“Kas ir vesels augs? Tas ir augs, kas nav slims un spēj realizēt visas ģenētiski ieprogrammētās funkcijas – atstāt aiz sevis laimīgus pēcnācējus,” Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātes, Latvijas Agronomu biedrības, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas organizētajā zinātniski praktiskajā konferencē “Līdzsvarota lauksaimniecība” savā prezentācijā sacīja profesore Ina Alsiņa. Tieši augu veselība un ar to saistītie jautājumi bija šā gada konferences galvenā tēma.
Veltīta augu veselības gadam
“Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) 2020. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko augu veselības gadu. Mēs, Valsts augu aizsardzības dienests (VAD), ar savu ceļojošo izstādi gribam vērsties pie sabiedrības, lai skaidrotu, kā klimatiskie apstākļi, globālā sasilšana, ceļošana un citi faktori var radīt draudus un riskus augiem, jo kaitīgie organismi adaptējas un ceļojot pārvietojas. Piemēram, ievedot vienu bonzai kociņu no Ķīnas, var ievest arī bīstamus kaitēkļus. Tā 2015. gadā Somijā tika ievests Āzijas koksngrauzis jeb Āzijas ūsainis, kuru atrada netālu no akmeņu pārstrādes rūpnīcas, nodarot lielus postījumus apkārtējiem lapu kokiem. Kā izrādījās Āzijas ūsaiņa kāpuri bija atceļojuši ar koka paletēm. Tas ne tikai izdzīvoja un radīja milzīgus postījumus lapukokiem, bet arī savairojās, jo tam šajā valstī nebija dabisko ienaidnieku. Cilvēki arī nesaprot, kāpēc mūsu valstī bez fitosanitārā sertifikāta ir liegts ievest mango vai citrusaugļus un augu sēklas no trešajām valstīm, taču zem mango mizas tripsis var būt iedējis oliņu,” skaidro VAD pārstāve Dace Ūdre. Latvieši, kā jau dārzkopju tauta, ir ļoti iecienījuši, braucot ceļojumā uz svešām zemēm, nolauzt kādu spraudenīti vai paņemt sēkliņu, ar domu, ka gan šo augu izdosies ieaudzēt Latvijā. Taču tas ir liels risks, jo, pirmkārt, augs var neieaugt, bet, otrkārt, ar šo materiālu Latvijā var ievest latentā fāzē esošus svešzemju kaitēkļus un slimības. VAD speciālisti kontrolē ostas un citus transporta mezglus, ņemot paraugus no paletēm, un tāpat dara augu aizsardzības speciālisti citās valstīs.
“Šī konference ir viens no augu veselības gada pirmajiem pasākumiem Latvijā. Mūsdienās augu veselību ietekmē dažādi faktori – slimības, kaitēkļi, klimata pārmaiņas, cilvēku neapdomīgā rīcība un starptautiskā tirdzniecība. Taču pārtikas drošība, bioloģiskā daudzveidība un ekonomikas attīstība ir atkarīga no tā, kādi ir mūsu augi un cik tie ir veselīgi. Patiesībā par augu veselību tiek runāts jau no senas pagātnes, piemēram, spilgti augu raksturojumi ir sastopami latvju dainās. Šodien mūsu viedokļu līderi ir sagatavojuši ziņojumus par un ap augu veselību – cik tā ir svarīga, ko tas nozīmē, un ko mēs varam darīt, lai pasargātu augus,” atklājot konferenci, klātesošos uzrunāja Lauksaimniecības fakultātes asociētā profesore vadošā pētniece Dzidra Kreišmane.
