Artūrs Toms Plešs: Pašvaldība daudz veiksmīgāk var attīstīties, ja visas olas nav saliktas vienā groziņā un attīstības iespējas ir diversificētas.
No piketa pie Eiropas Parlamenta Briselē līdz apelēšanai pie dažādu slavenību dzimtās pilsētas statusa – tā izvērtusies sabiedrībā aktīvu mūspuses iedzīvotāju cīņa pret administratīvi teritoriālajā reformā iecerēto Jelgavas pilsētas, Ozolnieku un Jelgavas novada apvienošanu. Lai noskaidrotu, kā tieši republikas pilsētas statusa zaudēšana un novadu apvienošana ietekmēs vietējos iedzīvotājus, “Ziņas” aicināja uz sarunu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāru un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētāju Artūru Tomu Plešu.
– Ažiotāžu izraisījis fakts, ka Jelgava pēc administratīvi teritoriālās reformas zaudēs republikas nozīmes pilsētas statusu. Cilvēki nereti atzīst, ka neizprot, kādas izmaiņas tieši būs pēc reformas un kā tas ietekmēs viņu ikdienu.
Sākšu ar nelielu atkāpi – pagājušā gada martā Saeima vienbalsīgi nolēma, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama. Tas bija starta šāviens ministrijai strādāt pie piedāvājuma, konsultēties ar pašvaldībām. Sapratām, ka tas ir ļoti liels darba apjoms, tādēļ tika nolemts veidot speciālu komisiju. Mēs kā komisija esam izskatījuši priekšlikumus, kas tika iesniegti otrajam lasījumam. Bija 335 priekšlikumi. Lai pagūtu izskatīt tos visus, darbojāmies ārkārtas režīmā, tiekoties divas reizes nedēļā pa vismaz sešām stundām, runājām ar pašvaldību pārstāvjiem, uzklausījām priekšlikumus un pagājušajā nedēļā šo darbu noslēdzām. Pašlaik modelis izskatās tā, ka nākotnē Latvija sastāvētu no 40 administratīvajām teritorijām.
Kāpēc reforma ir nepieciešama, un kas mainīsies iedzīvotājiem? Tātad, ja Saeima šādu modeli apstiprinās, tad jaunais Jelgavas novads sastāvēs no Jelgavas pilsētas, Ozolnieku novada un Jelgavas novada. Iedzīvotāji nākamā gada pašvaldību vēlēšanās attiecīgi balsos šādā teritorijā. Tas, kas mainīsies, – līdzīgi kā citos novados, arī Jelgavas novadā ilgtermiņā tiks iegūta daudz sabalansētāka teritorijas attīstība un arī iespēja nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvākus pakalpojumus. Par bažām, ka Jelgavai tiks atņemts republikas pilsētas statuss vai pat vispār pilsētas statuss, varu nomierināt – nevienai pilsētai tās statuss šajā reformā netiek atņemts. Pašlaik Latvijā ir 76 pilsētas, kurām ir šāds statuss, un ir vēl divas vietas, kuras sagatavojušas visus nepieciešamos dokumentus, lai iegūtu pilsētas statusu, un reformas gaitā nāks klāt divas pilsētas – Iecava un Koknese.
– Sociālajos tīklos tiek aktīvi runāts par šīm izmaiņām, īpaši uzsverot apzīmējumu “republikas pilsēta”. Vai šāds apzīmējums saglabāsies arī turpmāk?
Republikas pilsētas statuss paliek, bet ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka tas ir tikai un vienīgi termins, kas apzīmē pilsētas bez lauku teritorijas, kā, piemēram, Rīga, Rēzekne, Jūrmala, Daugavpils un Liepāja. Bet, kā norādījusi, piemēram, Eiropas Komisija un citas starptautiskas organizācijas, nākotne ir tādām teritorijām, kas ir tā saucamie pilsētreģioni – kuri sastāv no pilsētas un lauku funkcionālās teritorijas un veido kopīgu sadarbību un attīstību. Loģiski padomājot, ir skaidrs, ka novads jeb pašvaldība daudz veiksmīgāk var attīstīties, ja visas olas nav saliktas vienā groziņā un attīstības iespējas ir diversificētas, kur ir gan, piemēram, rūpnieciskās zonas, gan lauku teritorija. Arī nākamajā Eiropas fondu plānošanas periodā liels akcents tiks likts tieši uz šo attīstību. Pēc statistikas datiem, ja paanalizē situāciju, redzams, ka vairāk nekā puse Jelgavas un Ozolnieku novada iedzīvotāju koncentrēti tieši ap Jelgavu, nozīmīgākie pakalpojumi tiek saņemti pilsētā. Arī liels iedzīvotāju skaits no šiem novadiem strādā Jelgavā. Un ir tikai loģiski, ka sadarbību un arī attīstību veido integrēti, kas nodrošina iespēju iekļaut visus iedzīvotājus.
