Antiņš, Apaļais, Arājs, Dimza, Dumpis, Porziņģis, Runcis, Siksna, Tiesnesis, Zeķe… Piedzīvojot negaidītu jelgavnieku interesi, muzejā atklāta pērn Latviešu valodas aģentūras izdotā grāmata par Kurzemes, Zemgales un Sēlijas uzvārdiem. Uzvārdu vārdnīcas pamatā ir 1935. gada tautas skaitīšanas dokumenti. Aptverot ziņas par vismaz 692 tūkstošiem iedzīvotāju, sējumā iekļauti gandrīz 9500 uzvārdu šķirkļu (un apmēram 20 tūkstoši uzvārdu pieraksta variantu). Kopumā iegūtas ziņas par vairāk nekā 30 000 uzvārdu, no kuriem gandrīz visi arī atrodami grāmatā. Grāmata par vēsturiskās Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijas uzvārdiem ir otrā – 2017. gadā izdots Latgales uzvārdu apkopojums.
Uz to, ka manas saknes, visticamāk, meklējamas arī Latgalē, man, pirmo kursu filoloģijas studentei, dzimušai un augušai zemgalietei, norādīja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Lidija Leikuma. Līdz tam sevi asociēju tikai un vienīgi ar Jelgavu un Jelgavas novadu, no kura nāk mammas radi. Izrādās, tāpat kā trenēta auss sadzird platos “e” kurzemnieku valodā vai augšzemnieku intonācijas, kas neatbilst latviešu literārās valodas normām, arī uzvārdi mūs “nodod” un dažreiz pastāsta par mums vairāk, nekā zinām paši.
Kurzemes, Zemgales un Sēlijas teritorijā gadsimtu garumā notikusi brīva ļaužu kustība, tā bijusi viegli sasniedzama no Lietuvas, norāda grāmatas idejas autors un uzvārdu vārdnīcas sastādītājs Ilmārs Mežs. Arī autohtono iedzīvotāju sastāvs šeit ir visai raibs – sākot no seno kuršu pēctečiem kuršu ķoniņiem un lībiešu zvejniekiem Ziemeļkurzemes jūrmalā, seno zemgaļu un sēļu apdzīvotām zemēm līdz pat etniski ļoti jauktajai Ilūkstes apriņķa austrumdaļai, kur blakus vietējiem iedzīvotājiem vairākumu veidoja dažādu periodu ieceļotāji – poļi, krievi, lietuvieši, baltkrievi, arī latgalieši. Tas viss ir atstājis iespaidu uz uzvārdiem un to izplatību – izteikti vietējas izcelsmes uzvārdu bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā ir daudz mazāk nekā Latgalē.
“Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos” ir lielisks palīgs dzimtas sakņu izzināšanā, skaidrojot uzvārdu īpašnieku iespējamo vēsturisko dzīvesvietu. Vēl tikai jāsagaida grāmata par Vidzemes uzvārdiem, lai priekšstats būtu pilnīgāks. To autori sola ne ātrāk kā pēc diviem gadiem. Bet varbūt tik ilgi nemaz nav jāgaida? Nāk vasara, un varbūt jau šogad ir vērts sasaukt kopā tuvākus un tālākus radus, no kuriem daudzi, iespējams, nekad mūžā nav pat redzēti? Dzimtās ir milzīgs spēks, ko nedrīkst pazaudēt.
Pretskats
00:00
05.03.2020
49