Depresijas dienasgrāmata
Pēdējos gados mediķus un medijus arvien biežāk dzirdam runājam par cilvēka psihisko veselību. Arī sarunās ar tuviniekiem, draugiem un paziņām pa reizei piesardzīgi mēdz izskanēt vārdi “veģetatīvā distonija”, “izdegšana”, “trauksme”, “depresija”… Ja pašam vai tuviniekam diagnosticēta sirds saslimšana, par to runāt jūtamies drošāk nekā, piemēram, depresiju un visbiežāk to arī sarunās nepieminēsim. Pasarg Dievs, ko sarunas biedrs nodomās. Psihiskās saslimšanas sabiedrībā aizvien ir tabu tēma. Joprojām pastāv stereotipi, ka, piemēram, uz depresiju tiek norakstīts slinkums un ka šādu cilvēku vajag kārtīgi sapurināt, lai taču vienreiz saņemas. Par to, ka situācija ir daudz nopietnāka, grāmatā “Meitene hameleons. Stāsts par psihisku slimību un ārstēšanos no tās” runā autori Natālija Morozova un Tarass Ivaščenko.
Depresija ir nopietna un plaši izplatīta saslimšana, kas skar jūtas, domas, uzvedību un fiziskās funkcijas. Tā var rasties pēkšņi, bez brīdinājuma, tāpat to var izraisīt psiholoģiska trauma, stress un problēmas sadzīvē. Lai arī lielāks depresijas risks ir cilvēkiem gados, tomēr šī slimība ir izplatīta arī jaunu cilvēku vidū, depresija var būt ģenētiski mantota. Vairāk depresijai ir pakļautas sievietes, tāpat slimību var izraisīt arī kāda fiziska saslimšana. Ikviens kādā dzīves posmā var justies nelaimīgs vai bēdīgs, tomēr ir svarīgi saprast atšķirību starp bēdāšanos un ciešanu no kāda depresijas veida.
Tā depresija tiek raksturota mājaslapā depresija.lv. Pēc dažādiem avotiem, Latvijā katru gadu ar depresiju slimo 115 tūkstoši cilvēku. Tas ir ievērojams skaits. Tomēr speciālisti mierina – pat tad, ja ārsts ir diagnosticējis depresiju, uztraukties nevajadzētu, jo mūsdienās to iespējams ārstēt. Svarīgi ir laikus apzināties depresijas simptomus un doties pēc palīdzības.
Depresija konstatēta arī psiholoģes N.Morozovas un psihoterapeita T.Ivaščenko grāmatas varonei Kaijai, kurai turklāt diagnosticēti vēl arī robežstāvokļa personības traucējumi. Kaijas tēlā apkopotas autoru un viņu kolēģu klientu tipiskākās iezīmes, lai iespējami precīzāk atspoguļotu depresijas un robežstāvokļa personības traucējumu būtību un dažādās izpausmes. “Mūsu mērķis bija radīt maksimāli reālistisku tēlu, kurš visprecīzāk spētu nodot lasītājam robežstāvokļa traucējumu un depresijas pacienta skaudro ikdienu un attiecību dinamiku starp pacientu un terapeitu,” saka autori.
“Meitene hameleons” ir Kaijas dienasgrāmata, kas tapusi vairāku gadu garumā. Katru nozīmīgu Kaijas dzīves epizodi – notikumus bērnībā, attiecības ar vecākiem, izvarošanu, pašnāvības mēģinājumu, terapijas gaitu, attiecības ar terapeiti – autori komentē. Tas ļauj situāciju saprast no abām pusēm – gan to, kā jūtas pacients, gan to, kāpēc terapeits rīkojas tā, kā viņš rīkojas.
Grāmatas kopējā noskaņa ir drūma – kā jau pati slimība. Lai arī grāmata var palīdzēt depresijas slimniekiem izprast dažādas savas dzīves epizodes un palīdzēt rast risinājumus, autori brīdina – ietvertā informācija var aktualizēt lasītāja psihotraumatisko pieredzi, pasliktinot emocionālo un psihisko pašsajūtu. Tomēr “Meitene hameleons” pavisam noteikti var noderēt tiem, kuru tuvinieki vai draugi sirgst ar depresiju vai robežstāvokļa traucējumiem, lai spētu viņus saprast un viņiem palīdzēt.
Grāmatu papildina norādes uz dažādiem avotiem, kur meklēt informāciju un palīdzību, ja gadījies sastapties ar psihiskām saslimšanām.
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
