“Trīs dienu laikā mūsu māja, kas bija normāla, kļuva par dzīvošanai nederīgu avārijas māju,” dusmojas Tamāra Gertnere, kas Ānē, Celtnieku ielā 18, dzīvo jau 25 gadus. Viņa zina stāstīt, ka šajā pagājušā gadsimta 50. gados būvētajā ēkā bijušas ķieģeļu cepļa strādnieku kopmītnes, kurās dzīvojuši ļaudis, kas atradušies īpašā policijas uzraudzībā. 90. gados mājā esošie dzīvokļi nodoti privatizācijā. Savējo privatizējusi arī Tamāra. Viņa cītīgi maksājusi komunālos rēķinus un nejūtas vainīga, ka māja izskatās slikti. Neapmierināta ar dzīvi avārijas namā ir arī Tamāras kaimiņiene Ņina Černova. “Ja jau šī ir avārijas māja, tad kāpēc pēc ugunsgrēka 2015. gada martā tā netika atzīta par dzīvošanai nederīgu? Pēc ugunsgrēka vēl tika taisīts koridora remonts, kas, manuprāt, bija stulbi,” teic Ņ.Černova. Viņa uzskata – ja pašvaldība atzīst māju par dzīvošanai nederīgu, tai būtu jāierāda cita vieta, kur dzīvot. “Sanāk, ka man šajā mājā pieder privātīpašumā deviņi kvadrātmetri. Tādā platībā var tikai nolikt telti!” pukojas Ņ.Černova. Arī viņai nav komunālo maksājumu parādu, bet ar kaimiņiem, starp kuriem ir parādnieki, viņa nesaietas.
Izdegušais dzīvoklis netika atjaunots
Pēc Ozolnieku pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma “Ozolnieku KSDU” (2017. gadā tas pārņēma šo ēku no Vidžu ģimenes uzņēmuma “Āne EP”) sniegtās informācijas, Celtnieku ielas 18. nams ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Tam ir ielauzts jumta pārsegums, jumts tek, pagalam nolietota elektrības instalācija, kā arī ir citi trūkumi. Namā ir 25 dzīvokļi. Deviņi no tiem pieder privātpersonām, bet 16 pašvaldībai. Viens dzīvoklis kopš 2015. gada stāv izdedzis, bet vairāki palikuši tukši. Kad marta sākumā ēka atzīta par bīstamu, visiem atlikušajiem pašvaldības dzīvokļu īrniekiem piešķirti citi pašvaldību dzīvokļi mājās, kas ir drošas.
9. martā mājas apsaimniekotājs organizēja iedzīvotāju sapulci, kurā skaidroja izveidojušos situāciju un nepieciešamību atbrīvot ēku. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš (ZP) atzīst, ka ar pašvaldības dzīvokļu īrniekiem situācijas risinājums bija samērā vienkāršs, taču ar dzīvokļu īpašniekiem problēma ir sarežģīta. Viņu emocionālā un cilvēciski saprotamā prasība “nodrošiniet mūs ar citu dzīvojamo platību” pašvaldībai nav izpildāma.
Atbildot uz “Ziņu” jautājumu, A.Ozoliņš skaidro: “Pašvaldībai nav ar likumu pamatotu tiesību piešķirt pat uz laiku alternatīvu risinājumu vai finansiālu atbalstu, ja vien dzīvokļa īpašniekam nav maznodrošinātā statuss. Pašvaldībai nepieciešams valsts atbalsts likumdošanas jomā, jo dzīvojamā fonda vecums un sliktais stāvoklis ir problēma valsts līmenī, un tai ir nepieciešams komplekss risinājums. Šī ir situācija, kurā dzīvokļu īpašniekiem būtu jāapzinās sava personīgā īpašuma un kopīpašumā esošās ēkas tehniskā stāvokļa savstarpējā saistība. Ēkas atzīšana par ekspluatācijai neatbilstošu neatņem īpašniekam tiesības un atbildību par savu īpašumu, bet gan ierobežo tiesības to lietot, tas ir, uzturēties savā īpašumā. Tikai šobrīd īpašnieki apzinās nepieciešamību ieguldīt savus līdzekļus kopīpašuma uzturēšanā. Daudziem – kopīpašumā esošo pirmā stāva dzīvokļu īpašniekiem – bijusi neizpratne par vajadzību remontēt jumtu, ūdensnoteku sistēmas, savukārt augstāku stāvu īpašniekiem nav saprotama nepieciešamība piedalīties pamatu remontos un uzturēšanā. Tagad aktualizēta vajadzība ieklausīties un pieņemt, ka ikviena dzīvokļa īpašnieka atbildība ir viss, kas saistīts ar būves vispārējo tehnisko stāvokli, sākot no pamatiem un beidzot ar jumta kori un antenu virs tās. Apsaimniekotājs ir tikai palīgs, kas iesaka nepieciešamo ikgadējo remontu un uzturēšanas darbu apjomus, apkopo izmaksas un sadala tās proporcionāli īpašuma kvadratūrai.”
Var piebilst, ka tikai nedaudz labākā stāvoklī Ānes centrā ir līdzīga projekta daudzdzīvokļu māja Celtnieku ielā 24, kas ir mazliet jaunāka un būvēta, izmantojot dzelzsbetona, nevis koka konstrukcijas.
