēki kļuvuši par to, kas ir, lai smeltos no viņiem idejas, ko jaunieši varētu darīt. Viņai piebilst Elizabete Pūcīte no tās pašas skolas: “Nācu, lai iedvesmotos un pati sāktu ko darīt. Latvijā daudziem jauniešiem dzīve ir vienmuļa, jo viņi neko nedara, dzīvo neinteresanti. Ceru, ka tagad viņi kļūs laimīgāki un pozitīvāki. Visvairāk patika Alda Zaula un Arta Daugina uzstāšanās, kā viņš nepadevās. Man pašai ir vairākas domas, ko es varētu darīt, tikai neesmu saņēmusies. Izklausās, ka mūsu mazajā Latvijā ir daudz iespēju.”
Savukārt puišu grupa no Ērgļu vidusskolas par savu “runasvīru” izvēlējās Aigaru Putniņu. “Gribējām atbraukt, lai iedvesmotos, gūtu iedvesmu jauniem projektiem un mērķiem. Pašlaik vēl nezinu, ko darīt, bet varbūt pēc šī pasākuma izdomāšu, ko gribu. Varētu veidot kartītes, pēc tam, palielinot uzņēmumu, arī tabulas, burtnīcas, izdot grāmatas”.
Ieguvējs vai zaudētājs?
Protams, kur jaunieši, tur tehnoloģijas, un viena no šā gada “Rosinātavas” diskusijām bija veltīta digitālajai videi. Pasaules līmeņa, Holandē, Dānijā un ASV atzītais multiinstrumentālists un producents Rick Feds jauniešiem atklāja, ka, savulaik mācoties mūzikas skolā, trenējies 15 stundas un diezin vai būtu guvis panākumus, ja bērnībā stundām ilgi sēdētu datorā vai telefonā. Riks aicināja aizdomāties, kad mēs uzņemam zināšanas un kad vergojam datoram. “Neieguldot smagu darbu, nekā nebūs,” viņš atgādināja.
Savukārt digitālā mārketinga eksperts Artūrs Mednis pauda pārliecību: ja daudziem influenceriem noņemtu “Instagram”, viņi vairs nekas nebūtu. “Ja nebūsiet tur [sociālajos tīklos], nekas slikts nenotiks,” viņš mierināja jauniešus, aicinot viņus internetā labāk radīt savu saturu nekā stundām ilgi skatīties citu video. Jā, tā ir iespēja parādīt sevi, savus talantus, bet vai jūs to darāt?
“Rosinātavā” jauniešus motivēja arī festivāla “Playground” idejas autore ūdensparka “333” vadītāja Sibilla Šlēgelmilha, aktieris un mūziķis Kristaps Rasims un vēl daudzi citi.
Kāpēc atgriezties Latvijā?
Uz šo jautājumu jaunieši atbildes meklēja kopā ar Valsts prezidentu E.Levitu, kurš uzsvēra, ka piederības sajūta savai valstij un nācijai ir “ārkārtīgi centrāla un var atsvērt ekonomisko labumu”. Aizbraukt citur, redzēt, gūt pasaules pieredzi un atgriezties Latvijā, lai dotu labumu, kas uzlabo kopējo situāciju valstī, – tāds ir prezidenta skatījums. Tāpat E.Levits akcentēja 21. gadsimtā notiekošo vērtību maiņu – aktuālas kļūst kultūras un nemateriālās vērtības – kaut kur aizbraukt, redzēt un piedzīvot cilvēkiem kļūst svarīgāk nekā nopirkt vēl vienu elektroierīci.
“Radi sev apkārt labus apstākļus, un cilvēki metīsies iekšā un lips tev klāt,” uzsvēra improvizators un pasākumu vadītājs Marģers Majors. Bet alpīnisma instruktors Kristaps Liepiņš teic: “Ir pilnīgi vienalga, ko tu dari. Esi labākais šajā jomā!”
