Ar nepārsūdzamu Augstākās tiesas senatoru kolēģijas rīcības sēdes lēmumu nepieņemt izskatīšanai LLU kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu ir pielikts punkts trīs gadus ilgajam strīdam starp augstskolas vadību un Veterinārmedicīnas fakultātes agrāko docenti Gundegu Mičuli, kura tajā ir uzvarējusi.
Augstskola izcilu mācību spēku ir zaudējusi
Gan agrākais Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis, gan vairākas citas “Ziņu” aptaujātās personas atzīst, ka pirms trim gadiem augstskolā īstenotā darba slodžu un atalgojuma reforma mazināja fakultāšu lomu atalgojuma noteikšanā saviem mācību spēkiem. Tādējādi docentei G.Mičulei, kas fakultātē ar studentiem vadīja 15 kontakstundas nedēļā, kā arī pēc fakultātes vadības atzinuma veica nozīmīgu metodisko un zinātnisko darbu, mēneša alga būtu 379 eiro pirms nodokļu nomaksas. G.Mičule tam pretojās. Viņa neparakstīja izmaiņas darba līgumā un iesniedza prasību tiesā. Pirmās instances tiesa atzina, ka strīds nav šīs tiesas kompetencē, bet Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2019. gada decembrī nosprieda, ka LLU noteiktā darba samaksas kārtība neatbilst Augstskolu likumam. Spriedumā tika minēts, ka LLU vadība izdarījusi psiholoģisku spiedienu, lai mācību spēkus piespiestu pieņemt šādu darba samaksas nelikumību.
Pēc zaudējuma Rīgas apgabaltiesā LLU iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, kas lietu pārskatīt pēc būtības nemaz nesāka, līdz ar to atzīstot docentes G.Mičules uzvaru. Kaut arī tiesas spriedums atzīst, ka docentei darbs uzteikts nelikumīgi, viņa vismaz pagaidām, pandēmijas krīzes laikā, darbā LLU atgriezties neplāno. G.Mičule ir sākusi strādāt Pārtikas un veterinārajā dienestā. Par nelikumīgo darba uzteikumu viņa no savas iepriekšējās darbavietas saņēmusi neizmaksātās algas kompensāciju.
Neļaus lietu “paslaucīt zem tepiķa”
LLU rektore Irina Pilvere, komentējot zaudējumu tiesā, skaidro: “Diemžēl normatīvie akti Latvijā ir interpretāciju objekts. To pierāda ne tikai šis gadījums, bet arī citi tamlīdzīgi un fakts, ka par minēto gadījumu dažādās instancēs saņemti pretrunīgi tiesas spriedumi. Turklāt tiesa vērtēja konkrētu darba tiesisko attiecību strīdu, nevis LLU lēmumu pieņemšanas un īstenošanas kārtību, tāpēc plašākām konsekvencēm nav juridiska pamata.”
Savukārt LLU Padomnieku konventa vicepriekšsēdis uzņēmējs Juris Cīrulis uzskata, ka Augstākās tiesas nolēmums ir pietiekami nopietns dokuments, kas neļauj problēmu atzīt par individuālu un “paslaucīt zem tepiķa”. “Algu jautājums Latvijas izglītības sistēmā ir ļoti jūtīgs. Manuprāt, līdzīgs tiesas spriedums, kāds bija LLU strīdā ar docenti Gundegu Mičuli, varētu iznākt jebkurā citā Latvijas valsts augstskolā. Katras augstskolas vadības pienākums ir savas atbildības robežās saimniekot pēc iespējas labāk un taisnīgāk,” raksta J.Cīrulis. “Nedomāju, ka pēc Augstākās tiesas nolēmuma, kurā atzīts, ka LLU vadība ir kļūdījusies algas noteikšanā docentei Mičulei, vienā dienā viss būtu nokārtojams. Manuprāt, Augstākās tiesas nolēmumam vajadzētu būt sākumpunktam, lai beidzot problēmsituācijas sāktu risināt visā valsts izglītības sistēmā,” piebilst LLU Padomnieku konventa priekšsēdētāja vietnieks J.Cīrulis.
Līdzīgās domās ir Saeimas deputāts agrākais Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis. Viņš Saeimā vada Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisiju un sola šo problēmu risināt sistēmiski.
Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko raizējas, ka LLU vadība agrāk nav ņēmusi fakultātes mācību spēku daudzos iebildumus par nekorekto darba samaksu augstskolā un ka LLU vadība nepieņēma arī G.Mičules mierizlīguma piedāvājumu. Tas docentei kompensējamo summu būtu samazinājis uz pusi. “Augstskola dzīvo trūcīgi, bet tiesāšanās ar LLU izmaksāja dārgi,” piebilst K.Kovaļenko.
Ziņu portālā lsm.lv žurnālista Edgara Kupča 29. aprīļa publikācijā “Pēc mācībspēkiem neizdevīgas slodžu un algu reformas bijusī docente tiesā uzvar LLU” minēts, ka atalgojuma grozījumi LLU ir palielinājuši algu augstskolas rektorei I.Pilverei. Agrāk tā bija 5650 eiro mēnesī, bet tagad izaugusi līdz vairāk nekā 6200 eiro mēnesī. Savukārt prorektoram Aigaram Laizānam, kurš intervijās medijiem ir aizstāvējis darba samaksas kārtību LLU, mēnešalga ir ap 3700 eiro. Darbu augstskolā viņš apvieno ar padomes priekšsēdētāja pienākumiem VAS “Latvijas dzelzceļš”.
