Valsts izglītības satura centrs (VISC) apkopojis attālināto mācību aptaujas pirmo nedēļu secinājumus, ko sociālajā tīklā “Facebook” prezentēja informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Edurio” skolu izaugsmes vadītājs Gatis Narvaišs un VISC vadītājs Guntars Catlaks.
No 30. marta līdz 2. aprīlim (otrajā attālinātās mācīšanās nedēļā) “Edurio” tīmekļa aptaujāšanas platformā, informāciju izsūtot skolām un sociālajiem medijiem, aptaujāti 23 316 skolēni, 9657 skolotāji, 27 078 vecāki un 760 direktori.
Kopumā izdodas labi
Secināts, ka kopumā mācības turpināt attālināti izdodas labi. 99 procenti skolēnu un 98 procenti vecāku no skolas savlaicīgi saņēma informāciju par mācību norisi attālināti. 86 procenti pedagogu vērtē, ka turpināt mācības attālināti izdodas diezgan labi vai ļoti labi.
Aptaujas laikā saņemti aptuveni 20 000 komentāru, no kuriem tās veicēji atlasījuši dažus, kas, viņuprāt, vislabāk raksturo situāciju.“Jocīgā sajūta “kas nu būs” ir izvērtusies par par mieru, plānveidīgu darbu, kas rada mieru arī bērnā un vecākos.” (Vecāks)
“Ir bijušas vairākas telefona sarunas ar skolēniem vienkārši par dzīvi, kā es mēdzu teikt, jo šajā situācijā pats mācību process varbūt nav tik liels izaicinājums kā tas, ka mēs visi esam iemesti pilnīgi jaunā situācijā, ar kuru jātiek galā.” (Skolotājs)
Citos komentāros vecāki izsaka apbrīnu un prieku par skolotājiem, atzīstot arī, ka tagad izkristalizējas teicami pedagogi un tie, kas skolā vienkārši strādā. Vēl kādas skolnieces vecāks raksta, ka ir lietas, kas liek aizdomāties par to, kas notiek ikdienas mācību darba laikā. Viņa meitai ļoti patīk šādi mācīties, jo beidzot skolotāji dod strukturētu informāciju, bez lieka ūdens, kas palīdz saprast būtisko. Un kas ir pavisam skumji – skolotājiem tagad nav iespējas izrādīt, kurus bērnus viņi uzskata par stulbiem un tamlīdzīgi.
Tehniskais nodrošinājums – pietiekams
Lai realizētu attālinātās mācības, nepieciešams tehniskais nodrošinājums. Aptauja rāda, ka 98 procenti skolotāju ir dators un interneta pieslēgums, aptuveni 40 procentu skolotāju rīcībā ir vebkamera, austiņas un mikrofons, kā arī atbilstoša programmatūra tiešsaistes videokonferencēm. Pietrūkst stabila interneta savienojuma, un, tā kā 90 procenti pedagogu strādā no mājām, tajās interneta kvalitāte var nebūt tik laba. Skolotājiem pietrūkst arī printera, skenera, ergonomiska krēsla un tāfeles. Arī dators bieži vien nav tik jaudīgs, lai rīkotu videokonferences, videosaziņu vai veidotu video.
Tikai 22 procenti pedagogu ir atbilstošas programmas, lai rīkotu videokonferences, bet 18 procentiem ir atbilstoša programmatūra, lai izmantotu mācību resursus. G.Narvaišs uzsver, ka šajā ziņā pedagogiem nepieciešams atbalsts, kā arī informācija, kuras programmas var izmantot bez maksas. Varbūt ir arī iespēja skolotājiem strādāt no skolas, kur šie resursi ir pieejami.
Jautājot vecākiem par tehnisko nodrošinājumu, saņemtas atbildes, ka 87 procentiem ģimeņu tas ir pietiekams (kas ir ļoti augsts rādītājs), 11 procentiem nav pietiekams, bet divi procenti nezina. Protams, jāskatās arī uz 11 procentiem, kuriem nav vajadzīgā tehniskā nodrošinājuma (datora pietrūkst 2000 ģimenēm, šobrīd šis skaitlis varētu būt mazāks, jo visu laiku tiek saņemts atbalsts). Taču galvenie komentāri ir par to, ka viens dators ir uz trijiem četriem, vecākiem nepieciešams dators un bērniem arī.
Direktoru aptaujā noskaidrots, vai skolā ir izstrādāta kārtība attālināto mācību īstenošanai. 97 procentiem skolu tā ir izstrādāta: 56 procentiem izstrādāta un publiski pieejama, 41 procentam izstrādāta, bet nav publiski pieejama. Diemžēl trīs procentiem šī kārtība nav izstrādāta.
