Pašlaik Bērzes pašvaldība veic pagasta attīstības plāna īstenošanas priekšdarbus – tiek vākta un apkopota informācija, kas vēlāk ļaus izdarīt secinājumus un uzsākt darbus.
Pašlaik Bērzes pašvaldība veic pagasta attīstības plāna īstenošanas priekšdarbus – tiek vākta un apkopota informācija, kas vēlāk ļaus izdarīt secinājumus un uzsākt darbus.
Pagasta Padomes priekšsēdētājs Uldis Augulis atzīst, ka tik plašā mērogā pašvaldība pirmo reizi domā par savu attīstību.
– Šim nolūkam esam saņēmuši mērķdotācijas, kas ļauj darbu padarīt pēc iespējas pamatīgāk. Svarīgi būtu izveidot digitālo karti – tad mēs varētu iegūt paši un sniegt citiem precīzus datus par pagastu, – spriež priekšsēdētājs.
Paralēli šim darbam aktīvi pagasts iesaistījies arī sadarbības padomē «Bērzes krasti».
– Mēs perspektīvi skatāmies uz četru pagastu (Bērze, Jaunbērze, Glūda, Līvbērze) sadarbību. Esam izstrādājuši nopietnu stratēģiju – svarīgākais sakārtot kopējos līdzekļus tā, lai nebūtu jāņem kredīti. Lielākais darbs, ko varētu veikt sadarbības ietvaros, – veidot kopīgu ūdenssaimniecību ar tuvāko Glūdas pagastu. Pagaidām gan vēl neesam devuši savu jāvārdu, jo vispirms jāsakārto pagasta iekšējie ūdenssaimniecības tīkli. Nebūtu prātīgi tīru ūdeni laist vecās caurulēs. Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ nevar paredzēt, kad darbs varētu sākt virzīties uz priekšu, – U.Augulis nav īpaši optimistisks.
Sadarbības jomā galvenais ir atrast kopīgu valodu, un šiem četriem pagastiem tas ir izdevies. Tiek spriests par to, ka katra pašvaldība varētu attīstīt kādu nozari un sniegt pakalpojumus kaimiņiem.
– Lai to varētu darīt, sākotnēji jāsakārto pagastu iekšējie ceļi – tas būs viens kopīgs un nopietns darbs. Pēc tam jau domāsim, kam kādas jomas uzticēt. Plānots, ka viens pagasts varētu spēcīgāk attīstīt sociālo un veselības aprūpi, cits atkal veidot jauniešu centru un tā tālāk,– stāsta U.Augulis.
Sadarbība rit nopietni, tomēr Bērzes pagasts nedomā par apvienošanos.
– Nebūtu jau slikti veidot vienu lielu pagastu, bet vai tas būs pareizi? Par apvienošanos vispār Latvijā varētu runāt tikai tādā gadījumā, ja šie mazie miestiņi katrā pagastā būtu spēcīgi attīstīti. Tagad iznāk, ka vecam ķeblītim grib uzlikt jaunu virsu, bet kājas paliek tās pašas vecās. Cik tad ilgi tāds var kalpot? – jautā priekšsēdētājs.
Paši bērzenieki ir pret apvienošanos, jo necer sagaidīt no tās nekādu labumu. Viņus vairāk satrauc citas problēmas.
– Ļaudis laukos nedomā par lielām un valstiski svarīgām lietām – viņiem vairāk rūp dzīve savā miestiņā. Par to liecina arī iesniegumi pagasta Padomē. Pēdējā laikā cilvēkus satrauc klaiņojoši suņi un alkoholisms – divas lietas, ar ko pašvaldībai ir ļoti grūti cīnīties. Klaiņojošo suņu saimniekiem tiek izteikti aizrādījumi, sūtīti paziņojumi, jo iedzīvotājus patiesi satraucis fakts, ka rajonā izplatījusies trakumsērga. Taču alkoholismu ierobežot ir gandrīz neiespējami, un nevar noliegt, ka tas līdzi nes arī citus trūkumus: palielinās noziegumu skaits, un vietējam policistam darba ir pietiekami. Diemžēl mums nav labu ideju, kā cīnīties ar tā saucamajām «točkām», – atzīst U.Augulis.
