Godātais
ministra kungs! Īsi pēc tiesas sprieduma pasludināšanas Zolitūdes traģēdijas
lietā, kurā pirms sešiem gadiem, sabrūkot lielveikalam “Maxima”,
dzīvību zaudēja 54 cilvēki, domājams, arī Jums, kā tās ministrijas vadītājam,
kas atbildīga par dažādu būvnormatīvu izstrādi, ir skaidrs, ka diezin vai pie
vainas šajā traģēdijā būs bijis viens pats būvinženieris. Visdrīzāk sava daļa
vainas (vismaz morāli) jāuzņemas arī likumdevējiem un tiem, kas Latvijā
izstrādā dažādus būvnormatīvus.
Atgādināsim,
ka Zolitūdes traģēdija nav pirmā. Pirms 13 gadiem ugunsnelaimē, kas izcēlās
sociālās aprūpes centrā “Reģi” Alsungas pagastā, dēļ elektroinstalācijas
dzīvību zaudēja 26 pansionāta iemītnieki. Arī toreiz atbildīgās institūcijas
vainoja pretlikumīgu, nepareizu un nesaskaņotu būvniecību. Taču mēs, Latvijas
Elektromateriālu vairumtirgotāju asociācija (LEVA), kas pārstāv lielākos
elektromateriālu vairumtirdzniecības nozares uzņēmumus valstī, šo problēmu
redzam pilnīgi savādāk. Vēl vairāk – mēs jau gadiem ilgi regulāri vēršamies
Ekonomikas ministrijā, mēģinot situāciju mainīt, lai to uzlabotu vismaz vienā –
kabeļu drošības jomā. Diemžēl ar tām ierēdņu “dzirdīgajām ausīm” mums pagaidām
veicas ne visai labi.
Iespējams,
ka tikko pasludinātais spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā, par kuru Jūsu
pārstāvētā partija (KPV LV) pirms vēlēšanām ieņēma tik stingru pozīciju vainīgo
meklēšanā un sodīšanā, ļaus mums vērst uzmanību uz vismaz vienu pašas Ekonomikas
ministrijas neizpildīto “mājas darbu”, dēļ kura Latvija attiecībā pret visu
pārējo Eiropas Savienību (ES) šobrīd atrodas neapskaužamā situācijā.
Runa
ir par Eiropas Savienības regulas Nr. 305/2011 ieviešanu, kas nosaka saskaņotus
būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus. Un, lai arī uz kopš 2017. gada 1.
jūlija regula Latvijā skaitās it kā juridiski ieviesta, tomēr tā vēl joprojām
darbojas tikai formāli!
Praksē
tas nozīmē, ka, izceļoties ugunsgrēkam dēļ elektroinstalācijas vēl vienā tādā
pašā “Reģu” pansionātā, arī tās iestādes iemītnieki visdrīzāk nosmaks dūmos, jo
tieši to pieļauj esošie būvnormatīvi. Saskaņā ar Eiropā veiktajiem pētījumiem
un asociācijas rīcībā esošajiem datiem – zemās kvalitātes kabeļu degšana (kuri
drošības ziņā šobrīd nav nekādi klasificēti) var pat vienas minūtes laikā
piedūmot telpu tik stipri, ka tajā esošie cilvēki nevarēs atrast izeju. Kur nu
vēl tad, ja ugunsgrēks notiek, piemēram, naktī un jārēķinās vēl ar miegu,
paniku un citiem blakus faktoriem, kas cilvēku glābšanu padara tikai
sarežģītāku.
Patiesībā
iespējamība, ka šāda traģēdija varētu atkārtoties ir diezgan liela, jo Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) oficiālā statistika liecina, ka
2019. gadā vien Latvijā reģistrēti 1366 negadījumi, ko izraisījušas dažādas
elektroierīces un iekārtas (tajā skaitā 929 īssavienojumi). Iepriekšējos gados
statistika ir līdzīga. Tādēļ vidēji tie ir trīs reģistrētie negadījumi
diennaktī, kas saistīti ar elektrību. Nereģistrēto negadījumu skaits, kas nav
izraisījuši nekādas sekas, noteikti ir daudzkārt lielāks. Taču potenciāli
jebkurš īssavienojums var kļūt pa iemeslu jaunai traģēdijai, kurā atkal nāksies
meklēt vainīgos.
Protams,
vainot atkal jau varēs vienu elektriķi vai kādu nesaskaņotu būvatļauju, lai gan
patiesais iemesls cilvēku bojāejai būs tieši Ekonomikas ministrijas vēl kopš
2017. gada neveiktā kabeļu klasifikācija. Šodien Latvijā vienas un tās pašas
drošības klases kabeli var izmantot kā vistu kūtī, tā arī veco ļaužu pansionātā
vai bērnudārzā. Turklāt visdrīzāk, ka vistu kūtī kabelis būs labāks, jo tā
celtniecību pasūta uzņēmējs, kurš ir ieinteresēts, lai viņa vistas nenosmaktu
dūmos, bet bērnudārza celtniecību regulē Publisko iepirkumu likums, kur kabeļu
izvēli nosaka nevis bērnu drošība, bet gan lētākā cena.
