Viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem ir brīva personu pārvietošanās. Un tas nozīmē imigrantu plūdus.
Viens no Eiropas Savienības (ES) pamatprincipiem ir brīva personu pārvietošanās. Un tas nozīmē imigrantu plūdus. Mēs negribam Latvijā redzēt ķīniešu, turku, nēģeru kvartālus! – tāds ir viens no pretargumentiem iestājai ES.
Latviju «okupēs» vai pametīs?
ES valstu pieredze rāda, ka eiropieši nelabprāt pamet mājas, lai apmestos uz dzīvi citur, kaut arī ES likumdošana to atļauj. Viņus kavē valodas barjera un atšķirtības problēmas, kas rodas, pārceļoties uz dzīvi citur. ES dalībvalstīs dažādas ir arī profesionālās kvalifikācijas prasības. Varbūt lētāka darbaspēka pieplūdums baida Latvijas iedzīvotājus, bet vairāk uztraukušies ir Eiropas valstīs par iespējamo pieplūdumu no Baltijas.
ES jau skaita viesstrādniekus
Eiropas pilsoņiem ir tiesības apmesties uz dzīvi, uzturēties, strādāt un mācīties jebkurā ES valstī ar tādiem pašiem noteikumiem kā šo valstu pilsoņiem. Atteikumu var saņemt tikai drošības un veselības aizsardzības apsvērumu dēļ. Privātpersonām, kas kādā valstī paliek ilgāk par trīs mēnešiem, jālūdz uzturēšanās atļauja, kas tiek izsniegta uz pieciem gadiem. Viens nosacījums atļaujas došanai ir pietiekamu ienākumu uzrādīšana, lai iebraucējs pierādītu, ka jaunajai mītnes valstij nav finansiāli jāatbalsta viņš un viņa ģimene.
Eiropas Komisija pat publicējusi aprēķinus, cik daudz austrumeiropiešu varētu meklēt darbu ES. Piemēram, tagad Vācijā ir 7 miljoni ārzemnieku. Tiek prognozēts, ka 2005. gadā Vācijā varētu būt 1,3 miljoni strādnieku no kandidātvalstīm (baltiešu izceļotāju mazāk par 100 tūkstošiem). 2010. gada prognozēs jau gandrīz divi miljoni austrumu viesstrādnieku, bet tas tik un tā būtu tikai 2,4 procenti no Vācijas pamatiedzīvotāju skaita. 2030. gadā Vācijā jau varētu strādāt 2,5 miljoni austrumeiropiešu, to skaitā ceturtdaļmiljons baltiešu… Tomēr kandidātvalstīs ir četras reizes mazāk strādājošo (50 līdz 60 miljoni) nekā ES.
Visasāk pret darbaspēka pieplūdumu no Austrumu un Centrālās Eiropas valstīm iestājas Austrija. Tāpat kā Latvijā, arī Austrijā šis ir viens no eiroskeptiķu populārākajiem argumentiem. Austrija, uzsākot intensīvu sadarbību ar austrumu kaimiņiem, zaudēja 50 000 darbavietu, taču… tika radīts 60 000 darbavietu.
Ticamāka ir Latvijas iedzīvotāju izceļošana
Vēsture pašreizējiem ieceļotājiem Latvijā ir atstājusi neiedzīvošanās izjūtu. Ar formālas pilsonības iegūšanu nebeigsies pilna integrācija. Pat ja viņi pieņems Latvijas pilsonību, liela daļa, pēc EK prognozēm, meklēšot iespēju atstāt šo ekonomiski sarežģīto vidi. Viņu mērķis būs bagātākas valstis. Krievi Baltijā būs krievi Eiropā, ar ko ES jau rēķinās.
Daudzi Latvijas un citu kandidātvalstu iedzīvotāji dodas sezonas darbos uz ES valstīm, lai nopelnītu. Vairākas ES valstis saviem uzņēmējiem ļauj sezonas darbos algot darbaspēku no ārvalstīm, jo pašu pilsoņi pieprasa pārāk lielu samaksu vai nevēlas veikt smagu darbu, teiksim, lasīt ogas. Dažkārt uzņēmēji to izmanto ļaunprātīgi. Piemērs ir skandāls Norčēpingā, kur zemeņu lasītājus no Baltijas piespieda parakstīt verdzisku kontraktu, lai viņi varētu strādāt par 50 kronām (Ls 3,39) dienā. Neizglītota 19 gadu veca zviedru jaunieša minimālā alga, strādājot par laukstrādnieku, ir 75 kronas (5 lati) stundā.
Latvijai daudz bīstamāka ir «smadzeņu» aizplūšana uz Eiropu un ASV. Straujās tehnoloģiju attīstības iespaidā palielināsies pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem. To jau pierāda Vācijas un Zviedrijas nesenā rīcība, pasludinot desmitiem tūkstošu darba atļauju izsniegšanu citu valstu datorspeciālistiem.
Palielināsies kvalificētu darbinieku mobilitāte
ES cenšas atvērt darba tirgu un veicināt darbaspēka plūsmu. Eksperti uzskata, ka, īstenojot vienotu ekonomisko un monetāro savienību, palielināsies konkurence un darba kvalitāte.
ES dalībvalstis pieliek daudz pūliņu, lai ierobežotu nelegālo imigrantu ieplūšanu. Lētāka darbaspēka pieplūdumu visvairāk izjūt augstāku labklājības līmeni sasniegušas valstis. Lielākais pieprasījums ir pēc zemāk kvalificēta darbaspēka. Īsāk sakot, ārzemnieki padara to, ko vietējie negrib.
Eksperti uzskata, ka nākotnē, kad Eiropā pamazām izlīdzināsies dzīves līmenis, samazināsies nekvalificēta darbaspēka plūsma, bet palielināsies kvalificētu darbinieku mobilitāte. Tas saistīts ar izglītības līmeņa paaugstināšanos un jauno paaudzi, kurai ir labāka svešvalodu prasme un kosmopolītiskāka dzīves uztvere.
Iekšējie un ārējie migranti
Ir būtiska atšķirība starp «iekšējiem» migrantiem – personām, kas bauda ES pilsonību un brīvas pārvietošanās tiesības, – un «ārējiem» imigrantiem no trešās pasaules valstīm, kuriem tādu nav. Daži starptautiski līgumi, kas noslēgti starp ES un trešās pasaules valstīm, piemēram, Turciju un Maroku, garantē šo valstu pilsoņiem ierobežotas tiesības nodarbinātības jomā, bet nenodrošina nekādas imigrantu kultūras tiesības. Citu trešās pasaules valstu iedzīvotājiem nav tiesību, kuras garantētu ES likumdošana. Tāpēc jāšaubās, vai nākotnē Rīgā varētu parādīties ķīniešu un afrikāņu kvartāli. Un, ja kādreiz arī būs, tas nozīmēs, ka Latvijā jau sasniegts tik augsts dzīves līmenis, ka paši vairs negribēsim tīrīt savas ielas.
