Matemātikas popularizēšanai izveido pirmo digitālo izlaušanās spēli Latvijā.
Lai Latvijas sabiedrībā popularizētu matemātiku, parādot tās izmantošanas iespējas daudzās profesijās, informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Accenture” sadarbībā ar partneriem izveidojis Latvijā pirmo digitālo izlaušanās spēli “MathScape”. Tāpat, piesaistot sabiedrībā zināmus dažādu nozaru ekspertus, ir radīti īpaši profesiju matemātikas uzdevumi. Spēli un uzdevumus uzņēmums prezentēja šim nolūkam sarīkotajos Matemātikas svētkos (# paldies matenei) Latvijas Universitātes Zinātņu mājā.
Digitālajā izlaušanās spēlē “MathScape” ikviens var bez maksas no jebkuras ierīces pārbaudīt savas matemātikas un loģiskās domāšanas prasmes vēl nebijušā formātā. Tajā ir iespējams izmēģināt spēkus loģiskajā un matemātiskajā domāšanā, cenšoties atrisināt astoņus, arvien sarežģītākus, uzdevumus, kuri prasa ne vien zināšanas, bet arī radošo domāšanu. Spēles veidotāji pirms tam pētījuši, ko patīk darīt jauniešiem, un secinājuši, ka viņi mīl tehnoloģijas un dažādas izlaušanās spēles. Apvienojot abas aizraušanās, radīta “MathScape”.
Atjaunota profesora Cipariņa versija?
“Latvijas lielākais resurss ir zinoši cilvēki – talanti un speciālisti dažādās jomās. Konkurētspējīgai sabiedrībai sevišķi svarīgas ir loģiskās domāšanas prasmes, ko īpaši attīsta matemātika. Tomēr jaunākajā OECD PISA pētījumā par piecpadsmitgadnieku matemātikas zināšanām Latvija ierindojās 29. vietā, tāpat pērn skolēnu vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā bija zemākais pēdējos desmit gados. Tādēļ, lai pierādītu, ka jau skolā iegūtās zināšanas ir noderīgas visai dzīvei, mēs atklājam matemātikas popularizēšanas projektu un izlaušanās spēli “MathScape”. Ticam, ka matemātikas zināšanas ir nepieciešamas ikvienam, turklāt tās ir iespējams apgūt un trenēt ļoti aizraujošos veidos,” Matemātikas svētkos uzsvēra uzņēmuma “Accenture” vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.
Viņš vilka paralēles ar 1974. gadā Latvijā dibināto Profesora Cipariņa klubu, kas toreiz pavisam vienkāršā veidā sabiedrībai palīdzēja saprast, ka matemātika nav neinteresanta lieta, mazinot plaisu starp parasto cilvēku un matemātiku un parasto cilvēku un skolotāju. Profesora Cipariņa klubā tapušie uzdevumi kļuva populāri, un tos publicēja žurnālos. “Accenture” to vēlējās pārnest mūsdienīgākās tehnoloģijās, un tagad šai tradīcijai izveidots turpinājums izlaušanās spēles un profesiju uzdevumu veidā.
M.Jegorovs uzskata, ka mūsdienu pasaulē ir grūti paredzēt, kas būs nākotnē, taču cilvēki, kas ieguvuši fundamentālu izglītību, piemēram, filologi vai matemātiķi, mainoties tehnoloģijām, atradīs savu vietu dzīvē. Ja grib veidot karjeru, matemātika skolas apjomā ir jāzina dažādās profesijās – sākot no fotogrāfa un beidzot ar programmētāju. Bet, kad jaunietim 18–19 gadu vecumā “pielec”, ka ir jāmācās, matemātikai viņš jau ir “pazaudēts”.
Tāpēc “Accenture” nolēma matemātikai pieiet kreatīvi, no dažādām pusēm, un izlaušanās spēle “MathScape” ir arī kā izlaušanās no pelēkās ikdienas, lai darītu ko jaunu un interesantu.
Popularizēs dažādu jomu vēstneši
“Matemātika ir svarīga jebkuram iedzīvotājam, jo māca spēju analizēt, sistematizēt un domāt, bet naudu jāprot skaitīt katram. Matemātikas zinātne atver virkni dažādu iespēju, un mūsu uzdevums ir bērniem, skolēniem, studentiem parādīt, ka matemātika nav kaut kas abstrakts, šīs lietas ir redzamas ikdienā. Mācību vide būtu jāveido tā, lai tajā redzētu matemātikas ikdienas pielietojumu,” videouzrunā teic Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents un matemātikas vēstnesis.
