Tuvojoties gada siltākajam laikam, aktīvi uzsākti visdažādākie lauksaimniecības darbi. Zemnieku saimniecības “Līgo” ziemāju lauki jau ir apstrādāti ar mikroelementiem un papildu mēslojumu. Kā skaidro saimniecības vadītājs Jānis Vinters: “Laukus apstrādājam ar mikroelementiem, dodot tos konkrētiem graudaugiem, tāpat arī rapsim, piebarojam ar slāpekli un apsmidzinām ar herbicīdu. Viss tas vienā reizē vienā kokteilī.”
Saimniecības vadītājs stāsta, ka vēsais laiks mazliet kavē kultūraugiem uzņemt barības vielas, kā arī palēnina atbrīvošanos no nezālēm, taču visi saimniecībā plānotie darbi turpinās, tikai mazliet lēnāk.
Savukārt zemnieku saimniecības “Ziemeļi” ziemāju laukos jau rit kultūraugu trešā piebarošana, tie arī migloti pret izstīdzēšanu.
Zemnieku saimniecības “Lazdiņi” vadītājs Juris Lazdiņš norāda, ka vasarāju sēšana viņu apgabalā uzsākta jau 4. aprīlī un ir pilnībā beigusies. Citās saimniecībās šis darbs sākts neilgi pirms Lieldienām, bet ir saimniecības, kuras vasarāju sēšanu vēl tikai plāno tuvākajā laikā. “Lazdiņu” vadītājs piebilst, ka 2019. gada rudenī un 2020. gada ziemā bijis īpatnējs klimats. Tā kā rudenī un ziemā nebija daudz nokrišņu, augsne pavasarī ātrāk izžuvusi, tāpēc sēja šogad varēja sākties agrāk. Vairāki saimniecību vadītāji norāda, ka šobrīd dažus no lauksaimniecībā veicamajiem darbiem ietekmē laikapstākļi. Tā kā laika prognoze tuvākajām dienām šiem darbiem nav tā izdevīgākā, respektīvi, tiek solītas salnas, uz brīdi konkrēti lauksaimniecības darbi tiek atlikti. J.Lazdiņš skaidro, ka “pirms salnām lauku smidzināšana un apstrāde nav ieteicama, jo tas augiem rada stresu. Un tas tikai nāks par sliktu, nevis par labu”.
Prognozējot šī gada ražu, zemnieku saimniecības “Līgo” vadītājs J.Vinters atzīst – iznākums varētu būt divējāds. No vienas puses, ziemāji pārziemojuši ļoti labi, bet situācija varētu būt līdzīga kā iepriekšējā gadā, pat, iespējams, nedaudz sliktāka. Galvenokārt tas saistīts ar to, ka kultūraugiem pašlaik trūkst pastāvīga mitruma, kas ne tikai ietekmē ziemājus, bet arī spēj samazināt vasarāju ražu pat uz pusi. No otras puses – ja kultūraugiem būs pietiekami daudz mitruma, iespējamas pat gandrīz rekordražas, jo ziemas rapši līdz šim attīstījušies ļoti labi un pietiekams mitrums un maz kaitēkļu dotu vasarājiem iespēju augt griezdamies, apgalvo J.Vinters.
Runājot par šī brīža stāvokli valstī un vīrusa izplatību, saimniecību vadītāji teic, ka lielas pārmaiņas nav jūtamas un ražošanu tam nevajadzētu ietekmēt. Protams, saistībā ar drošības ieteikumiem nācies pārplānot dažus darbus, piemēram, sapulču rīkošanu vai cilvēku nogādāšanu attiecīgajās darba vietās. Maināma arī to darbu organizēšana, kuros bija nepieciešams atrasties vairākiem strādniekiem uzreiz. Zemnieku saimniecības “Ziemeļi” vadītājs Juris Kaņepe stāsta: “Ik rītu noskaidrojam visu darbinieku veselības stāvokli. Saprotams, ka mūsu darbu nevar veikt tiešsaistē, tāpēc katru dienu darbā ierodas vairāki cilvēki un, ievērojot visus piesardzības pasākumus, veic nepieciešamos uzdevumus.” Ja ir iespēja samazināt darba dienas stundas, tad tas tiek darīts, nesamazinot strādājošo atalgojumu, piebilst J.Kaņepe.