Uzsvars uz sasniedzamajiem rezultātiem
Kā viens no svarīgākajiem secinājumiem tiek minēts uzsvars uz sasniedzamajiem rezultātiem. Skolēniem jautāts: cik tev ir skaidrs, kas no tevis tiek sagaidīts katrā mācību priekšmetā (kas ir jāapgūst, kādi uzdevumi jāveic u.c.)? Pilnīgi skaidrs tas ir 23 procentiem skolēnu, diezgan skaidrs – 52 procentiem, daļēji skaidrs – 21 procentam, diezgan neskaidrs – četriem procentiem, pilnīgi neskaidrs – vienam procentam. “Šajā situācijā ir būtiski pievērst uzmanību atbildēm “daļēji skaidrs”, “diezgan neskaidrs” un “pilnīgi neskaidrs”, jo šie skolēni nevar ātri pacelt roku un skolotājs pienākt, paskaidrot un palīdzēt,” uzsver G.Narvaišs. Skolēnu aptaujā atbildēja 7.–12. klašu audzēkņi.
Vecāki uz jautājumu, kādā veidā viņi visbiežāk palīdzējuši bērniem mācīties attālināti, atbild, ka palīdzējuši saprast mācību uzdevumus (74%), meklēt informācijas avotus vai dalījušies savās zināšanās (68%), ar bērnu pārrunājuši, kā viņam sokas mācībās (64%), palīdzējuši plānot laiku (55%), iedrošinājuši (49%), ar bērnu pārrunājuši viņa pašsajūtu (45%), palīdzējuši pildīt uzdevumus (41%) u.c.
“Sākumskolas grupā pat 92 procenti vecāku atzinuši, ka palīdz saviem bērniem saprast mācību uzdevumus. Šī ir lieta, par ko vajadzētu padomāt un samazināt, lai bērniem pašiem lielākā daļa uzdevumu būtu skaidra un viņi varētu tos izpildīt,” teic G.Narvaišs. “Pārējās lietas, kas seko pēc tam, ir ļoti labs un vajadzīgs vecāku atbalsts. Pamatskolā un vidusskolā galvenais, kā vecāki palīdz, ir pārrunā, kā bērnam sokas mācībās,” viņš piebilst.
“Paldies skolotājiem par mobilizēšanos un mācību formas pielāgošanu! Ir ļoti labi, ka stundas nedēļas garumā sakārtotas tā, lai diena nav pārāk sadrumstalota.” (Vecāks)
Ir arī pretēji viedokļi. “Skolotāji nesaskaņo uzdotos darbus – ir neatbilstošs darba apjoms, reizēm tiek izmantotas vienveidīgas metodes (zīmēšana), daudz lejupielādes un dažādos veidos (vecākiem jūk, kas jau lejuplādēts, kas nav, kas aizsūtīts un kas nav), atšķirīgi darbu iesūtīšanas laiki dažādiem pedagogiem. (Vecāks)
Kāds vecāks ir pateicīgs skolotājiem, kuri veido mājas darbus un apvieno priekšmetu tēmas, tādējādi samazinot apjomu.
G.Catlaks uzskata, ka attālinātā mācīšanās daļēji atbilst kompetenču pieejas lielākajiem mērķiem un labākajos šeit minētajos piemēros to var novērot. Viņaprāt, ļoti svarīgi ir izskaidrot uzdevumus. “Nav tik svarīgs izņemtā satura vai uzdoto uzdevumu daudzums, bet tas, cik kvalitatīvi šie uzdevumi ir izpildīti, cik labu atgriezenisko saiti, skaidrojumu katrs skolēns ir saņēmis,” atzīst VISC vadītājs.
Pārlieku liela slodze
Aptaujas dati rāda, ka 60 procenti skolēnu mācībām attālināti pašlaik velta daudz vairāk laika nekā iepriekš klātienē, un tas ir visās klašu grupās. G.Narvaišs norāda, ka skolām un pašvaldībām, saņemot aptaujas datus, ir svarīgi tos izvērtēt, lai slodzi samazinātu.
Slodze izpaužas gan organizatoriskos jautājumos – kā mēs sūtām, saņemam, organizējam uzdevumus. Tad ir slodze ar mājas lietām – cik ir pieejams internets, cik un kādā laikā pieejams dators. Dažiem bērniem jāpieskata mazākie brāļi vai māsas, jāpalīdz viņiem ar mācībām. Tad ir interešu izglītības slodze – mūzikas, mākslas, sporta skola. Arī ģitāras pulciņi un klavieru nodarbības sūta savus uzdevumus, kas rada mācību slodzi.