Valsts kontrole: “Nav vainojams neviens”
Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Edgars Korčagins uzskata, ka šādā problēmsituācijā, kad pašvaldības kontrolē un daļējā īpašumā esošās dzīvojamās un arī nedzīvojamas mājas kļuvušas bīstamas lietošanai, nav vainojams neviens. Tiekoties ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem, VK pārstāvji stāstīja par pērn veikto revīziju, kas izvirzīja jautājumu – vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ēku atbilstībai drošuma prasībām? Pētītas tika vairāk nekā simt ēkas Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novadā, kā arī Daugavpilī un Valmierā. Atzīts, ka sešas ēkas ir tik ļoti nolietotas, ka tajās naudu ieguldīt nav lietderīgi. “Domāju, līdzīga situācija ir ne vien minētajās pašvaldībās, bet arī citviet Latvijā,” sacīja E.Korčagins. VK revīzijas ziņojumā aktualizēts arī tas, ka daudzviet nolietotajās ēkās ir būtiski ugunsdrošības pārkāpumi un to rezultātā arī izcēlušies ugunsgrēki.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste piebilst, ka pērn maijā VUGD Zemgales reģiona brigādes inspektori veica ugunsdrošības pārbaudes 158 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās. Pārbaudēs secināts, ka gandrīz pusei no pārbaudītajām daudzdzīvokļu mājām koplietošanas telpās nav veikta elektroinstalācijas un kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaude. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām šīs pārbaudes jāveic reizi desmit gados. Gandrīz trešajā daļā jeb 46 ēkās kāpņutelpās tiek uzglabāti degtspējīgi priekšmeti, tie novietoti arī pagrabtelpās ārpus ierīkotajām novietnēm un bēniņos. Izceļoties ugunsgrēkam, šie priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos un sadūmojuma palielināšanos, nopietni apdraudot mājas iedzīvotājus. Turklāt kāpņutelpās novietotie priekšmeti arī apgrūtinātu cilvēku evakuēšanos. Savukārt 45 daudzdzīvokļu ēkām nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija, kurā tiek noteikta iemītnieku rīcība ugunsgrēka gadījumā. Ne VUGD pārstāve V.Gribuste, ne agrākais VUGD Jelgavas nodaļas priekšnieks Aldis Feldmanis nezina gadījumu, ka ugunsdrošības prasību ignorēšanas dēļ kādu ēku būtu aizliegts izmantot.
Valsts institūcijas problēmu nav aktualizējušas
Skaidras atbildes par institūciju atbildību problēmsituācijas risinājumā nedod arī VK. Tās padomes loceklis E.Korčagins skaidro: “Daudzi esam nonākuši situācijā, kad paši nevaram, bet valsts un pašvaldība ar atbalsta pasākumiem nepalīdz veikt ieguldījumus, kas nepieciešami daudzdzīvokļu ēku pilnvērtīgai uzturēšanai. Tas rada situāciju, kad mūsu drošība ir apdraudēta, dzīves kvalitāte krītas, īpašuma vērtība samazinās. Īpašums ir kļuvis vai var kļūt par nepanesamu slogu.” Padomes loceklis uzsver, ka revīzija tika veikta, lai kopīgi ar nozares ministriju un pašvaldībām izvērtētu, kas strādā un kas pilnveidojams likumos, cik efektīvi ir valstī iedibinātie kontroles mehānismi un kādas ir iespējas saņemt savlaicīgu un vispusīgu atbalstu tiem ēku īpašniekiem, kas vēlas uzlabot to drošību un tādējādi pagarināt kalpošanas ilgumu.
“Mūsuprāt, valstī ir nepieciešams radīt situāciju, kurā mēs esam zinoši par saviem kā ēku un dzīvokļu īpašnieku pienākumiem, lai mēs būtu motivēti ieguldīt savus, kaut arī nelielos, resursus dzīvojamā fonda uzlabošanā un lai uzraugošās institūcijas konsekventi mums norādītu uz apdraudējumiem un mūsu rīcības konsekvencēm gadījumos, kad savus pienākumus pienācīgi nepildām,” teikts VK ziņojumā. Uzvērts arī tas, ka dzīvojamais fonds ir visa mūsu valsts bagātība, lai gan tas pieder individuāli katram no mums. Ja valsts rīkojas atbildīgi, tā nelaiž postā savas tautas bagātību arī tad, ja pati tauta vēl nespēj par to rūpēties ar saimnieka atbildību.
Revīzijā konstatēts, ka esošā rīcībpolitika nespēj risināt problēmas pēc tam, kad vairākus gadu desmitus ēku uzturēšanai un savlaicīgai bojājumu novēršanai nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība, tostarp bijis izpratnes trūkums par pienākumu izpildes nepieciešamību ēku un dzīvokļu īpašnieku ierobežoto finanšu iespēju dēļ.
Revīzijā arī konstatēts, ka pēdējais plānošanas dokuments mājokļu politikā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā un 1996. gadā akceptētā Mājokļu politikas koncepcija, kas savu aktualitāti zaudēja 2007. gadā. Mājokļu jautājums bija aktualizēts “Būvniecības nacionālajā programmā 2002.–2012. gadam”.
Pašvaldību būvvaldes, kas, pēc Valsts kontroles atzinuma, varētu būt svarīgas sabiedrībai bīstamu ēku atklāšanā, parasti sniedz ieteikumus, kas būtu jādara, lai būvi sakārtotu, taču šiem ieteikumiem ir vienīgi rekomendējošs raksturs.
VK pārstāvji ir pārliecināti, ka minētais revīzijas ziņojums kalpos par labu pamatu, lai visi kopā – valsts institūcijas, pašvaldības un to institūcijas, namu apsaimniekotāji un visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ēku drošības jautājums ir aktuāls, – vienotos par tālākajām darbībām ēku drošības pilnveidošanai.