– Sabiedrībā gan izskan bažas par pretējo – ka attālākas apdzīvotas vietas novados būs apdalītas, nevienu vairs neinteresēs nomaļāku vietu attīstīšana.
Noteikti, nē. Kopējā reformas nepieciešamība un viens no galvenajiem aspektiem ir tieši tas, lai attīstību veidotu sabalansētāku visā teritorijā. Ja raugāmies no statistikas viedokļa, Jelgavas novads jaunajā pašvaldību modelī būs viens no turīgākajiem ar budžetu, ja nemaldos, aptuveni 140 miljoniem eiro.
– Bet ar mazāku administratīvo aparātu un deputātu skaitu.
Mēs ejam uz daudz efektīvāku pārvaldi. Mūsdienu laikmetā ļoti daudzus pakalpojumus un pārvaldību var nodrošināt ar citiem instrumentiem un efektīvāk, neizšķērdējot nodokļu maksātāju naudu. Gala rezultātā, lai katrs pašvaldību izlietotais eiro tiktu izmantots saprātīgāk, piemēram, ceļu infrastruktūras uzturēšanai, sociālo pakalpojumu un izglītības sistēmas attīstībai.
– Kas ir tie kritēriji, kāpēc ir pilsētas, kuras tiek saglabātas kā atsevišķas pašvaldības, bet Jelgava ne?
VARAM bija sagatavots piedāvājums, kurā Latvijā būtu 35 pašvaldības. Ja neskaita Pierīgu, kam ir atšķirīgas attīstības tendences, pārējie novadi būtu veidoti kopā ar attīstības centriem. Tajā bija paredzēts, ka visas tā saucamās republikas pilsētas būtu kopā ar novadiem. Pēc sarunām tomēr tika izvēlēts pēdējais modelis. Bet arī pašvaldībām, kurās būs pilsētas bez lauku teritorijas, likumprojekta tekstā ir ietverti nosacījumi, kas uzdos tām daudz ciešāk sadarboties, veidot kopīgu investīciju plānu, kopīgu attīstību. Ietverta arī norma, ka līdz 2025. gadam ministrijai jānāk klajā ar redzējumu un analīzi, kā šīs teritorijas ir attīstījušās, un, iespējams, nākotnē atsevišķās pilsētu pašvaldību teritorijas būs atkal jāpārskata. Pasaules piemēri rāda – teritorijas attīstās visveiksmīgāk vietās, kur pilsētas ir kopā ar funkcionālo teritoriju.
– Varbūt republikas pilsētas nosaukums vienkārši būtu jālikvidē?
Komisijā esam saņēmuši vēstuli no prezidenta kunga, kurš arī vērš uzmanību, ka republikas pilsētas nosaukums būtu jāpārskata, jo tas ir padomju laika mantojums. Šo jautājumu iecerēts likuma trešajā lasījumā risināt.
– Jelgavas novada uzņēmēji sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv sākuši parakstu vākšanu pret pašvaldību apvienošanas plānu, kas paredz Jelgavu apvienot ar Jelgavas un Ozolnieku novadu. Arī sociālajos tīklos vietējā sabiedrībā zināmi cilvēki aktīvi aģitē balsot, pat apelējot pie tā, ka Jelgava tiks pazemināta līdz mazpilsētas statusam, piesaucot šeit dzimušās slavenības, piemēram, “Prāta vētru” un Noru Bumbieri.
Neviens Jelgavai “Prāta vētru” un Noru Bumbieri neatņems. Es varu pilnībā nomierināt un garantēt, ka Jelgavai patiešām neviens pilsētas statusu negrasās atņemt. Jelgava ir un būs pilsēta. Tas ir viennozīmīgi.
– Vai ir vēl kāds precedents, kad tiek vākti paraksti manabalss.lv pret novadu apvienošanu?
Man neviens vairāk nav zināms. Ir dažas citas aktivitātes. Ir novadi, kuros vākti paraksti par kādu ar reformu saistītu jautājumu, piemēram, par Varakļānu pievienošanu Madonas vai Rēzeknes novadam.
– Vai esat pētījuši, kā Latvijas teritoriālais iedalījums izskatās uz citu Eiropas valstu fona? Citās valstīs tas ir mazāk sadrumstalots vai līdzīgs?
