Vai latvietis jāsocializē?
“Es teikšu vienkārši – šī ir labākā pēdējā laikā lasītā socializēšanās rokasgrāmata! Un rakstīta tieši mums – latviešiem! Visiem iesaku to lasīt un izmantot, apstrīdēt un papildināt, meklēt un rast.
“Socializēšanās rokasgrāmata latvietim” ir kā svaiga gaisa malks saskarsmes jomā. Autore aizraujošā un saprotamā veidā ieliek latvieti saskarsmes notikumu centrā – turklāt ar augsti paceltu galvu un gatavību piedalīties,” vēstīts uz “Socializēšanās rokasgrāmatas latvietim” vāka publicētajā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mācībspēka Mārtiņa Dauguļa atsauksmē. Laikam jau atslēga ir tieši tajā, ka atsauksmi rakstījis universitātes mācībspēks, jo mani nepameta sajūta, ka lasu kāda studenta diplomdarbu. Mācībspēkam tā noteikti ir visai pierasta un baudāma lasāmviela.
Kā vēstīts grāmatas anotācijā, autore Elīna Barreta astoņus gadus dzīvoja un strādāja Anglijā. Atstatums ir palīdzējis pamanīt latviešu tipiskākos klupšanas akmeņus savstarpējās saskarsmes lauciņā. Rokasgrāmatā autore izklaidējošā veidā atklāj veiksmīgas socializēšanās pamatprincipus un knifus. Ikviens, kam svarīgi veidot harmoniskas attiecības darba vidē, mājās vai publiskajā telpā, varēs izmantot šo grāmatu par ceļvedi komunikācijas uzsākšanai un virzīšanai.
E.Barreta ir Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente mākslas teorijas un kultūras vadībzinību specialitātē, studējusi sociālo antropoloģiju RSU maģistra programmā, rakstu par mākslas, kultūras un sociālajām tēmām autore strādājusi kultūras menedžmenta, producēšanas, lietišķu pasākumu organizēšanas un klientu apkalpošanas jomās.
Lai arī daudzi fakti grāmatā ir gana interesanti, valoda šķiet pārāk pamācoša un samākslota, bet daži apgalvojumi izraisa vēlmi precizēt, kādēļ tie attiecināti tieši uz latviešiem. “Ārēji latvieša labestība un vēlīgums parasti izpaužas ar uzacu pacelšanu un balss “nostādīšanu siltajā tonalitātē”.” Te nu jāaizdomājas – vai telpā, kurā būs sapulcējušies spāņi, latvieši, krievi un zviedri, runājot par kaut ko patīkamu un paužot vēlīgu attieksmi, tikai latvietis staigās paceltām uzacīm, siltā tonalitātē uzrunājot pārējos? Šī doma kādu nedēļu perinājās man galvā tik ļoti, ka neviļus sāku vērot kolēģus un paziņas. Nekādu īpašo uzacu pacelšanu gan nefiksēju, bet varbūt neviens tonedēļ nebija īpaši labestīgi noskaņots.
“Izvēloties sveiciena laikā saskūpstīties, latvietis to dara pa īstam un no sirds. Vienīgais nosacījums: iniciatīvai jāpieder daiļajam dzimumam. Ja sieviete uzskata par vajadzīgu atkalredzēšanos papildināt ar buču, tad lai tā notiek. “Saņēmējam” jāatslābinās un jāļaujas, pagriežot pretī vaigu – parasti labo (būtiski aspekti šajā procesā ir nesteidzīgums un sinhronitāte). Tuvu draugu, draudzeņu vai radu lokā šajos gadījumos nereti notiek arī saskūpstīšanās uz lūpām.” Tāda, lūk, pamācība! Izrādās, ja vīrietis no draugu loka satiekoties vēlas sabučoties, var teikt – nekā nebija! Iniciatīvai jānāk no sievietes!
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