Paralēli spēlei tiek realizētas vēl vairākas aktivitātes, lai sabiedrībā raisītu lielāku interesi apgūt matemātiku. Projekta mērķis ir ne vien celt matemātikas prestižu, bet arī parādīt, ka iegūtās zināšanas ir noderīgas visai dzīvei. No vidusskolēniem nereti var dzirdēt jautājumu, kur tieši viņiem matemātika dzīvē noderēs. Tādēļ “Accenture” uzrunāja matemātikas vēstnešus dažādās profesijās, lai kopīgi radītu profesiju matemātikas uzdevumus. Tajos parādīts, kā ikdienā matemātikas zināšanas noder pavāram, autosacīkšu braucējam, modes dizainerei, ugunsdzēsējam un citu profesiju pārstāvjiem.
Par matemātikas vēstnešiem kļuvuši sabiedrībā zināmi dažādu jomu vadošie profesionāļi: autosportists Jānis Baumanis, vieglatlēte Laura Ikauniece, pavārs Mārtiņš Sirmais, diriģents Jānis Ozols, “Amoralle” īpašniece Inese Ozola, “Talanted” modes dizainere Indra Komarova, ugunsdzēsējs Tomas Jaunzems, māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa, arhitekte Brigita Bula.
Kopumā desmit profesiju matemātikas uzdevumi tiks apkopoti materiālā, kuru projekta noslēgumā “Accenture” izplatīs matemātikas pedagogiem, lai papildinātu materiālu klāstu skolēniem ar praktiskiem un interesantiem uzdevumiem. Savukārt plašākai sabiedrībai uzdevumi būs pieejami martā.
Jābūt uzdevumu krātuvei
Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības priekšsēdētāja Rudīte Andersone uzskata, ka matemātika nav eksakts, bet gan humanitārs priekšmets. Tā ir valoda, tikai ar citiem likumiem un sakarībām. Apvienības vadītāja nobažījusies, ka vidusskolām top jaunas mācību programmas, kuras jāsāk ieviest no septembra, taču, “mēs [skolotāji] šīs programmas neredzam”, līdz ar to jautājums ir, vai pedagogi spēs sagatavoties.
Otrkārt, lai parādītu matemātikas “foršo” raksturu, skolotājiem ir jāiziet no savas pagājušā gadsimta pieredzes un jāveido uzdevumi ar praktisku saturu, tādu, kas interesētu jauniešus, uzsver R.Andersone. Tajā pašā laikā “nevar visu uzkraut uz pedagogu pleciem, skolotājiem ir jābūt vietai, kur šādi uzdevumi būtu pieejami, lai tos izvēlētos savai klasei, nevis pašam jāvelta laiks uzdevumu sastādīšanai”.
“Mēs apvienībā dodam šādus uzdevumus. Reiz uzaicinājām ciemos pat grupas “Prāta vētra” menedžeri, kas palīdzēja mums saprast, ka bez matemātikas arī mūzikā nekādi nevar iztikt. Kad skolotāji aizgāja mājās pēc šīs tikšanās, tad varēja veidot uzdevumus,” atceras R.Andersone.
Uz jautājumu, kādā vecumā bērni zaudē interesi par matemātiku, Matemātikas skolotāju apvienības vadītāja atbild, ka bērnudārzā visiem patīk rēķināt, arī 1. klasē vēl gribas to darīt. Bet pajautājiet viņiem to 5. klasē! 5. klasē mums ir “veiksmīgi” izdevies pazaudēt bērnu interesi par matemātiku. Iemesli? Bērni ir pārslogoti gan ar mācībām, gan ar dažādām citām aktivitātēm. Bet skolotāji un vecāki ne vienmēr ir “vienā laivā”.
“Mani mulsina tādi jēdzieni kā “motivācija” un “intereses izraisīšana”. Ir kāds jēdziens, kas nāk no kristīgās pasaules, – pūles. Vai mēs tās vērtējam? Ja interesi pataisa par vieglumu? Rakstura izglītība ietekmē arī matemātikas mācīšanu,” tā R.Andersone.Skolotājiem jāmācās klausīties
Arī “Iespējamās misijas” absolvents Mārupes Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs domā, ka skolēnus “pazaudējam” 5. klasē, kad sākam mācīt daļas, un 7. klasē, kad matemātikā ienāk vairāk abstrakcijas. “Mēs varam vēlēties, lai skolēni pēc 7. klases atjauno savu bērnudārza pieredzi un vidusskolā atgriežas atpakaļ “matemātikas līgā”,” sacīja Aleksandrs. Bet kā to izdarīt praktiski? Te skolotājs pieminēja kopā ar “Latvijas dzelzceļu” rīkotās stundas, kas saistītas ar reālo dzīvi. Savukārt savā skolā viņš kopā ar hokeja klasi matemātikas stundā pētīja, kā ripas atsitiens ietekmē metienu pa vārtiem (saliktās funkcijas).