Kā pirms plenārsēdes “Ziņām” pastāstīja Dz.Kreišmane, šādu konferenci Lauksaimniecības fakultāte rīko katru gadu un šī ir jau sestā. “Mēs gribam lauksaimnieku sabiedrībai pastāstīt, ko mūsu zinātnieki ir paveikuši pēdējā gada laikā un arī ilgākā periodā, jo daži pētnieki strādā pie projektiem, kas ilgst trīs četrus gadus, un tajos kopā piedalās LLU, Agroresursu un ekonomikas un Dārzkopības institūta zinātnieki. Zinātnieku devums ir apkopots tēzēs. Mūsu auditorija ir zinātnieki, konsultatīvo dienestu darbinieki, Zemkopības ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu darbinieki, nozaru sadarbības partneri un lauksaimniecības studenti. Parasti šīs konferences apmeklē 250–300 cilvēku, bet mēs gribētu, lai vairāk piedalītos zemnieku saimniecības,” sacīja Dz.Kreišmane, kura vada konferences organizatoru grupu.
Nav nekā labāka par agronomu
Konferences plenārsēdē Lauksaimniecības fakultātes profesore vadošā pētniece I.Alsiņa akcentēja, ka tas, ko cilvēki vēlas izspiest no auga, ne vienmēr saskan ar to, ko pats augs un daba ir domājusi. Viens no veidiem, kā izprast auga veselības stāvokli, ir izmērīt tā parametrus – temperatūru, transpirāciju, fotosintēzi un lapu pigmentu saturu, kas zināmā mērā spēj parādīt auga veselību. Ja kāds no šiem parametriem nebūs normas robežās, augs nespēs realizēt savas funkcijas. Taču, skatoties ilgtermiņā, augam jābūt tendētam uz parametru saglabāšanu.
Pētniece skaidro, ka augu slimības var noteikt gan ar tradicionālām, gan inovatīvām metodēm, tādām kā gaistošo savienojumu identifikācija (mākslīgais deguns), gēnu ekspresija (kolorimetriski signāli), biosensori – biofotonika, spektrometrija un attālinātās novērošanas metodes. Ar tradicionālajām metodēm auga stāvokli var novērtēt pat ar neapbruņotu aci un redzēt, kad tam parādās konkrētas slimības pazīmes, taču ar inovatīvajām metodēm jau laikus iespējams noteikt auga iespēju saslimt, slimības pakāpi, kā arī savlaicīgi novērst radušās problēmas. Tomēr šeit jāņem vērā, ka dažādiem augiem ir atšķirīgas atbildes reakcijas. Arvien lielāku lomu lauksaimniecībā ieņem tehnoloģiju izmantošana. Arī auga stāvokļa novērošana ir iespējama attālināti ar bezpilota lidaparāta (drona) palīdzību. Šīs metodes pluss ir iespēja iegūt rezultātus reālā laikā, bet mīnuss – ļoti lielā augu daudzveidība. Taču labāka metode par agronomu, kurš stāv lauka malā un vēro augus, nav izdomāta, secināja I.Alsiņa.
Ienāk roboti un mākslīgais intelekts
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidente akadēmiķe Baiba Rivža savukārt vērsa uzmanību uz to, ka lauksaimniecībā ienāk mākslīgais intelekts – roboti –, bet nākotnē tehnoloģijas saplūdīs un notiks arī saplūšana starp fizisko un bioloģisko. Lauksaimniecību un lauku apvidus sagaida pilnīga pievienošana digitālajai ekonomikai. LLU zinātnieki kopā ar LLMZA un Latvijas Zinātņu akadēmiju jau tagad kopīgi strādā pie digitālajiem projektiem. Kā piemērus B.Rivža minēja Lauksaimniecības fakultātes 4D4F projektu par sensoru izmantošanu govju veselības un labsajūtas mērīšanai piena lopkopībā, projektu SAMS par bitēm, kurā iesaistīti trīs kontinenti un piecas valstis, un projektu “Challenge” par sivēnu un cūku veselību un labjūtību. Tāpat notiek arī digitālā globālā sadarbība biogāzes nozarē, piemeklējot digitālos sadarbības partnerus un veicot platformas izstrādi, – DiBiCoo projekts. Pēdējie trīs minētie ir LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes projekti.
Konferences mērķis ir popularizēt jaunākās zinātnes atziņas un praktisko pieredzi laukkopībā, dārzkopībā un lopkopībā. Pētījumu rezultāti apkopoti tēžu krājumā, kurš turpmāk ikvienam interesentam būs pieejams Lauksaimniecības fakultātē.
