Jānis Vēveris, saimnieks: Ja cilvēce ir nodomājusi rāpties atpakaļ kokos, tad skolām nav nekādas nozīmes. Var ņemt talkā atkal senču paražas un bērnus mācīt mājās.
Jānis Vēveris, saimnieks:
Ja cilvēce ir nodomājusi rāpties atpakaļ kokos, tad skolām nav nekādas nozīmes. Var ņemt talkā atkal senču paražas un bērnus mācīt mājās. Ir vienkārši likvidēt vienu mācību iestādi pēc otras, bet vai kāds padomā, cik nopietni tas ir? Bērzeniekiem vidusskola nozīmē ļoti daudz, un, ja tagad būs tikai pamatskola, mūsu bērnu izglītības līmenis no tā cietīs.
Ausma Fogele, pensionāre:
Ciematā paliek arvien mazāk iedzīvotāju, ģimeņu ar bērniem ir īpaši maz. Darba nav, un ko tad lai tie cilvēki te dara – jāmūk uz pilsētām. Tāpēc arī klases nevar komplektēt, taču bērzeniekiem skola ir vienīgais kultūrizglītības centrs. Nespēju pat iedomāties, kas notiks, ja arī pamatskola ar laiku mirs dabīgā nāvē. Ir jau vēl Miltiņos kultūras nams, lai gan tur tikai komerciālas balles notiek, bet cilvēkiem vajag arī kādus valsts svētkus kopīgi atzīmēt. Un kur tas notiks, ja ne skolā?
Lilija Bite, mājsaimniece:
Ar tik zemu dzimstības līmeni ir grūti noturēt vidusskolu mazā ciematiņā. Bet ļaudīm būtu jādomā par to, ka izglītība ir pats svarīgākais cilvēkam. Man aug mazbērns, kura liktenis man ļoti rūp. Savukārt dēla interesēs būtu vakarskola. Vai tad tā būtu pārmērīga prasība, ja pagastā būtu vakarskolas nodaļa? Tagad jābraukā uz Jelgavu vai Dobeli, un tas nav viegli.
Ilmārs Kreitenbergs, bijušais audzēknis:
Tas ir šausmīgi, ka maniem draugiem jādodas mācīties uz Jelgavu vai Dobeli. Pagastā taču ir vidusskola, bet tikai tāpēc, ka nevar salasīt vajadzīgo skaitu audzēkņu, tā jālikvidē.
Nadežda Židkova, slaucēja:
Meita mācās 7. klasē, un es jau tagad varu pateikt: ja vidusskolas te vairs nebūs, tad šī viņai būs pirmā un pēdējā mācību iestāde. Vīram darba nav, pati arī necik nesaņemu. Vienai viss jāuztur, bet mācības pilsētā izmaksā ļoti daudz. Mūsu ģimene to atļauties nevarēs. Pilnīgi raudāt gribas, ka lauku bērni tā tiek pamesti novārtā.
