Lai gan šobrīd
svarīgākais ir cīņa ar jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19
pandēmiju, nedrīkst aizmirst par citu smagu slimību pacientiem, kuriem jebkura
papildu slimība ir milzīgs drauds jau tā iedragātajai veselībai.
Nav pieļaujams,
ka Covid-19 epidēmijas laikā onkoloģisko, sirds un asinsvadu, kā arī daudzu
citu slimību pacienti tiktu aizmirsti un paliktu vēl lielākā ēnā nekā līdz šim.
Lai tā nenotiktu un savlaicīga un efektīva ārstēšana būtu pieejama visiem,
pacientiem ir jābūt aktīviem un jāturpina iestāties par savām tiesībām.
Tas bija viens
no iemesliem, kāpēc ir izveidota onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība
“Onkonet”. Mūsu mērķis ir stiprināt pacientu rindas. Nevis konkurēt ar citām
pacientu biedrībām, bet pievienot vēl vienu balsi. Tikai daudzbalsīgs koris var
likt sadzirdēt pacientu pamatotās prasības.
Igaunija un Lietuva piešķir papildu līdzekļus
Pēc noteikta
laika Covid-19 krīze Latvijā būs pārvarēta, un mums visiem būs iespējams
atgriezties normālā dzīves ritmā. Tādēļ tieši tagad, turpinoties ārkārtas
situācijai, ir ļoti svarīgi neaizmirst par onkoloģisko un citu slimību
pacientiem, kuriem gan šobrīd, gan pēc krīzes būs nepieciešama mūsdienīga un
efektīva ārstēšana. Diemžēl līdz šim daļai vēža pacientu tā nav bijusi pieejama
nepietiekamā finansējuma dēļ.
Latvijas
kaimiņvalstīs un Eiropas Savienībā kopumā onkoloģisko slimību ārstēšanai pēdējā
laikā pievērš arvien nopietnāku uzmanību. Lietuvā īpašu onkoloģijas darba grupu
vada premjerministrs Sauļus Skvernelis, kuram pašam pērn atklāja limfomu
pirmajā stadijā.
Daudzas valstis
tieši Covid-19 epidēmijas laikā piešķir papildu līdzekļus veselības aprūpes
sistēmas stiprināšanai. Lietuvā medikamentu kompensācijai dažādu slimību, arī
onkoloģisko, ārstēšanai nupat papildus piešķirti nepilni 25 miljoni eiro,
savukārt Igaunijas valdība veselības aprūpes sistēmai ārkārtas izdevumiem
saistībā ar koronavīrusu piešķīrusi ap 200 miljoniem eiro.
Arī Latvijas
valdībai un parlamentāriešiem tieši tagad būtu jālemj par lielāku atbalstu
veselības aprūpei un onkoloģisko slimību ārstēšanai. Tāpēc varam pievienoties
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas nesenajam aicinājumam šajā
daudziem iedzīvotājiem sociāli, ekonomiski un emocionāli sarežģītajā laikā
nodrošināt nepieciešamo zāļu pieejamību un palielināt zāļu kompensācijas
apmērus Veselības ministrijas iepriekš plānoto 86 miljonu eiro apmērā.
Jauns onkoloģisko slimību gadījums – ik deviņas
sekundes
Cīņa ar
onkoloģiskajām slimībām tiek pieteikta visaugstākajā līmenī – šā gada sākumā
Eiropas Komisija sāka Eiropas Savienības mēroga sabiedrisko apspriešanu par Eiropas
Vēža uzveikšanas plānu. EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atzinusi, ka
savienība un tās dalībvalstis cīņā pret vēzi var darīt daudz vairāk nekā ir
darīts līdz šim. Plāna mērķis ir mazināt šīs slimības izraisītās ciešanas un
dalībvalstīm palīdzēt cīnīties pret vēzi un uzlabot vēža slimnieku aprūpi.
Rīcības plāna
autori uzsver, ka nopietna pievēršanās vēža problēmai ir Eiropas nākotnes
jautājums. ES jauns onkoloģiskās saslimšanas gadījums tiek diagnosticēts ik
deviņas sekundes. Vēzis ir otrais lielākais nāves cēlonis pēc sirds un
asinsvadu slimībām. Turklāt tā ir milzīga nasta veselības aprūpes un sociālajām
sistēmām, noslogo valstu budžetu un negatīvi ietekmē tautsaimniecības ražīgumu
un izaugsmi, īpaši darbaspēka veselību.
Zīmīgi, ka
Eiropas parlamentā jau pirms 15 gadiem tika izveidota deputātu grupa, kuras
mērķis ir vēža apkarošanu izvirzīt par ES veselības politikas prioritāti, kā
arī veicināt katras dalībvalsts nacionālā vēža apkarošanas plāna izstrādi.
Latvijā trūkst “politiskas aizmugures”
Onkoloģisko
pacientu atbalsta deputātu grupa strādāja arī 12. Saeimā. Ar nožēlu jāatzīst,
ka pašreizējā parlamenta sasaukumā vēža pacienti ir palikuši bez šādas
politiskās aizmugures. Tāpat satraucoši, ka Latvija var palikt bez sava vēža
apkarošanas plāna – šogad vēl spēkā ir “Veselības aprūpes pakalpojumu
onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.–2020. gadam”, taču par jauna plāna
gatavošanu nekas nav dzirdēts. Tādēļ, ja salīdzinām sevi ar Lietuvu, ir
jāatzīst, ka mūsu dienvidu kaimiņi cīņā pret vēzi mērķtiecīgi virzās uz
priekšu, bet mēs ne vien nevirzāmies, bet esam apstājušies.
Lai gan
onkoloģisko slimību ārstēšanā Latvijā pēdējos gados ir panākts progress, tomēr
situācija dažādās vēža diagnozēs ir atšķirīga. Daļai pacientu mūsdienīga
ārstēšana ir pieejama, taču ir diagnozes, kas, ja tā var teikt, ir atstātas aiz
borta. Šo diagnožu pacientu atbalstam nepieciešams pievērst īpašu uzmanību.
Tāpat uzmanība jāpievērš tiem vēža pacientiem, kuriem nepieciešama
rehabilitācija. Ļoti svarīgs jautājums ir paliatīvā aprūpe – ir pēdējais laiks
veikt nopietnas pārmaiņas un uzlabojumus, lai šis vēža pacientiem un viņu
tuviniekiem tik svarīgais veselības aprūpes pakalpojums būtu pieejams visiem.
Foto:
pixabay.com