“Ir bērni, kuriem ir lēns temps, un arī skolā viņiem tas ir lēns, bet tur uzdevumi ir uz tāfeles un klasesbiedri viņiem palīdz ātrāk tikt uz priekšu. Šobrīd viņi nevar tik bieži un raiti saņemt palīdzību, ja iesprūst kādos uzdevumos. Ir būtiski pievērst uzmanību tam, ka ir skolēni, kuriem tagad ir ievērojami mazāka slodze nekā pirms tam. Tas ļoti atšķiras pa skolām. Ir skolas, kur tikai seši procenti bērnu norāda, ka viņi velta daudz vairāk laika mācībām, un ir skolas, kur tas ir 92 procenti, kas ir ļoti satraucoši. 38 procenti, kas ir vidējais, arī ir ļoti daudz, bet, ja ir virs šī apjoma, jāskatās, kā slodzi varētu mazināt,” uzsver G.Narvaišs.
“Mums uzdod pārāk daudz. Kad esam skolā, neizdarām tik daudz kā tālmācībā šobrīd. Nesaprotu, kādēļ mums sevi jāpārslogo ar skolas darbiem. Mums ir arī citas lietas, kas jādara.” (Skolēns)
“Es mācos sestdien un svētdien un tāpat visu nepaspēju. Mūzikas skolai izmācīties, kas uzdots, nav iespējams pārslodzes dēļ. Neuzskatu, ja valstī ir krīze, ka bezjēdzīgi jāmācās gan klases, gan mājas darbi. Ja jau mēs visu pildām no mājām, kādēļ tad uzdod mājasdarbus?” (Skolēns)
“No vienas puses, jūtos atviegloti, jo nav jāpiedzīvo ikdienas stress, kas mani pavadīja skolā, nav konkurences sajūtas. Es jūtos patstāvīgi, pildot skolotāju uzdotos uzdevumus”. (Skolēns)
Taču kāda skolniece atzīst: “Sakarā ar to, ka uzdevumu daudzums nav atbilstošs pašreizējai situācijai, tas man liek justies vājai un bezspēcīgai.”
Citai skolniecei patīk, ka viņa pati var ieplānot, kādā secībā pildīt uzdoto: “Man šķiet, ka attālināti jāmācās par kādiem 15–20 procentiem vairāk, nekā tas bija klātienē, bet tam jāvelta mazāk laika, jo nav starpbrīžu, skaļu klasesbiedru, skolotājs nemēģina desmit reizes stāstīt vienu un to pašu tiem, kuri neklausās. Man arī ļoti patīk, ka nav jāceļas tik agri, kā tas bija pirms tam.”
Pārslodzi jūt arī vecāki
1. klasē 70 procenti vecāku trīs vai vairāk stundas dienā velta sava bērna mācībām, kas ir ļoti daudz un iet kopā ar to, ka ir jāskaidro uzdevumi. Pakāpeniski pa klasēm šis laiks samazinās, un 9. klasē jau tikai 28 procenti vecāku trīs vai vairāk stundas dienā velta bērna mācībām.
Vecāki komentē: “Katrs bērns mācās savā skolā, attiecīgi katram ir savs mācību plāns, kam ģimenē ir jāpielāgojas. Vēl viens bērns mācās pirmsskolas izglītības iestādē, piektklasnieks un septītklasnieks arī mūzikas skolā. Bērniem, kuriem jāpilda attālināti darbi mākslas, mūzikas un sporta skolā, šis laiks ir pārslogots.”
Cits vecāks domā, ka sešas līdz deviņas stundas dienā ar pilnu uzdoto saturu ir krietni pārspīlēti prasīts no skolēniem, kuri tikai mācās pašdisciplīnu.
G.Catlaks atzīst, ka skolēnu slodze ir viena no lielākajām problēmām, kuru šobrīd var konstatēt. Katram skolotājam viņa priekšmets šķiet vissvarīgākais. Pedagogi uzskata, ka ir jāizpilda plānotā programma un tas, ko iecerējuši izdarīt klasē. “Tā noteikti nav pareiza pieeja un nenovedīs pie labākajiem rezultātiem. Labāk mazāk, bet labāk. Dodiet vairāk laika, ļaujiet bērniem pašiem plānot! Koncentrēties uz svarīgāko un, pats galvenais, dot skolēniem sajūtu, ka viņi kontrolē mācību procesu, paši spēj saprast, ko viņi mācās, kāpēc mācās un ko viņiem tas dod,” skolotājus mudina VISC vadītājs.
