Sešus kilometrus no Jelgavas Mežciemā vecās MRS zāģētavas teritorijā sešpadsmito gadu darbojas kokapstrādes uzņēmums SIA “Amber Wood”, kas ražo ozola un oša grīdas dēļus, kā arī parketu. Pēdējā laikā “Amber Wood” savai produkcijai izmanto preču zīmi “Stalgen”.
Arī Krievijā preču zīmē liek dzintaru
Uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Ivars Akerfelds atzīst, ka nosaukums “Amber Wood” (dzintara koks – angļu val.) nav pietiekami zīmīgs, jo līdzīgi sastopami arī citās valstīs. “Zinu vairākus uzņēmumus, kuriem pirmais vārds ir “Amber”, un Krievijā Tālajos Austrumos ir pat vēl viens “Amber Wood”, kas arī ražo parketu. Starptautiskajās izstādēs un internetā mūs dažreiz jauc. Taču zīmols “Stalgen”, kā liecina pieredze, ir pieņemamāks gan krieva, gan vācieša ausij,” skaidro I.Akerfelds. Taču vietējam Jelgavas novada iedzīvotājam, kādi lielākoties ir uzņēmuma darbinieki, vārds “Stalgen” saistās ar Staļģeni, kas no Mežciema ir aptuveni desmit kilometru attālumā. Tādējādi uzņēmums ar preču zīmi nes pasaulē arī seno Staļģenes nosaukumu. Uzņēmuma saražotās grīdas gan galvenokārt tiek pārdotas ārzemēs – Skandināvijas valstīs, Vācijā, Francijā, Šveicē, Igaunijā un citviet. Eksportā aiziet ap 80 procentu produkcijas.
Nevis pakaļskrējēji, bet sava ceļa gājēji
Doma kļūt par uzņēmēju kokapstrādē I. Akerfeldam radās divtūkstošo gadu sākumā. Tolaik viņš strādāja LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedrā un mācīja studentiem kokmateriālu žāvēšanu. “Teorētiķim gribas arī ko praktisku. Citādi tu pats vairs īsti netici tam, ko studentiem uz papīra vari izstāstīt. Gribas kaut ko izdarīt dabā,” uzņēmējs pamato, kāpēc atstāja augstskolu un kopā ar brālēnu Mārtiņu Rugāju dibināja paši savu kokapstrādes uzņēmumu. No tā, kas bija palicis pāri no vecā MRS, vērtīgākais bija maza žāvētava. Pārējā kokapstrādes tehnika, ar ko MRS ražoja taras dēļus, bija novecojusi. To apmēram piecsimt tonnu kopsvarā nācās nodot metāllūžņos, kas tolaik bija augstā cenā. Tas savukārt radīja iespēju iegādāties jaunajai produkcijai nepieciešamos darbgaldus. Īpaši izturīgie no ozoliem un ošiem gatavotie grīdas dēļi un parkets bija tā pievienotā vērtība, kas izcēla jaundibināto uzņēmumu. “Priedes, egles un bērza pārstrādi veica ļoti daudzi uzņēmumi Latvijā. Tāds ceļš mums nederēja. Vēlējāmies iet grūtāku ceļu, kur lielāka nozīme ir zināšanām un mazāka uzņēmuma rīcībā esošajiem finanšu resursiem. Ozolu žāvēt ir grūti, tur vajadzīgas zināšanas,” viņš atklāj sava uzņēmuma stipro pusi.
Ar bankām uzmanīgi
Uzņēmējdarbības sākumā I.Akerfelds vēl darbu savā uzņēmumā apvienoja ar nodarbību vadīšanu studentiem LLU Meža fakultātē. Taču, kad pienāca 2007.–2008. gada ekonomiskā krīze, bija jāizšķiras, ko tad īsti darīt. Abus darbus apvienot nav bijis iespējams. “Knapi izdzīvojām, tieši pirms krīzes bijām paņēmuši kredītu jaunu tehnoloģiju iegādei. Uzņēmumam nonākot grūtībās, banka galīgi nebija pretimnākoša,” atceras I.Akerfelds. Viņš ieteic būt uzmanīgiem, sadarbojoties ar bankām, nenokļūt bankas parādu jūgā, kas diemžēl noticis ar daudziem latviešiem, kuri bija spiesti pamest dzimteni un steigšus doties peļņā uz ārzemēm.
Izlieto pat skaidu puteklīti
Atguvies no krīzes, uzņēmums kāpināja ražošanas apjomu. Tagad tajā ir vairāk nekā astoņdesmit darbinieku un kopējais gada apgrozījums pārsniedz četrus miljonus eiro. Katru mēnesi uzņēmums saražo grīdas dēļus, ar kuriem varētu noklāt hektāru lielu teritoriju. Viena kvadrātmetra grīdas cena gan ir dažāda – no 15 līdz 100 eiro. Tostarp ir ekskluzīvi divslāņu grīdas dēļi ar saplākšņa apakšklāju, kur “Stalgen” pieder Eiropas patents, ir arī vienkāršāka produkcija, pat kurināmās briketes, kas sapresētas no ozolkoka skaidu putekļiem. MRS laikos, braucot gar Mežciemu, jau pa gabalu bija redzami Vircavas upītes krastā izslējušies zāģskaidu kalni, bet “Stalgen” no izejmateriāliem pāri nepaliek nekas. Skaidu atlikumi tiek izkurināti kurtuvē, kas pēc savas jaudas varētu apsildīt simts privātmāju. Taču siltums ir vajadzīgs uzņēmumam pašam – gan kokmateriālu žāvētavai, gan plašajām ražošanas telpām. Par inovācijām ražošanā 2017. gadā mežciemnieki ieguva meža nozares gada balvu “Zelta čiekurs”. “Inovācija ir ļoti elastīgs modes vārds. Kas ir inovatīvs uzņēmumam, varbūt jau laiciņu ir pazīstams Eiropā vai pasaulē. Cilvēkam inovācija varētu būt pat ģērbšanās stila maiņa. Savukārt uzņēmumam inovācija var būt arī kas tāds, kas citiem uzņēmumiem pasaulē jau izsenis zināms un izmantots. Inovācija pēc būtības ir jauninājums, kas palīdz pilnveidot darbu un produktu,” uzskata I.Akerfelds.
