Nē, vairāk nē. Bet es ceru, ka tas neatkārtosies katru rītu!
(Turpinājums. Sākums 10., 17., 24., 31. jūlija, 7., 14., 22. augusta,
1., 6., 11., 18., 25. septembra, 2., 9., 16., 23., 30. oktobra, 6., 13.
novembra «Lācēna stūrī».)
– Nē, vairāk nē. Bet es ceru, ka tas neatkārtosies katru rītu! – piemetināja Linda.
– Tad labi, – Gatis atviegloti uzelpoja. – Mēs jau baidījāmies, ka visu to muļķību dēļ tu tik ļoti dusmosies, ka vairs negribēsi piedalīties grupā.
– Jūs man varētu uzgāzt spaini ūdens un pat vēl vairāk, bet es tik un tā gribētu būt jūsu soliste!
Raivis paskatījās uz brāli un jautāja viņam: – Kāpēc tad mēs šeit mocījāmies ar viņas gultu?
Kamēr viņi meklēja iemeslu, kādēļ saklājuši Lindas gultu, viņa jau bija paspējusi saķemmēt savus garos matus un vēl pāris reižu paskatīties spogulī, kas rādīja tikai to labāko. Drīz vien Raivis un Gatis bija samierinājušies ar to, ka bez redzama iemesla saklājuši māsīcas gultu, un arī Linda bija pietiekami uzposusies, lai satiktos ar Arvi. Taču tā kā viņš nenāca, visi trīs nolēma uzspēlēt basi. Tikko izgājuši pa mājas durvīm, viņi ieraudzīja, ka pa celiņu kāds nāk šurp. Tas bija Arvis. Viņš pienāca klāt.
– Čau, veči! – viņš teica Lindas brālēniem un tad pievērsās Lindai. – Un tu laikam esi mūsu nākamā soliste. Arvis, – viņš stādījās priekšā.
(Turpmāk vēl.)
