Es apklāju sav galdiņu
Ar balto paladziņ,
Apklāj, Dieviņ, manu sētu
Ar sudraba mētelīti.
Latvija un Dieva mētelītis, cik saprotami un gaiši tautasdziesma dzied par svētību mājām. Cik brīvi mēs svinam 4. maiju, kad tauta atguva brīvību, valodu, karogu, robežas. To varēja atgūt ne tikai tāpēc, ka bija atmoda, ka PSRS bija Gorbačova un Jeļcina ēra, ka Vācijā sabruka Berlīnes mūris. Bija jābūt pašam pamatam – tautai, kas sevi definēja no jauna kopā ar lietuviešu un igauņu tautu, ka okupācija ir beigusies un jāatjauno taisnība, juridiski saņemot atpakaļ 1918. gadā tautas iegūto lielāko bagātību – savu valsti.
Kas ir Dieva mētelītis? Visums, Dieva izpausme materiālajā pasaulē, klātesamība ikdienā – neredzami, bet apjausti, piesaukti, lūgti svētīt tautu, svētīt zemi. Dievs, svētī Latviju, Baumaņu Kārlis rakstīja tad, kad mēs vēl bijām cariskās Krievijas guberņa. Dievs, svētī Latviju – šos vārdus kā ļauni rēgi medīja padomju laika cenzori; lai tie neizskanētu publiski, sodīja tos, kas vārdus pauda, mācīja tālāk, kaut slepeni, bet mācīja.
Katram ir savs stāsts par pirmo reizi, kad dziedāts “Dievs, svētī Latviju!”. Bet 4. maijs atvēra vārtus brīvībai, bērniem vairs nebija jāaug viltīgajā un ideoloģiski saindētajā padomju vidē, viņi varēja augt un kā pašu par sevi saprotamu dziedāt tautas lūgšanu.
Dieva sudraba mētelītis sargāja tautu visus okupācijas gadus, Dieva sudraba mētelītis sildīja Sibīrijā ļaudis, un pie tā turējās trimdā aizdzītā tautas daļa. Dieva sudraba mētelītī svešumā dzimušus latviešus kristīja, mācīja to valkāt – runāt dzimto valodu! Daudz mēs esam pateicību parādā tiem, kas noturējās un nenodeva savu tautu.
Mūs aicina 4. maijā iet tautastērpu gājienā virtuāli. Ko darīt tiem, kam tautastērpa nav? Drēbēm ir ne tikai praktiska, estētiska funkcija, tās rāda piederību. Drēbes aizsargā valkātāju – sākot no aizsargtērpa varonīgajiem mediķiem kā bruņām pret reālu bacili līdz zvīņu kreklam, kas zvejnieku tautasdziesmā sargā pret briesmām jūrā, no karavīra apmetņa, latviešu zīmēm izrakstīta, līdz mazajam dejotājam, kas danco savā pirmajā pastalu pārī un lina ūziņās un gaidīs nākamo gadu uz Rīgu uz svētkiem braukt. Un sagaidīs!
Apklāsim galdus baltus un svinēsim Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkus! Mēs varam valkāt Dieva sudraba mētelīti plašajā pasaulē, jo esam brīva latviešu tauta.
Kaut kur zemeslodes mīļā padusē
Dusē Latvija pie Baltijas jūras,
Tu viņas asinis.