Visiem saprotama saziņas sistēma
Skolotāji, skolēni un vecāki saziņai attālinātajā mācību procesā izmanto e-klasi (90%), “Whats App” (70 %), telefona zvanus (64%), e-pastu (52%), īsziņas (44%), “Zoom” (15%), nodod instrukcijas un saņem darbus drukātā formā (11%), “Mykoob” (7%), “Microsoft Teams” (7%).
Platformas vai rīki, kurus skolēni izmanto, pildot uzdevumus: uzdevumi.lv (94%), pilda burtnīcā vai uz papīra (66%), izmanto skolotāja vai skolas veidotus materiālus (55%), soma.lv (50%), drukātās mācību grāmatas, darba burtnīcas (34%), “Microsoft Teams”/ “Microsoft Office” (27%), “Google Classroom”/ “GoogleDrive” (19%), “Zvaigzne ABC”/ “Māconis” (10%), “Moodle” (4%) vai cits (3%). “Šeit ir gan digitāli, gan nedigitāli rīki, kas ir ļoti labi, jo balansē skolēnu laiku pie ekrāna, un šādā veidā var dalīt ierīces ar brāļiem un māsām,” akcentē G.Narvaišs.
“Reizēm apjukumu izraisa tas, ka katra mācību priekšmeta skolotājs izmanto citu saziņas veidu – e-klases dienasgrāmatu, e-klases pastu, privāto e-pastu, “WhatsApp”. Bērnam visu laiku jāpārbauda visas iespējamās vietnes, lai nepalaistu garām uzdoto.” (Vecāks)
Kāds vecāks norāda, ka skolotāji sazinās dažādi – vieni vienkārši e-klases dienasgrāmatas sadaļā pie mājas darbiem pievieno informāciju, citi sūta vēstules e-klasē, vēl kādi uzdevumi lv, soma lv, “Teams” sadaļā “klase”. “Skolēnam apgrūtinoši dažādos avotos meklēt informāciju, kas jādara, jo paziņojumi par jaunu uzdevumu nenāk. Būtu labi izveidot vienotu sistēmu, piemēram, skolotājs atsūta vēstuli, ka latviešu valoda pieejama soma.lv un “Teams” sadaļā, matemātika jāpilda uzdevumi.lv utt.”
Skolēni teic, ka sākumā nebija skaidrs, kur skolotāji uzdevumus “noslēpa”, bet tagad viss ir skaidrs.
“Sekoju līdzi e-klases apmeklējuma statistikai. Ir nepieļaujami, ja audzināmās klases skolēns līdz dienas vidum nebūtu iegājis e-klasē. Esmu panākusi to, ka skolvadības sistēmā manā klasē katru dienu parādās 100 procentu apmeklējums. Regulāra saziņa ar skolēnu un pēc tam ar vecāku, ja tas nepieciešams, palīdz man kā audzinātājai uzsvērt atbalsta pasākumu nepieciešamību. Piemēram, uzzinu, ka konkrētā dienā par parādiem ir atslēgts internets. Tad meklējam risinājumus.” (Skolotāja)
Atbalsts mācībām skolēniem
Aptaujā skolēniem vaicāja: vai tev ir pieejams skolotāja atbalsts, ja tev to vajag? Jā, vienmēr (45%), jā, bieži (32%), reizēm jā, reizēm nē 15%, nē, reti (2%), nē, ļoti reti, nekad (1%), man nav nepieciešams skolotāja atbalsts (5%).
Kas ir pietiekama atgriezeniskā saite? Vai saņemot smaidiņu, jautā vecāki, kas nobažījušies par atgriezeniskās saites kvalitāti.
“Bieži vien nav saprotams, kas nav bijis pareizi. Tas arī netiek izskaidrots, un es nesaprotu savas kļūdas.” (Skolēns)
Cits skolēns raksta: “Daļā no priekšmetiem saņemu vērtējumu, bet nesaņemu atpakaļ darbu, lai redzētu savas kļūdas.”
