Pirms 40 gadiem
1980. gada 23. aprīlī
Svētki Ļeņina ielā
“Ļeņina iela, visa pilsēta svin svētkus. Lieli stendi jau visu iepriekšējo nedēļu vēstīja, ka svētdien tiks likti pamati jaunai tradīcijai – Ļeņina ielas svētkiem. Pulksten 15 atskan tauru skaņas, un Ļeņina ielā iesoļo svētku dalībnieku kolonna. Aiz plīvojošā karogu viļņa soļo jelgavnieku iemīļotās mazās elegantās bundzinieces, tad nāk cilvēku grupa, kuriem šie svētki vistuvāk pie sirds – tie ir Ļeņina ielas iedzīvotāju pārstāvji. (..) Viņiem – šiem visu cienītajiem cilvēkiem, visai mūsu pilsētas galvenajai maģistrālei kā veltījums skan orķestru mūzika, sportistu sveicieni, vīru dziesmas, mazo un lielo dejotāju skaistās dejas, aktieru lasītās dzejas rindas. Kā atskats laika skrējienā, kā varonības godinājums, kā paaudžu stafete kopīgajā domā sasaucas svētku dalībnieku teiktie vārdi. Ļeņina ielas iedzīvotājs, Lielā Tēvijas kara dalībnieks Ansis Bumbieris: “Atceros, kāda šī iela bija 1944. gada novembrī, kad mūsu 323. strēlnieku pulks gāja cauri pilnīgi nopostītajai Jelgavai. Vietā, kur mēs tagad stāvam un redzam skaistas mājas un apstādījumus, bija tikai kūpošas krāsmatas.”
Pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks Elmārs Sakne: “Šodien Ļeņina iela ir mūsu pilsētas galvenā iela. Ar tās atdzimšanu sākās visas pilsētas pacelšanās no drupām. Mēs, jelgavnieki, lepojamies ar dižā Ļeņina vārdā nosaukto ielu.””
Kas atcēlis sanitārās dienas?
“Aprīlis ir pēdējais ziemošanas mēnesis un parasti arī pats grūtākais. Aizvadītās nedēļas sākumā, apmeklējot kolhozus “Druva”, “Draudzība”, “Staļģene”, “Sarkanā zvaigzne”, sovhozu “Jelgava”, LLA mācību un pētījumu saimniecību “Jelgava”, Zaļenieku sovhoztehnikumu, nācās vērot, ka dažās fermās slikts sanitārais stāvoklis. Piemēram, LLA mācību un pētījumu saimniecībā “Jelgava” Pēterlauku slaucamo govju fermā pat slaukšanas aparāti nebija mazgāti. Bet Zaļeniekos, cik fermu – tik atšķirību! Jaunspurģu kompleksā varēja redzēt, ka lopkopēji strādājuši čakli, toties Līčos pavisam pretēja aina. Vizbuļu slaucamo govju kompleksā (..) slaukšanas aparāti nemazgāti, govis “apaugušas” ar mēsliem, palīgtelpās nekārtība.
Kolhozā “Draudzība” Ceļmalnieku pirmpieņu novietnē valdīja vislielākā nekārtība, Ābelītēs līdzīgs skats.
Tikai kolhozā “Druva” pārliecinājāmies, ka slaucamo govju novietnēs ir vēlamā kārtība un tīrība. Te arvien ir bijis tā: katra mēneša otrajā piektdienā lopkopēji balsina teļiem sprostus, barības galdus, sienas, sakopj fermu apkārtni. Kas atcēlis šādu kārtību citās rajona saimniecībās?”
Tāda vārna pērta, tāda nepērta
“Aizvadītā gada 20. aprīlī mūsu laikrakstā bija publicēts raksts “Ne koku, ne cilvēku darba nav žēl”. Tajā Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības pilsētas nodaļas valdes prezidija priekšsēdētāja bijusī vietniece M.Vītoliņa rakstīja, ka Puškina prospektā 27, veicot kolektora izbūvi, bez biedrības atļaujas patvaļīgi nocirsti divi ilggadīgi koki, vairākiem kokiem atsegta un bojāta sakņu sistēma, kā arī izdarīta virkne citu postījumu. Tādējādi rupji pārkāpti republikas valdības lēmumi, kas aizliedz patvaļīgi cirst un bojāt kokus. (..)
Aizritējis gads, klāt jauns pavasaris un apkārtējo iedzīvotāju jauna sūdzība redakcijai. Pārbaudot to, ar dziļu sašutumu nācās pārliecināties, ka viss šajā pagalmā palicis pa vecam. Nav pat aizbērta izraktā tranšeja un izlīdzināti zemes kalni. Pagalms piegružots, liels žoga posms nopostīts. Jādomā, ka arī tas ir celtnieku nepadarītais darbs. Dīvaini – šeit pat līdzās atrodas pilsētas sanitārās kārtības galvenais sargs – sanitāri epidemioloģiskā stacija, bet celtnieki atļaujas atstāt tādu nekārtību un netīrību.”
Tūristi, uz talku!
“Jau divus gadus Jelgavas tūristi gan pavasaros, gan rudeņos svētdienas pavadījuši nevis kārtējos atpūtas dienas pārgājienos, bet vilcienā braukuši uz Siguldu. Ne jau pastaigāties pa Gaujas senlejas skaistajiem nostūriem, bet strādāt.
Talkas Gaujas nacionālā parka teritorijas labiekārtošanai jelgavniekiem kļuvušas par labu tradīciju. Līdz šim tajās piedalījušies aptuveni 250 dabas draugu. Mūsu darbs atzinīgi novērtēts Gaujas nacionālā parka administrācijas pavēlē – pilsētas tūristu klubam izteikta pateicība un vairāki aktīvākie talku organizatori un dalībnieki saņēmuši balvas.”