Precizitāte līdz milimetra simtdaļai
Vēl bez ražošanas uzņēmums sniedz arī zāģlenšu asināšanas pakalpojumus. Norvēģi, vācieši un citi ļoti prasīgi klienti ir gatavi maksāt tikai par ļoti kvalitatīvu produkciju. Dēļiem jābūt ļoti precīzi izzāģētiem. Un Mežciemā uzasinātie zāģi griež ar precizitāti līdz milimetra simtdaļai. To ir novērtējuši arī citi kokapstrādes uzņēmumi – zāģus asināt šeit brauc arī no Igaunijas. Asinātavas darbgaldi “Stalgen” ir tikai no Šveices, arī darbinieku apmācību veica Šveices speciālisti.
I.Akerfelds uzver, ka uzņēmumam ir stiprs darbinieku kodols, daudzi no tiem, ar kuriem kopā sākts 2003. gadā. No 2006. gada strādā “Stalgen” ražošanas vadītājs Ivars Jansons. Studējot LLU Meža fakultātē, viņam I.Akerfelds vadīja diplomdarbu. “Dzīve man ir kā daudziem LLU studentiem. Ieprecējos Jelgavā un paliku,” pasmaidot teic pats Ivars.
Runājot par uzņēmuma attiecībām ar Jelgavas novada pašvaldību, I.Akerfelds atzīst, ka aicinātu tai piešķirt kaut ko “čiekurveidīgu” – ja vien tāda balva pašvaldībām būtu. “Ja tev vajag atrisināt kādu jautājumu, piemēram, pieslēgt komunikācijas, saņemt būvatļauju, pašvaldībā viss tiek nokārtots ātri un labi. Pirms dažiem gadiem, kad lauku ciemos mājām un arī ražošanas ēkām tika piešķirtas ielu adreses, sanāca tā, ka “Stalgen” atrodas Jaunsvirlaukas pagasta Mežciemā, Bauskas ielā. Bet Bauskas iela ir arī Jelgavā. Tā iet gar dzelzceļa sliedēm, dzirnavām un pareizticīgo baznīcu. Pirms gadiem piecdesmit pa šo ielu brauca no Jelgavas uz Mežciemu un Staļģeni, bet tagad tā vairs nebrauc. Reiz sanācis, ka šoferis devies pakaļ grīdas dēļiem, bet atdūries pret veco Platones upes tiltiņu, kas jau pailgu laiciņu kalpo tikai gājējiem un velosipēdistiem. Jelgavas novadā problēmu tūlīt sapratuši un mainījuši ielas nosaukumu. Kopš tā laika gan “Stalgen”, gan “Amber Wood” un arī mājas Mežciemā atrodas nevis Bauskas, bet Rundāles ielā. Uzņēmumā priecājas arī par iztīrīto Vircavas upi, kas agrāk bija aizaugusi. Saistībā ar klimata pārmaiņām beidzamos gados reti, taču ir gadījies, ka Vircavas upīte plūdos paceļas līdz betonētajam laukumam, uz kura nokrauti kokmateriāli – izejmateriāls ražošanai. Lejpus uzņēmuma, netālu no Mežciema veikala, kāds kaimiņš vēl bija uzslējis pār upi nelegālu tiltiņu. Plūdos tas bija kā pudeles šaurais kakls, ūdenim nebija kur palikt. Tagad Vircavas upē varētu pat ierīkot piestātni un par palu ūdeņiem bažu vairs nav. Saistībā ar klimata izmaiņām traucējumu uzņēmuma darbībā izraisa vējš. Bieži vien tādēļ Mežciemā ir elektrības padeves pārtraukumi, un bez elektrības “Stalgen” nekustas nekas. Šī problēma gaida risinājumu.
Domājot par uzņēmuma nākotnes plāniem, I.Akerfelds teic, ka mērķis ir pēc iespējas labāk ražot kvalitatīvu produktu. Tuvākie “Stalgen” konkurenti ir Lietuvā, kur gan kokapstrāde, gan mēbeļu rūpniecība ir daudz attīstītāka. Ar sava uzņēmuma spēkiem “Stalgen” cenšas, lai arī Latvijā attīstītos ražošana ar augstāku pievienoto vērtību. “Nav svarīgi, cik liels ir uzņēmums, bet gan – cik kvalitatīva ir tā ražotā produkcija. Ja produkts būs kvalitatīvs, uzņēmumam būs gan uzticami klienti, gan stabils un augošs tirgus,” uzsver vadītājs.