“Vairāk jūtams, lai viss skaisti izskatās, bet kur pazūd bērns, kurš ir centrā, kuram ar visu jātiek galā? Nav nevienas videolekcijas, kā ko praktiski darīt, tikai uzdevumi, ar ko jātiek galā. Piemēram, bērnam jāveido mozaīka. Bet kā to veidot, ar ko sākt? Respektīvi, tiek pieļauts, ka viss ir atrodams internetā, bet nav principu, kam pievērst uzmanību soli pa solim.” (Vecāks)
“3. klases skolniekam lielākā dienas daļa paiet, lai iemācītos lietot datoru un e-pastu, pārkopēt linkus. Tas ir sarežģīti, ja vecāki nav klāt un ir darbā. Tas nav normāli tagad prasīt no vecākiem un bērniem to visu zināt. Visiem nav tādas IT prasmes, lai instalētu “Zoom”, “WhatsApp” utt. Skola neko neiegulda, lai bērnus atbalstītu, dotu instrukcijas. Tas ir murgs, puņķi un asaras, un mērķis bieži vien nav saprotams. Pirmo mācību nedēļu vajadzēja veltīt šo prasmju apgūšanai. Skolā ir milzīgs uzdotā apjoms, pedagogi ir aizkaitināti un naidīgi noskaņoti, ja skolēni vērš uzmanību, ka apjoms ir par lielu.” (Cits vecāks)
“Lai atvieglotu mācības skolēniem, sazinos. Sadarbība notiek veiksmīgi, darbs tiek pildīts, saikne ir. Tikai nav vairs iespējams nodrošināt cilvēcīgu dienas režīmu pašai sev, iekļaujot tajā laiku atpūtai. Vēl jāmācās pasaudzēt pašai sevi.” (Skolotāja)
G.Catlaks piekrīt, ka atbalsts mācībām ir kritisks, norādot, ka sākumā vadlīnijās akcentēta tieši komunikācijas daļa, lai ir saikne, uzdevumu nodošana, saņemšana. “Tagad var redzēt, ka bērniem pietrūkst iespējas labāk saprast uzdevumu, kā mācīties un ko darīt ar šo uzdevumu, ja kas nav saprotams vai paredzams – pietrūkst skaidrojošās daļas, ko skolotāji bija pieraduši darīt klātienē,” problēmu raksturo VISC vadītājs.
Sociāli emocionālais atbalsts
“Man ir liels prieks mācīties attālināti. Depresīvā sajūta, kad gāju uz skolu, ir pazudusi pilnībā. Ar prieku mācos un pildu mājas darbus. Mājās man ir ergonomisks krēsls, es varu jebkādā pozā mācīties, paņemt pauzes, kad vien gribu, kontaktēties ar ģimeni jebkurā laikā, es pat varu veikt fiziskas aktivitātes mācību laikā. Man patīk apgūt vielu vienatnē. Man ļoti, ļoti nepatīk sēdēt klasē un klausīties skolotājos, jo viņi bezmitīgi runā un es nemaz tajā brīdī nevaru padomāt. Man tiešām patīk šī situācija.” (Skolēns)
“Pilnā nopietnībā, nepārspīlējot – es jūtos šausmīgi, jo nezinu, cik ilgi šis turpināsies, un nevaru nekā palīdzēt. Esmu viens no cilvēkiem, kuriem nepieciešama sabiedrība.” (Skolēns)
“Jūtos vīlusies un bēdīga, nav motivācijas ko darīt, jo darba apjoms ir daudz lielāks nekā pirms mēneša skolā, līdz ar to nesaprotu, ko skolotāji cenšas panākt, jo man katra diena paiet, sēžot pie datora un mācoties no rīta līdz vēlam vakaram, ja ne pat naktij, kas noteikti ietekmēs manu veselību. Neredzu tam jēgu. Tieši šo pašu vielu var apgūt ar mazāka apjoma darbiem.” (Skolēns)
“Laikam izturēšu, bet mentāli nejūtos labi, jo neredzu savus draugus, kuri mudina mani iet uz skolu.” (Skolēns)
Vislielākie izaicinājumi skolotājiem ir papildu darba slodze (44%), jaunu mācību materiālu izstrāde vai pielāgošana (37%), attālinātas atgriezeniskās saites sniegšana skolēniem (32%).
G.Narvaišs uzskata, ka palīdzēt var skolas vadība – ieteikt labās prakses piemērus un parādīt, kā darīt efektīvāk, jo pedagogam esot attālināti un vienam, ir daudz lielāks risks izdegt. Arī G.Catlaks zina, ka skolotāji jūtas pārstrādājušies, un tas nav tas, ko VISC gribētu redzēt. Viņš aicina atcerēties, ka mēs visi esam tikai cilvēki, bet pamatu pamats tomēr ir, vai cilvēks tiek galā ar to, ko no viņa sagaida (tas attiecas gan uz skolotājiem, gan skolēniem).
