Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir
apkopojusi tirdzniecības nozares uzņēmumu (kopā valstī darbojas 80 487)
viedokli par nepieciešamo atbalstu tirdzniecības uzņēmumiem Covid-19 izraisītās
krīzes laikā un pēckrīzes periodā. Tas atbilstu Eiropas Komisijas (EK)
apstiprinātajam paziņojumam par Covid-19 krīzes pārvarēšanas atbalsta
pasākumiem “Pagaidu regulācija un valsts atbalsta pasākumi”. EK atļāvusi tiešās
dotācijas un nodokļu atvieglojumus, kā arī subsidētas procentu likmes
aizdevumiem.
Kas nepieciešams Latvijas tirgotājiem? Pirmkārt,
tas ir atbalsts darba devējiem, kuriem ir būtiski samazinājies apgrozījums.
Šobrīd Latvijā valsts atbalsta tikai tos, kuriem ir 30% kritums. Diemžēl tas ir
nepietiekami, jo tiek uzskaitīti arī dati par marta sākumu, kas tirdzniecībā
bija veiksmīgāks, bet kas neatsver zaudējumus pēc 15.marta. Piemēram, atbalstu
šobrīd nevar saņemt daudznozaru uzņēmumi, kuriem daļa darbinieku ir dīkstāvē
vai tādi uzņēmumi, kas savu aktīvu darbību uzsāka pagājušā gada otrajā pusē
(nav salīdzināmās vēstures ar iepriekšējo gadu).
Otrkārt, grants mazajiem uzņēmējiem (1/3
nozares uzņēmumu) darbības vai dīkstāves nodrošināšanai. Situācija mazajos
uzņēmumos (zem 10 strādājošo) ir traģiska. Dēļ pārmērīgi augstajiem darba spēka
nodokļiem daudziem ir nodokļu parādi, kas neļauj saņemt atbalstu krīzes
izsauktās dīkstāves laikā: trūkst naudas algām, komunāliem maksājumiem, nomai.
It sevišķi sāpīgi mazajiem ēdinātājiem.
Treškārt, svarīgs jautājums nozares uzņēmumu
izdzīvošanai ir iespēja noregulēt nomnieku un iznomātāju attiecības. Pozitīvi
vērtējam valdības lēmumu par atbrīvošanu no nomas valsts un pašvaldību ēkās. Papildus,
līdzīgi kā Zviedrijā un Lietuvā, Latvijā jāpieņem lēmums par valsts atbalstu
nomas maksai privāto telpu īpašniekiem. Savukārt uzņēmējiem, kas tirgojas savās
telpās, jāsniedz finansiāls atbalsts pieskaitāmajām izmaksām (elektrība,
kanalizācija u.tml).
Ceturtkārt, tā kā valsts ir nodevusi daļu
iedzīvotāju veselības nodrošināšanas
funkciju izpildi tirgotājiem, tad jākompensē drošības pasākumi, kas
veikti pircēju veselības nodrošināšanai (dezinfekcija, distancēšanās
nodrošināšana).
Piektkārt, krīzes laikā tirgotāji, kas ir pēc
mediķiem nākamie visvairāk apdraudētie strādājošie, jāatbrīvo no papildus
finansiālā sloga, kas nav saistīts ar Covid-19 seku novēršanu. Jāpārtrauc darba
grupu apspriedes un atzinumu pieprasīšana par jauniem, ar pandēmiju nesaistītiem
likumprojektiem. Tāpat, ņemot vērā milzīgās ārkārtas stāvokļa radītās izmaksas
nozarē, uz vēlāku laiku jāpārceļ jau pieņemtie lēmumi, kas izraisa
nepieciešamību ieguldīt papildus finanšu līdzekļus tirdzniecībā, tai skaitā
depozīta automātu iegāde un tabakas skapju uzstādīšana. Šādu pasākumu ieviešana
jāpārceļ uz attiecīgi pagarinātu laiku pēc krīzes perioda.
Sestkārt, valstij jānodrošina iespēja bankām
atbrīvot kredītu maksātāji no kredītprocentiem piešķirto kredītbrīvdienu laikā.
Tāpat jāatceļ hipotekāro aizdevumu līgumu nosacījumi, kas liedz piemērot nomas
maksas samazinājumu.
Foto: no
arhīva