Grūti tieši salīdzināt ar citām Eiropas valstīm, jo katrā atšķiras pārvaldes modeļi, to līmeņi. VARAM apskatīja Igaunijas, Lietuvas, Īrijas un Dānijas pieredzi. Arī šajās valstīs, veicot reformu, tika iets uz sabalansētākas teritorijas izveidošanu, kas ir lielākas teritorijas ar pietiekamu iedzīvotāju skaitu, lai būtu pietiekami liels budžets svarīgāko pašvaldības funkciju, piemēram, sociālās aprūpes, komunālās saimniecības, izglītības, nodrošināšanai. Mērķis, protams, ir nodrošināt tādu situāciju, ka neatkarīgi no vietas, kur iedzīvotājs dzīvo, viņam būtu daudz kvalitatīvāki pakalpojumi nekā līdz šim. Protams, darbs būs jāizdara arī pašām pašvaldībām, kā tās nākotnē skatīsies uz savas teritorijas attīstību un izvēlēsies tās virzienus.
– Aģitējot balsot manabalss.lv pret novadu apvienošanu un akcentējot Jelgavas pazemināšanu parastas pilsētas statusā, nereti tiek piesaukts krietni mazāks finansiālais atbalsts.
Attiecībā uz sazvērestības teorijām par Eiropas fondiem, ka, piemēram, Jelgava tagad nevarēs pretendēt uz finansējuma tajos – nē, tā nav taisnība. Jelgava nekādā veidā netiek izslēgta no Eiropas fondu apguves. Jelgavas novadam kopumā būs lielākas attīstības iespējas. Skaidrs, ka būs jāpieņem lēmumi, kur tieši kādas investīcijas ieguldīt.
ŠĪ IR VIENA NO PĒDĒJĀM IESPĒJĀM GLĀBT MŪSU JELGAVU, pilsētu, kuras vēsturē šogad atzīmēsim 750. gadskārtu, Zemgales centru ar Baltijā lielāko baroka pērli – Jelgavas pili – un Latvijas studentu galvaspilsētu, četru valsts prezidentu pilsētu, “Prāta vētras”, Noras Bumbieres, Sergeja Jēgera, Jāņa Lūša un citu ļaužu mūsu kopīgo dzimteni un mājas.
Jau ceturtdien, 5. martā, Saeima, izskatot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu 2. lasījumā plāno lemt par Jelgavas kā republikas nozīmes pilsētas (angliski: city) statusa likvidēšanu, pazeminot to līdz novada pilsētai (angliski: town) un apvienojot ar tādām lauku teritorijām kā Jelgavas un Ozolnieku novads.
Jelgavai ir būtiski saglabāt republikas nozīmes pilsētas statusu pilsētvides izaugsmei kā kultūras, izglītības, ražošanas, inovāciju centram. Jelgavas novadam ir būtiski piesaistīt investīcijas tieši lauku teritoriju līdzsvarotai attīstībai. Arī Ozolnieku novada demogrāfiskie rādītāji, ražošanas un ekonomiskās izaugsmes progress apliecina, ka novads spēj augt kā patstāvīga vienība.
Šo teritoriju apvienošana nesīs vairāk zaudējumu nekā ieguvumu, rezultātā cietīs iedzīvotāju labklājība un teritorijas izaugsmes temps. Visticamāk, apvienošanās rezultātā pieaugs komunālo pakalpojumu maksa, jo neatkarīgi no pamata izmaksām tām visiem vienas pašvaldības iedzīvotājiem jābūt identiskām. Arī sociālās palīdzības apjoms, visticamāk, samazināsies, bet pilsēta vairs nevarēs izmantot Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas rezervēts tieši urbānajiem attīstības centriem. Galu galā, realizējot reformu, Zemgalē vairs nepaliks neviena republikas nozīmes pilsēta jeb sitija – viena vienīga lauku teritorija, plaša kā Zemgales līdzenums.
***
1. marts – līdz pavasara sākumam vēl trīs nedēļas, bet marts ir pirmais pavasara mēnesis – jauna plaukuma un dzīvības pirmais vēstnesis, kurā iekritusi arī vārdadiena Ivariem… siltas tirpas pārskrien, gaidot vārda svētkus… tiesa, šogad vairāk bažu – kāds liktens gaida mūsu Jelgavu, kuru Rīgas kungi no Zemgales galvaspilsētas grib padarīt par mazpilsētu jeb miestiņu.
Lai cik ironiski tas neizklausītos, bet, piepildoties Rīgas kungu plāniem, turpmāk starptautiskajā saziņā būs city Rezekne un town Jelgava, city Siauliai un town Joniskiai – burvīga perspektīva, un runa nav tikai par terminiem starptautiskajā saziņā… investoriem tas būs skaidrs signāls, kur investēt – Šauļu sitijā vai Jelgavas miestiņā kā Čaka dzejolī “Jelgava” (lai arī saturiski domāta tolaik bija Jaunjelgava).