Ekonomistiem dzīvē noderēs statistika, bet kā par to ieinteresēt? A.Vorobjovs ir pārliecināts, ka skolotāji par daudz runā, viņiem jāmācās sekot līdzi un klausīties, kad runā kādas citas profesijas pārstāvis. Pirms nākt uz Matemātikas svētkiem, skolotājs “Facebook” uzdevis jautājumu, kā jums noder matemātika, un saņēmis 60 piemēru. Tāpat skolotājs Aleksandrs iesaka ieklausīties absolventos – kas viņiem palīdzējis un kas pietrūcis. Tā uzzinājis, ka, piemēram, tiem, kuri mācās par ekonomistiem un grāmatvežiem, vidusskolā pietrūcis padziļinātu zināšanu par funkcijām.
Grūtā cīņa ar matemātiku
Pastāstīt par savu pieredzi saistībā ar matemātiku uz Matemātikas svētkiem bija uzaicināts arī dīdžejs, mūziķis, ceļotājs, radio un televīzijas raidījumu vadītājs Gustavs Terzens ar meitu Grietu. Gustavs matemātiku atcerējās kā “bīstamu” priekšmetu, kā piemēru minot teksta uzdevumu “Divi elektrovilcieni brauc viens otram pretī…”. Savukārt, sākot mācīties ģeometriju, viņš saskatījis telpiskumu un matemātikas radošo pusi. Vēlāk dzīvē Pitagora teorēmu nācies izmantot, ceļot māju, kurā bija jāizbūvē mansardi.
Turpretī Grieta nesen mainījusi skolu, no privātās pārejot mācīties uz ģimnāziju. Atzīmes matemātikā no 8 nokritušas uz 3. “Katru dienu mums ir cīņa ar matemātiku. Manuprāt, galvenais ir, lai meita neiemantotu riebumu, jo 10 neviens no viņas neprasa. No 4 uz 5, varbūt 6, jo Grieta ir radoša un mākslinieciska meitene. Kad ieliku sludinājumu, ka meklējam privātskolotāju, diennakts laikā pieteicās 30, un tikai puse no viņiem bija skolotāji,” stāstīja Gustavs.
Grietai interesantākajā matemātikas stundā mācītā viela gan ir aizmirsusies, taču meitene atceras, ka skolotāja atļāvusi kāpt uz galda un saukt: kikerigū!
Uzspēlēsim “MathScape”?
“Tiec ārā no žēlas rutīnas ar matemātikas palīdzību! Izlauzies tur, kur pirmdienas ir lieliskas, algas nebeidzas par ātru un karjerai ir izcils potenciāls nākotnē,” skan aicinājums spēles sākumā. Katrs uzdevums ir vizuāli noformēts, taču jāpiebilst, ka vienkārši ir tikai pirmie trīs no astoņiem uzdevumiem.
Izrēķini pareizu laiku, ja zināms, cik reižu pārliki modinātāju, skan pirmais uzdevums. Ja nevari uzreiz to izpildīt, var lūgt palīdzību skolotājai. Skolotāja gan pareizo atbildi priekšā nepateiks, bet dos uzvedinošu mājienu, kā labāk atrisināt uzdevumu.
Matemātikas svētku apmeklētāji kopīgi mēģināja atrisināt arī ugunsdzēsēja Tomasa (viņš bija tas, kurš aiz kājām satvēra un izglāba pa logu ārā lecošu sievieti) uzdevumu par divu ugunsdzēsēju ekipējuma uzvilkšanas laiku un gatavību doties izsaukumā. Atskanot pareizajai atbildei, ka abi ugunsdzēsēji izsaukumā būs gatavi doties pēc 1,18 minūtēm, “Accenture” robots Nao uzdejoja gangnamstailu.
Starp citu, Matemātikas svētku viesiem rēķināt bija jāsāk jau ēkas pirmajā stāvā, izskaitot, cik pakāpienu ved otro stāvu un cik telpu atrodas 6. stāvā, bet, kāpjot uz 7. stāvu, jāapstājas kāpņu vidū un, paskatoties lejup, jāsaskata, kādu skaitli veido redzamie telpaugi, bet pēc tam jāatrisina vienādojums.