Kas
tad ministrijas ierēdņiem īsti bija jāizdara un ko viņi vēl līdz šim nav
paveikuši?
Latvijas
likumdevēju uzdevums bija noteikt, kādas normas kabeļiem piemērot Latvijā un
izziņot tās līdz 2017. gada 1. jūlijam. Faktiski valstij bija jāpasaka, kādās
ēkās un ko var pielietot drošības kategorijās no “A” līdz “F” (kur “A” ir
augstākās kvalitātes un drošības kabelis, bet “F” ir zemākās kvalitātes
produkts). Līdzīgi kā tas uz to brīdi tika izdarīts citās tuvākajās
kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Somijā.
Diemžēl
Latvijā standarti formāli ir ieviesti, taču normas nav noteiktas līdz pat šīs
vēstules tapšanas brīdim. Tas nozīmē, ka formāli var izmantot jebkādus kabeļus
jebkādas nozīmes ēkās, atbilstoši vecajiem noteikumiem, kādi tie bija Latvijā
līdz 2017. gadam. Respektīvi – nekādi!
Teorētiski
būvuzraugiem ir jāprasa kabeļu deklarācijas, kas atbilst jaunajai būvmateriālu
regulai (CPR) un kurām ir jābūt balstītām uz laboratoriskiem pētījumiem. Taču,
tā kā Latvijā šai regulai nav noteiktas normas, tad faktiski der jebkuras
deklarācijas, kuru vienīgais nosacījums ir tāds, ka tās nedrīkst būt “vecās
deklarācijas”.
Uz
šo dienu pareiza kabeļu klasifikācija ir ieviesta pilnīgi visās ES valstīs,
izņemot Latviju, kura gan “īpaši rūpējas” par sabiedrisko ēku drošību,
integrējot dažādas modernas un digitālās sistēmas būvprojektu saskaņošanai, bet
nu jau trīs gadus nekādi neatrod laiku, lai apstiprinātu pāris lapas ar
normatīvajiem aktiem un dažām elementārām formulām, kas regulē minētas kabeļu
normas. Turklāt šīs normas uz pašreizējo brīdi ir pilnībā pārbaudītas un tiek
veiksmīgi pielietotas ne vien mūsu tuvākajās Baltijas kaimiņvalstīs, bet arī
pārējā Eiropā.
Vēl
vairāk – Latvija attiecībā pret kaimiņvalstīm un citām ES valstīm ir nostādīta
neapskaužamā situācijā, jo tieši dēļ nepilnīgajiem būvnormatīviem mēs iepērkam
dārgākus, taču nekvalitatīvākus produktus, padarot savu valsti par īstu
izgāztuvi visur citur Eiropā izbrāķētajiem kabeļiem. Turklāt, ļaujot uz sava
rēķina vēl piedevām nopelnīt.
Mēs
nezinām, kas pie tā ir vainīgs – nupat atlaistais Ekonomikas ministrijas valsts
sekretārs, ar kuru esam iepriekš tikušies un runājuši par šo jautājumu, kāds no
viņa padotajiem, kuram visu citu ministrijas vērienīgo ieceru un projektu
realizācijas gaitā nav atradies pietiekami daudz laika, lai veltītu uzmanību
šim salīdzinoši vienkāršajam un necilajam jautājumam. Taču, neskatoties uz to,
ka asociācija pēdējā gada laikā par šo problēmu ministrijas ierēdņiem atgādina
aptuveni reizi mēnesī, situācija ir izveidojusies tāda, ka pašlaik esam spiesti
vērsties pie Jums personīgi, lai noskaidrotu, vai tā ir ierēdņu nolaidība (kas
atkal jau būtu jāvērtē ministram) vai tomēr ministrijas oficiālā nostāja –
gadiem apzināti kavēt ES praktisku regulu ieviešanu Latvijā?
Jebkurā
gadījumā – LEVA vēl joprojām vēlas rast risinājumus sadarbībai, tādēļ aicina
ministru uz tikšanos klātienē, lai apspriestu radušos situāciju. Tāpat
asociācija apliecina, ka ir gatava atbalstīt ministriju un tās pārstāvjus
centienos veicināt Latvijas būvnormatīvu padarīšanu par vēl vairāk vērstiem uz
iedzīvotāju drošību, kā arī vajadzības gadījumā nosūtīt visus vajadzīgos
dokumentus kabeļu klasifikācijas procesa paātrināšanai kā pašam ministram personīgi,
tā arī par šo jautājumu atbildīgajiem būvniecības nozares ierēdņiem.
Foto: pixabay.com
