Kā gribētos par to nerakstīt. Bet kā tad ne, ja visas malas pilnas ar runām, ziņām, rīkojumiem un jaunumiem par briesmām. Šis nenotveramais drauds mīl ieperināties pūlī, vietās, kur ir civilizācijas labumi, ieradumos, ko esam ieguvuši pakāpeniski, dzīvojot labklājībā, bet patiesībā, kļūstot neaizsargāti un vājāki. Vīruss ir lielākais civilizācijas terorists.
Visiem pirmsākumiem ir savas leģendas, un tā vēsta, ka šīs jezgas sākums ir zivju tirgū kādā vienpadsmit miljonu pilsētā Ķīnā. Tur uz nebēdu pārdotas un pirktas delikateses – savvaļas dzīvnieki un to gaļa. Ticēt vai ne – arī spāņu gripa, kas aptuveni pirms simts gadiem paņēma piecus procentus pasaules iedzīvotāju, nāca no Ķīnas. Tikai nosaukumu tā ieguva, pateicoties spāņu drosmei par to sākt rakstīt presē. Toreiz slimība izcēlusies ūdensputnu vidū kādā provincē, kurā plešas milzīgs purvs. No pīles cilvēkā, un vīrusa uzvaras gājiens var sākties! Protams, var būt arī citas versijas, taču man labpatīk ticēt, ka šo briesmu sākums ir ķēdes reakcija jeb ļoti sliktu notikumu likumsakarības.
Tagad, kad ikvienam jāsaprot, ka mājās ir vislabāk, jāmācās daudz kas no jauna. Neiet uz veikalu katru dienu, nerokoties, ja sveicinām kādu paziņu. Nekrist ap kaklu draugam, to ikdienā satiekot. Domāt, kā sakārtot savas lietas, lai dzīve neapstātos. Nedrūzmēties un nebāzties virsū garāmgājējam, un veikt darba pienākumus attālināti. Šo pēdējo uzdevumu daudziem nemaz nav tik vienkārši paveikt. Piemēram, pedagogam nākas krietni papūlēties, lai izveidotu attālinātu versiju savai darbībai.
Pieļauju, ka šis laiks radīs daudz jaunu ideju un paņēmienu cita veida komunikācijai.
Tagad, ja dodamies ārpus mājas, lecam savā auto – un prom pie dabas. Lai gan pirmajās brīvdienās pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas dabas takās un pie jūras ļaužu esot bijis tikpat, cik pārpildītā lielveikalā.
Kulturālai laika pavadīšanai mājās mums tagad ir vairākas iespējas. Viena ir trijos pēcpusdienā internetā lūkoties un klausīties Jaunā Rīgas teātra aktieru “Dekamerona” lasījumu. Apmeklēt pasaules muzejus, izstaigājot tos virtuāli. Skatīties jaunas un vecas filmas. Lasīt grāmatas. Un sailgoties pēc kultūras klātienē. Jā, pēc labas izstādes, teātra izrādes vai koncerta baudīšanas klātienē. Tikai tagad mēs tā pa īstam varam novērtēt to iztrūkumu. Jo tagad dzīvosim kādu laiku izolācijā no esamības klātienē.
